Cik maksāsim par siltumu gaidāmajā apkures sezonā: Rīgā par 22% dārgāk, Liepājā un Rēzeknē tarifi samazinās
Vasaras vidū, kad vismazāk domājam par apkuri drēgnajos rudens mēnešos un aukstajā ziemā, tradicionāli siltumapgādes uzņēmumi visā Latvijā pārskata apkures cenas. Arī šogad vairākās pilsētās ir apstiprināti jaunie tarifi vai ir paredzēts to darīt. Nākamā apkures sezona, salīdzinot ar iepriekšējo, neiepriecinoša būs rīdziniekiem, jo galvaspilsētā siltuma cena pieaugs par 22%. Savukārt citviet, piemēram, Rēzeknē, Liepājā un Bauskā tā būs lētāka.
Daudzviet siltumenerģijas tarifi paliks nemainīgi. Protams, cenas vairs nebūs tik augstas, kā 2022./23. gada ziemā, kad pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā bija enerģētiskā krīze, atteicāmies no Krievijas gāzes un apkures cenas “kāpa kosmosā” (tolaik vidējā cena Latvijā bija 131 eiro par megavatstundu, dažviet tā pārsniedza pat 200 eiro par megavatstundu). Pagājušajā sezonā vidējais tarifs bija 79 eiro par megavatstundu, bet nākamā gada janvārī tas tiek prognozēts ap 85 eiro par megavatstundu, salīdzinot ar 90 eiro 2024. gada janvārī. Tātad, cenas pamazām stabilizējas un pat nedaudz krītas. Tikai rīdzinieki to nejutīs.
Kas ietekmē apkures tarifus?
Tarifs atkarīgs no daudziem faktoriem. Pirmām kārtām to ietekmē kurināmā cena. Otrām kārtām tas atkarīgs no katlumāju stāvokļa, jo tās modernākas jo enerģijas zaudējumi mazāki un to var saražot lētāk. Trešām kārtām noteicošais ir tas, vai uzņēmumam jāstrādā ar pelņu vai tas ir bezpeļņas jeb sabiedriskā labuma uzņēmums. Ir pašvaldības, kuras saviem siltumuzņēmumiem neliek strādāt ar pelņu, lai iedzīvotāji varētu saņemt pēc iespējas lētāku siltumu (Rīgā tas ir savādāk). Ceturtām kārtām izmaksas ietekmē kurināmā veids: ar šķeldu jeb biomasu saražotais siltums ir lētāks, nekā ar dabasgāzi. Tie ir galvenie faktori.
Pēdējo gadu laikā Latvijā bijuši lielas siltuma tarifa svārstības, kas bija saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kad Latvijai un citām Eiropas valstīm pēkšņi nācās atteikties no Krievijas dabasgāzes un meklēt citus gāzes piegādātājus. 2022. gadā bija enerģētiskās krīzes maksimums, kad siltuma tarifi iedzīvotājiem sasniedza rekordaugstus līmeņus (piemēram, Rīgā 183,9 eiro, bet Gulbenē 109 eiro par megavatstundu). 2023. un 2024. gadā notika stabilizācija un tarifu kritums. Apkures cenas būtiski samazinājās.
Rīgā apkure dārgāka par 22%. Kāpēc?
Šoruden pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK; regulatora) datiem siltuma tarifiem gaidāms mērens jeb “pa lielam” nebūtisks tarifu kāpums vai kritums (citviet tas paliek iepriekšējās sezonas līmenī). Tikai tas neattiecas uz galvaspilsētu. Uzņēmums “Rīgas siltums” SPRK iesniedzis pieteikumu apstiprināt jaunos tarifus, kas ir par 22% augstāki nekā pagājušajā apkures sezonā.
Tā saucamais bāzes tarifs Rīgā no 74,17 eiro par megavatstundu pieaugs līdz 88,10 eiro, kam klāt vēl tiks pieskaitīti 2,05 eiro jeb tā saucamā “izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponente”, jo pagājušajā ziemā “Rīgas siltums” siltumenerģiju pārdevis lētāk nekā bija tās faktiskās izmaksas. Galarezultātā cena par megavatstundu iedzīvotājiem būs 90,15 eiro bez PVN vai 100,96 eiro ar PVN par megavatstundu (iedzīvotājiem, kuri siltumenerģiju savos mājokļos patērē apkurei tiek piemērota 12% PVN likme).
Rīgā tarifa kāpums saistīts ar to, ka lielāko daļu jeb divas trešdaļas no Rīgai vajadzīgās enerģijas “Rīgas siltums” nevis ražo pats, bet gan iepērk no “Latvenergo”: no TEC-1 un TEC-2, kas cēlušas enerģijas pārdošanas cenas no 55 eiro par megavatstundu pirms gada līdz pat teju 80 eiro pašreiz.
Tāpat “Rīgas siltums” ir tikai daļēji pašvaldības kapitālsabiedrība un pēc būtības tā ir komercsabiedrība, kurai jāstrādā ar peļņu (Latvijā ir pašvaldības, kur siltumenerģijas uzņēmumi simtprocentīgi pieder vietvarai, kuras siltumražotājiem neliek strādāt ar peļņu).
Vienlaikus arī jāuzsver, ka atsevišķi “Rīgas siltuma” siltuma mezgli vēl nav pilnībā atjaunoti, tādēļ palielinās zaudējumi un izmaksas, kas atsaucas uz visu rīdzinieku, kuri izmanto centrālapkuri, maciņu biezumu. Jāņem vērā, ka šis tarifs attiecas tikai uz tiem mājokļiem, kuri izmanto “Rīgas siltuma” pakalpojumu, nevis tām ēkām, kurām ir autonoma apkure.
Citur Latvijā gan mazliet lētāk, gan dārgāk
Tai pašā laikā ir pilsētas, kur nākamajā apkures sezonā siltuma tarifs būs mazāks. Sevišķi var priecāties rēzeknieši un gulbenieši. Rēzeknē siltuma tarifs samazināsies par 6,4 % (no 88,79 eiro par megavatstundu līdz 83,07 eiro bez PVN), bet Gulbenē par 5,45% (no 72,99 eiro līdz 69,01 eiro bez PVN). Neliels tarifu samazinājums par apmēram diviem procentiem būs arī Bauskā un Liepājā. Ir pilsētas, kur cenas paliek pagājušā gada līmenī, piemēram, Kuldīgā (75,28 eiro bez PVN par megavatstundu) un Cēsīs (71,45 eiro). Dažās pilsētās šī gada rudenī tarifi būs nedaudz augstāki – Daugavpilī 67,69 eiro vietā 70,43 eiro bez PVN par megavatstundu. Viens no būtiskākajiem tarifu samazinājumiem ir Gulbenē un to pamato ar to, ka tur siltuma ražošanā izmanto nevis dabasgāzi, bet gan šķeldu, ko iepērk vietējā novadā. Tādēļ arī nav lielas piegādes jeb loģistikas izmaksas. Tāpat Gulbenē nesen ir modernizētas siltumapgādes sistēmas, kas mazina siltuma zudumus.
Kopumā vidējais siltuma tarifs pēdējos pāris gados Latvijā bijis salīdzinoši stabils: 2024. gada oktobrī – 84,52 eiro par megavatstundu, šī gadaaprīlī – 83,50 eiro. Nākamā gada janvārī tarifs varētu būt ap 85 eiro par megavatstundu bez PVN, kas ir lētāk nekā 2024. gada sākuma, kad tas bija 90 eiro par megavatstudu.
Kopējās tendences rāda, ka nav gaidāms tarifu kāpums. “Swedbank” ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka apkures cenas visdrīzāk turpinās samazināties vai stabilizēsies: enerģijas izmaksu kritums pēdējā gada laikā var mazināt tarifus, bet šogad tie saglabāsies apmēram pašreizējā līmenī. Tomēr Finanšu ministrija atzinusi, ka apkures tarifu pieaugums veicinājis inflācijas kāpumu 2025. gadā līdz aptuveni 3,5 %, salīdzinājumā ar februāra prognozēm 2,5 % apmērā. Taču vidējais inflācijas līmenis nākamgad sabalansēsies līdz 2,3–2,6 %, jo enerģijas cenu kritums varētu samazināt elektroenerģijas un komunālo pakalpojumu izmaksas.
Cik jāmaksā par siltumu standartdzīvoklī?
Tā kā tagad siltumpadevi radiatoros savos dzīvokļos daudzi var regulēt paši, tad arī siltumpatēriņš katram var būt atšķirīgs, kas atkarīgs gan no viņa salīguma, gan no tā ir māja renovēta vai nē.
Piemēram, lai standartdzīvoklī uzturētu aptuveni plus 19 grādu temperatūru, uz vienu kvadrātmetru ziemas mēnesī vajag apmēram 34 kilovatstundas. Ja ir 50 kvadrātmetru liels dzīvoklis – vajag 1700 kilovatstundas jeb 1,7 megavatstundas. Savukārt tiek lēsts, ka 60 kvadrātmetru dzīvoklis nerenovētā mājā patērē 2,1 megavatstundas siltuma mēnesī, bet siltinātā mājā – 1,3 megavatstundas.
Pašreiz SPRK karte liecina, ka vissālītāk apkurināt dzīvokli iznāk * Užavā (Ventspils novads) - 169,60 eiro (bez PVN) par megavatstundu, * Zaķumuižā (Ropažu novads) – 107,80 eiro, * Muceniekos (Ropažu novads) - 106,67 eiro, * Ropažos - 106,26 eiro, * Silakrogā (Ropažu novads) – 99,28 un * Siguldā – 99,03 eiro.
Bet vislētāk: * Līvānos - 54,24 eiro (bez PVN) par megavatstundu, * Salaspilī un Saulkalnē (Salaspils novads) - 65,74 eiro, * Jelgavā - J68,58 eiro, * Valmierā – 68,11 eiro, * Cēsīs - 71,45 eiro un * Kuldīgā - 75,28 eiro.
