Vecāki un pedagogi pieprasa: "Tālmācība nav problēma, tā ir risinājums!"
Aizvadītajā nedēļā pie Saeimas norisinājās vecāku un pedagogu pikets pret Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz aizliegt tālmācību pamatizglītības posmā (1.–9. klase). Piketa dalībnieki brīdina – likumprojekts ne tikai ignorē bērnu reālās vajadzības, bet var radīt vēl lielāku nevienlīdzību, tai skaitā starp pilsētu un reģionu skolēniem. Viņi pieprasa saglabāt tālmācību kā vienu no pilnvērtīgām un attīstāmām izglītības formām.
Pasākuma laikā piketa dalībnieki uzsvēra, ka likumprojekts neatbilst mūsdienu ģimeņu dažādajām vajadzībām un faktiski likvidē tālmācību pamatizglītībā. Tā vietā, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un pieejamību visos formātos, likumprojekts piedāvā aizliegumus un administratīvus šķēršļus.
Tālmācības skolas “VisLatvijas vidusskola” dibinātājs Arvils Pekuless savā uzrunā prezentēja datus un faktus, kas pierāda – izvēle par labu tālmācībai nav iegriba, bet pamatota nepieciešamība. “Tālmācību nevar pretstatīt klātienei – tās ir savstarpēji papildinošas formas,” viņš uzsvēra. Pekuless norādīja uz konkrētām, skolas apkopotās statistikas atklātām
problēmām klātienes skolās, kas apdraud bērnu veselību un emocionālo drošību. “Šie dati ir satraucoši. Tie nav viedokļi – tie ir fakti, kurus valsts līdz šim ignorē.”
Pekuless atzīst, ka statistikas izgaismotie jautājumi ir jārisina prioritārā kārtā, lai nodrošinātu bērniem likumā garantētās tiesības uz drošu un atbalstošu mācību vidi, atbilstoši bērna
interesēm; šo problēmu dēļ tālmācība nereti ir vienīgā piemērotā izglītības forma daudziem bērniem ar specifiskām vajadzībām vai dzīves apstākļiem.
Tas norādīts arī vienā no piketā redzamajiem plakātiem: “Tālmācība nav kaprīze, tā daudziem ir vajadzība!”
Vienlaikus tālmācības skolas VisLatvijas vidusskola dibinātājs norādīja, ka plānotie ierobežojumi nav balstīti ne izglītības kvalitātes apsvērumos, ne valsts spējā nodrošināt piedāvātos izņēmumus, bet gan politizētā dienaskārtībā bez sadarbības ar nozares praktiķiem: “Latvijā ir tikai nedaudz vairāk kā desmit tālmācības skolas, neredzu problēmu visas
sapulcināt pie viena galda, taču Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba grupā tas netiek darīts!
Risinājums ir jāmeklē visiem kopā – tikai tā iespējams celt kvalitāti esošajai izglītības sistēmai un padarīt to patiesi mūsdienīgu un iekļaujošu!”
Pēc Pekulesa teiktā, valsts nav sagatavojusi nedz likumdošanas, nedz uzskaites vai kontroles mehānismus, lai ierosinātais izņēmumu regulējums darbotos. Arī piedāvātais “kombinēto mācību” risinājums nav piemērots bērniem, kuri izvēlas mācīties tālmācībā.
Piketa viena no organizētājiem un tālmācības bērna mamma Ilze Mežniece uzsvēra reģionālās nevienlīdzības sekas, ko rada skolu tīkla “optimizācija”. Viņas meitai, lai gan skola atrodas tikai 13 km attālumā, ceļā nācās pavadīt vairāk nekā stundu katrā virzienā un skolas diena kopumā ilga vienpadsmit stundas, bieži vien ziemas apstākļu dēļ ceļš uz skolu vispār nebija iespējams.
Šī pieredze ģimeni pamudināja izvēlēties tālmācību: “Tādu kā mēs – ģimeņu lauku reģionos ar apgrūtinātu piekļuvi bērnu izglītībai – kļūst aizvien vairāk. Skolu optimizācija mūs atstāj ‘caurumos’, no kuriem līdz skolai jābrauc stundu vai ilgāk.”
Piketa organizētāja, juriste Krista Milberga, savā uzrunā uzsvēra: "Šobrīd Saeimā virzītie Izglītības likuma grozījumi, kas jau atbalstīti pirmajā lasījumā, paredz aizliegt tālmācības iespēju pamatizglītības posmā. Ja šie grozījumi tiks apstiprināti arī atlikušajos divos lasījumos, tālmācība bērniem vismaz no 1. līdz 6. klasei vairs nebūs pieejama. Manā ieskatā – visi ceļi ved uz Romu, un visas izglītības formas ved uz zināšanām. Izglītības ministrijas, Ministru kabineta un Saeimas pienākums ir nodrošināt, lai šie ceļi ir brīvi un pieejami visiem.
Katram bērnam – atbilstoši viņa vajadzībām, vecāku redzējumam un izvēlei – ir jābūt iespējai iegūt pamatizglītību jebkurā pasaulē atzītā formā: tālmācībā, pilna laika klātienē attālināti vai citādi, bērnam drošā un atbalstošā vidē."
Piketa dalībnieki vienojās par kopīgām prasībām, kas pēc pasākuma tika iesniegtas Saeimai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Prasību kodols: saglabāt visas izglītības apguves formas visos izglītības apguves posmos, vienlaicīgi attīstot tās un strādājot pie to kvalitātes paaugstināšanas.
Tālmācības aizstāvji aicina nekavējoties iekļaut jomas pārstāvjus diskusijās un pārtraukt likumprojekta virzību, kamēr nav apkopota kvalitatīva informācija no neatkarīgiem pētījumiem.
Vecāki uzsver, ka šobrīd komisijas diskusijās izmantotā Latvijas Universitātes ekspertes sniegtā analīze nebalstās akadēmiskos vai empīriskos pētījumos, bet drīzāk klišejiskos personiskos viedokļos, kas nevar būt pamats būtiskām izglītības sistēmas izmaiņām.
Šonedēļ, 11.06.2025., Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija turpina skatīt strīdīgos likuma grozījumus. Tikmēr tālmācības kopiena brīdina – sasteigts lēmums var radīt
neatgriezeniskas sekas bērniem, kuriem tālmācība ir vienīgā piemērotā izglītības forma.
