Zināms, cik izmaksāja VARAM vizīte Moldovā, kur eksministre Inga Bērziņa piecas minūtes runāja par digitālo izcilību

Bijusī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Bērziņa 5. jūnijā uz skatuves Moldovas digitālajā samitā tika uzņemta, skanot rokmūzikai. Uz ekrāna lieliem burtiem bija rakstīts sauklis: “Nekādu kompromisu, ja runa ir par digitālo izcilību”.

Bērziņa angļu valodā ar pamatīgu akcentu vispārīgi stāstīja par to, cik laba ir digitalizācija un ka Moldovai un Latvijai kopīgi jāmeklē digitālās inovācijas un jāpalīdz Moldovai attīstīt šo šķautni. Tika slavēti arī vairāki Latvijas digitālie risinājumi, tostarp jau pērn galvassāpes un finansiālus zaudējumus sarūpējušās e-adreses. Pēcāk sekoja šis tas par mākslīgā intelekta potenciālu un to, ka Latvija šobrīd būvē modernāko datu centru Baltijā, kas būšot videi draudzīgs.

Vēl iepriekšējā nedēļā vērsāmies VARAM, lai pieprasītu detalizētāku informāciju par to, kā plānota, aizvadīta un cik izmaksājusi vizīte Moldovā, kā arī – ko ministre ņēmusi līdzi savā delegācijā.

VARAM šonedēļ sniedza atbildi, kurā atklāja, ka vizīte ilga no 4. līdz 5. jūnijam un izmaksāja 1975, 33 eiro. Ministri pavadīja divi ministres biroja pārstāvji, kā arī uzņēmēju delegācija. Tajā ietilpa SIA “Elektroniskie sakari” Valdes loceklis Jurģis Poriņš, SIA “Elektroniskie sakari” Radiofrekvenču uzraudzības departamenta direktors Māris Aleksandrovs, “IT Klāsteris” izpilddirektore Aiga Irmeja, “TET” valdes loceklis Edgars Grandāns un “TET” datu centru biznesa attīstības direktors Māris Sperga.

Vizītes dienaskārtība paredzēja tikšanos ar Nikoletu Kolomejecu – Moldovas “e-Governance Agency” vadītāju, vakariņas ar samita organizatoriem, brokastis ar Moldovas premjerministra Dorina Rečana dalību, pašu samita apmeklēšanu – kurā Bērziņai bija atvēlētas piecas minūtes uzrunai – kā arī tikšanos ar Moldovas premjerministra vietnieci, Ekonomiskās attīstības un digitalizācijas ministri Doinu Nistori.

Jāpiebilst, ka Ministru prezidente Evika Siliņa bija parakstījusies par Bērziņas vizīti Moldovā vēl laikā, kad netika parakstīti pieņemšanas-nodošanas akti vēlēšanās izmantotajām e-sistēmām. Uz vizītes laiku Bērziņu aizvietoja Arvils Ašeradens (JV).

Vērsāmies pie Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA), lai oficiāli precizētu detaļas par šiem pieņemšanas-nodošanas aktiem. Atbilde no VDAA bija šāda: "PNA akti, kas saistīti ar vēlēšanu sistēmām, tika parakstīti pakāpeniski. Šobrīd sīkāku informāciju par līgumiem un to detaļām nevaram sniegt.04.06.2025. atbildīgās iestādes konstatēja, ka, ņemot vērā iepriekš nepieredzēti lielo pieprasījumu pēc elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistrācijas pakalpojuma, ir nostrādājusi aizsarzības sistēma, bloķējot šo reģistru.Vēlēšanu iecirkņiem sākot darbu,pieprasījumu apjoms bija būtiski lielāks nekā iepriekšējās dienās. Ievērojot drošības procedūras, tika ierobežota piekļuve sistēmai līdz apstākļu noskaidrošanai. Pēc piekļuves pieprasījumu izpētes un saņemot apstiprinājumu no VDAA, ka piekļuves pieprasījumi ir leģītīmi, tika atjaunoja piekļuve. Līdz ar to vēlētāji varēja piedalīties vēlēšanās ierastajā režīmā, neizmantojot reģistrācijas aploksnes.Lai izvairītos no spekulācijām un pārpratumiem, aicinām sagaidīt plānotās izmeklēšanas un oficiālā audita detalizētus rezultātus par kopējo vēlēšanu procesu un sistēmu darbību."

Jau ziņots, ka Bērziņa iepriekšējā nedēļā atkāpās no amata un Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atkāpšanos ir pieņēmusi. Premjere izcēla, ka Bērziņa ir pieredzējusi politiķe un izvēlējusies šādu soli, ņemot vērā, ka bijusi atbildīgā par vēlēšanu tehnisko pusi, tostarp VDAA. Te gan jāpiebilst, ka iepriekšējās dienās Bērziņa spītīgi medijiem apgalvoja, ka viņas atkāpšanās būtu “solis pretī vēlēšanu politizācijai” un līdz ar to “demokrātiskai valstij nepieņemami”.

Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025. gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana. Pēc svārstīšanās un pārdomāšanas amatu pameta arī Centrālās vēlēšanu komitejas vadītāja Kristīne Saulīte un atstādināts tika VDAA vadītājs Jorens Liopa.