Pētījums: Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē iepērkas visbiežāk vakaros

Tiešsaistes iepirkšanās – mūsdienu norma

Šī gada Gemius E-komercijas pētījums atklāj, ka tiešsaistes iepirkšanās joprojām ir neatņemama dzīves sastāvdaļa Baltijas valstu iedzīvotājiem. 86 procenti aptaujāto Latvijā un Igaunijā norādīja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā veikuši vismaz vienu pirkumu tiešsaistē, saglabājot pagājušā gada augsto rādītāju, savukārt, Lietuvā tika vaicāts par pirkumu veikšanu pēdējo divpadsmit mēnešu laikā, kur atklājās, ka internetā ir iepirkušies 81 procents aptaujāto – pērnajā gadā tie bija 89 procenti. Lai gan lielākā daļa jau ir aktīvi digitālie patērētāji, pāris aptaujātie tomēr norādīja, ka vēl tikai plāno izmēģināt tiešsaistes iepirkšanos, bet citiem par to nav interese vispār.

Visbiežāk tiešsaistes pirkumus veic vakaros

Tiešsaistes iepirkšanās Baltijas reģionā ir izteikta vakara aktivitāte. Pētījuma dati norāda, ka lielākā daļa e-komercijas aktivitāšu notiek no plkst. 18:00 līdz 22:00, kad pirkumus veic 62 procenti aptaujātie no Latvijas (par 6 procentpunktiem vairāk nekā pērnajā gadā), 58 procenti no Igaunijas (4 procentpunktu sarukums) un 54 procenti – no Lietuvas (tik pat, cik pirms gada).

Otrais populārākais laiks pirkumu veikšanai ir no plkst. 12:00 līdz 18:00, kad tiešsaistē iepērkas 29 procenti Latvijas (5 procentpunktu sarukums kopš 2024. gada), 30 procenti Igaunijas (bez izmaiņām) un 36 procenti Lietuvas (2 procentpunktu sarukums) respondenti. Agrie rīti un vēlie vakari veido atlikušo iepirkšanās aktivitāti, norādot uz mazāku, bet stabilu patērētāju grupu, kas iepērkas ārpus pīķa stundām.

Iecienītākā piegādes metode - pakomāti

Ērta un elastīga lietošana ir nostiprinājusi pakomātus kā populārāko piegādes metodi Baltijā. Pakomātu izmantošana Latvijā ir pieaugusi no 93 procentiem 2024. gadā līdz 95 procentiem 2025. gadā, kamēr Igaunijā šis rādītājs pēdējos divus gadus ir saglabājies nemainīgs – 96 procenti, bet Lietuvā pakomātu lietošana ir samazinājusies no 66 procentiem 2024. gadā līdz 57 procentiem šajā gadā.

Piegāde ar kurjeru, lai gan joprojām plaši izmantota, zaudē popularitāti. Latvijā respondentu skaits, kas izvēlas kurjera pakalpojumus, pēdējo divu gadu laikā ir samazinājies no 61 procenta līdz 57 procentiem, kamēr Igaunijā šīs izmaiņas ir no 54 procentiem līdz 51 procentam, bet Lietuvā - no 49 procentiem pērnajā gadā līdz 37 procentiem šajā gadā. Preču saņemšana veikalā ierindojas kā trešā populārākā piegādes metode, ko izvēlas 48 procenti igauņu, 45 procenti latviešu un 28 procenti lietuviešu respondenti – rādītāji, kas Latvijā un Igaunijā saglabājušies teju nemainīgi, bet Lietuvā norāda uz 8 procentpunktu kritumu salīdzinājumā ar pērno gadu.

Piegādes kvalitāte pakāpeniski uzlabojas

Lai gan tiešsaistes iepirkšanās mūsdienās ir ārkārtīgi populāra un attīstīta, patērētāji joprojām mēdz saskarties ar problēmām piegādes jautājumos, tomēr kopējā situācija pamazām uzlabojas.

Visizplatītākā problēma visās trīs valstīs ir pārāk ilga piegāde. Latvijā šo problēmu 2025. gadā norādīja 44 procenti respondenti, Igaunijā – 53 procenti, bet Lietuvā – 29 procenti, un šie rādītāji kopš pagājušā gada ir saglabājušies nemainīgi.

Latvijā un Igaunijā augstas piegādes izmaksas ir otra biežākā sūdzība, kuru minējuši 34 procenti aptaujātie no Latvijas (sarukums no 39 procentiem 2024. gadā) un 43 procenti - no Igaunijas (gandrīz nemainīgi salīdzinājumā ar pērno gadu). Tomēr Lietuvā otra biežākā problēma ir cita - 26 procenti respondenti norādījuši, ka piegādātā prece nav atbildusi gaidītajam, taču arī šis rādītājs ir samazinājies no 28 procentiem pērnajā gadā.

Trešā izplatītākā atbilde Latvijā un Igaunijā ir tā, ka aptaujātie nav vispār saskārušies ar nevienu problēmu saistībā ar piegādi – Latvijā šis rādītājs ir pieaudzis no 22 procentiem 2024. gadā līdz 27 procentiem šajā gadā, bet Igaunijā tas saglabājies nemainīgs – 23 procenti. Lietuvā trešā biežākā problēma joprojām ir augstas piegādes izmaksas, taču arī šis rādītājs ir sarucis no 24  procentiem 2024. gadā līdz 17 procentiem 2025. gadā.

Liela daļa tiešsaistes pirkumus ir atgriezuši

Jautājums par preču atgriešanu atklāj, ka 62 procenti Latvijas un 63 procenti Igaunijas respondenti ir kaut reizi  atgriezuši preces atpakaļ tirgotājiem. Pērnajā gadā Latvijā šis rādītājs bija 60 procenti, bet Igaunijā – 57 procenti.

Gemius E-komercijas pētījums veidots, izmantojot interneta aptauju gemiusAdHoc. Pētījuma pamatā ir dati, kas iegūti ar izlecošo interneta anketu palīdzību, kas tika rādītas pēc nejaušības principa izvēlētiem interneta lietotājiem Latvijas, Igaunijas un Lietuvas populārākajos portālos. Pētījums Latvijā veikts, aptaujājot 2101 respondentus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā – 1473 respondentus, vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet Igaunijā pētījumā piedalījušies 1777 interneta lietotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.