Vai izdosies panākt pārējos? "Latvijas pasts" liek lielas cerības uz pakomātu attīstīšanu
Pēdējā pusotra gada laikā "Latvijas pasts" (LP) ir ievērojami paplašinājis savu pakomātu tīklu, kas skaitliski tagad ir lielākais Latvijā. Taču pakomātu skaits vēl nenozīmē, ka uzņēmumam būtu izdevies iekarot līderpozīcijas šajā tirgus segmentā, jo vairums cilvēku, sūtot paciņas, vēl arvien saka - sūtīšu ar "Omnivu". Pagaidām arī neizskatās, ka tuvākajā laikā te kaut kas būtiski varētu mainīties.
Viena no lielākajām "Latvijas pasta" iepriekšējo vadītāju kļūdām un neizdarībām ir tā, ka viņi Covid pandemijas laikā nokavēja iespēju atttīstīt pakomātu tīklu. Situācijā, kad tirdzniecība klātienē praktiski apstājās, pakomāti kļuva par vienu no galvenajiem preču piegādes mehānismiem un LP bija visas iespējas kļūt par līderiem šajā nišā, jo iesākumam pietiktu kaut vai uzstādīt pa pakomātam pie katras pasta nodaļas. Taču LP šo iespēju nogulēja, ļaujot pakomātu tirgu iekarot igauņu "Omniva".
Garām palaistā iespēja
Šis ir tas gadījums, kad vainīgo diezgan viegli atrast - tā laika LP menedžments, kas vienkārši palaida garām īsto brīdi pakomātu biznesa attīstībai. Beāte Krauze - Čebotare tolaik vadīja "Omniva" Latvijas nodaļu, bet vēlāk, 2024. gadā, uz nepilnu gadu kļuva par LP valdes priekšsēdētāju, tādēļ viņa var salīdzināt abus uzņēmumus un izvērtēt, kādēļ "Omniva" izdevās apsteigt LP: ""Omniva" bija pareizie cilvēki pareizajā vietā, kuri nebaidījās pieņemt drosmīgus lēmumus. "Latvijas pastam" tādu cilvēku ir pietrūcis, jo daudzas lietas ir nokavētas. Kaut kad pirmsākumos, cik zinu, bija doma visu triju Baltijas valstu pastiem veidot kopīgu sūtījumu tīklu, kas darbotos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, taču latviešu un lietuvieši no iespējamā kopprojekta nolēca nost, bet igauņi tad pateica - labi, taisīsim vieni paši! No mūsu puses bija vainīgs ambīciju trūkums. Tagad nokavēto atgūt ir ļoti grūti, es pats teiktu, ka neiespējami - jo tad tev ir jābūt ar kaut ko labākam par konkurentiem. Man pašai visvairāk sāp, ka latvieši skaļi bļauj par to, ka mums vajag pasta nodaļu katrā ciemā, taču paši brīdī, kad ir iespēja izvēlēties "Latvijas pasta" pakomātu, tomēr iet un izvēlas "Omniva", nevis savas valsts kapitālsabiedrību."
Patlaban tiešām LP pakomāti ir uz katra stūra, taču cilvēku domāšana īpaši nav mainījusies, jo daudziem vārdu salikums "nosūtīt paciņu" būtībā ir sinonīms vārdiem "nosūtīt ar "Omniva"". Lai šo domāšanu mainītu, LP būs jāiegulda ļoti daudz darba mārketingā, un arī tad nav garantiju, ka rezultātu tiešām izdosies sasniegt. Tagadējais LP valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis gan ir optimistiski noskaņots: ""Pakomātu tīkla izveide bija mājasdarbs, ko "Latvijas pastam" vajadzēja paveikt, lai vispār varētu runāt ar sadarbības partneriem, kuru nostāja bija vienkārša: ja ir pakomātu tīkls, tad runājam; ja nav - tad arī nekāda sadarbība neiznāks. Pagājušajā gadā mēs šo mājasdarbu izpildījām un tagad mums ir lielākais pakomātu tīkls Latvijā. Tagad nākamais uzdevums ir agresīvi iekarot tirgus daļu, lai pēc pāris gadiem katrs Latvijas iedzīvotājs teiktu - es savu paku sūtīšu ar "Latvijas pastu"! Jo no septiņiem tirgus spēlētājiem šajā nišā "Latvijas pasts" ir vienīgais vietējais uzņēmums. Šobrīd mums ir labākā cena, plašākais tīkls un labākais serviss! Konkurence ir sīva, taču prognozes rāda, ka nākamajos piecos gados paku apjomi varētu pieaugt par 50 procentiem vai pat dubultoties. Patlaban 30 procenti mazumtirdzniecības apjoma tiek pirkti e-vidē, tādēļ ir pamats domāt, ka investīcijas pakomātos atmaksāsies.""
Tiesa, arī viņam nākas atzīt, ka brīžiem serviss tomēr klibo, jo ir diezgan daudz sūdzību no tirgotāju puses par to, ka "Latvijas pasta" pakalpojumus ir sarežģīti integrēt tirdzniecības uzņēmumu mājas lapās. Te pie vainas ir tā dēvētais e-komercijas spraudnis, kas LP ir smagnējs un sarežģīts, tādēļ tirgotājam bieži vien vienkāršāk ir potenciālajiem pircējiem preci piedāvāt nosūtīt ar "Omniva" vai kādu citu servisu. Kā saka LP vadītājs, daļēji šo problēmu ir izdevies atrisināt, taču darāmā šajā jomā vēl ir daudz.
Pastāvēs, kas apvienosies
Pielāgošanās vietējo tirgotāju prasībām ir tikai daļa no veiksmes receptes. Lielā nauda ir nevis vietējā Latvijas tirgū, bet gan globālajās tirdzniecības ķēdēs, kur LP pagaidām nav kļuvis par savējo. Savulaik gan uzņēmumam izdevās tikt pie ļoti laba sadarības partnera tirdzniecības tīkla "AliExpress" izskatā un pat saņemt tā balvu par labāko klientu servisu Eiropā, taču biznesa attīstībai ar to vien nepietika. Kad Latvijas tirgū parādījās jauns lielais spēlētājs ķīniešu tirdzniecības tīkla "Temu" izskatā, tad tas izvēlējās citu sadarbības partneri sūtījumu piegādē, nevis LP. Patlaban gan LP risinot ar "Temu" sarunas un varbūt viss vēl nav palaists garām.
Taču jebkurā gadījumā LP ir jādomā par darbību ārpus Latvijas ietvariem. Ja uzņēmums vēlas pastāvēt un pelnīt, cita varianta vienkārši nav. "Lielie tirgotāji skatās uz tiem servisiem, kas spēj noklāt visu Baltiju, jo viena pati Latvija tiem ir pārāk maza. Tā kā "Latvijas pasts" savulaik neizveidoja pakomātu tīklu visā Baltijā, tad mums lielie tirgotāji iet secen. Manuprāt, tagad pārāk daudz laika jau ir nokavēts un lauzties kaimiņvalstīs vairs nav jēgas. Piegādes tirgū ir pārāk daudz spēlētāju un būtu jānotiek kaut kādai konsolidācijai," uzskata bijusī "Omniva" Latvijas nodaļas un "Latvijas pasta" vadītāja Beāte Krauze - Čebotare.
Konsolidācijas nepieciešamību atzīst arī tagadējais LP vadītājs Ģirts Rudzītis un uzsvar, ka kaut kas šajā virzienā jau tiek darīts: "Lielie sadarbības partneri uz mums skatās kā uz vienotu Baltijas reģionu, nevis atsevišķi Latviju, tādēļ "Latvijas pasts" ir uzsācis sadarbību ar Lietuvas pastam piederošo "Unisend", izveidojot savstarpēju integrāciju ar pakomātiem visās Baltijas valstīs. Patlaban mums ir piekļuve gandrīz 1000 pakomātiem visā Baltijā. Tādēļ klienti Latvijā no mūsu pakomāta viegli var aizsūtīt paciņu uz pakomātu Lietuvā un Igaunijā. Globāli skatoties, arī citur Eiropā pakomātu tīkli sāk iet atvērto pakomātu ceļu, piedāvājot savu infrastruktūru citiem." Nākotnē netiek izslēgta iespēja veidot aliansi ar citiem ārvalstu uzņēmumiem, piemēram, jau tiek strādāts pie sadarbības ar Ķīnas pastu atmuitošanas jautājumos. Te LP ir kāds būtisks trumpis, jo pasta sūtījumu centrs atrodas tieši blakus lidostai, kas atvieglo atmuitošanas procesu, pēc kura no Ķīnas saņemtais sūtījums var tālāk doties uz jebkuru vietu Eiropā. Šim biznesa virzienam, ja tas attīstīsies, ir tiešām liels potenciāls.
Beāte Krauze - Čebotare gan aicina apsvērt arī citus variantus. Piemēram, apvienošanos ar kādu citu uzņēmumu: "Manuprāt, "Latvijas pastam" būtu prātīgi apvienoties ar kādu citu tirgus spēlētāju. Tajā pakalpojumu daļā, kas "Latvijas pastam" ir uzlikta par pienākumu - vēstuļu un preses piegāde - nav naudas. Savukārt tā sadaļa, kurā ir nauda, ir pilnīgi identiska tam, ko dara "Omniva", "Smartpost" un visi pārējie. Tad rodas jautājums - ko no tā visa "Latvijas pasts" dara labāk nekā pārējie? Laikam jau neko, jo kā uzņēmums tas ir smagnējs, lēns un neefektīvs. Tad varbūt to daļu vienkārši kādam pārdot? Vai arī, ja uzstādam ambiciozākus mērķus, tad gluži pretēji - piemēram, nopirkt "Venipak"? Jo no konkurentiem tas ir vienīgais privātais piegādātājs, pārējie ir saistīti ar kādas valsts pastu."
Taču šādi lēmumi būtu jāpieņem politiskā līmenī, taču ar to, kā zināms, mums ir problēmas. Jau neskaitāmas reizes ir pieredzēts, ka politiķi nespēj pieņemt ātrus un operatīvus lēmumus, un LP diez vai būs tas uzņēmums, kurā tiks pierādīts pretējais. Tādēļ arī sapņi par to, ka LP kādudien kļūs par Baltijas mēroga pasta pakalpojumu milzi, vismaz pagaidām liekas pārāk rožaini.
