TEKSTA TIEŠRAIDE. Jaunākie pašvaldību vēlēšanu rezultāti Latvijas novados

Partija "Jaunā vienotība" gaidīja labākus pašvaldību vēlēšanu rezultātus Liepājā un Ādažu novadā, sacīja partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš sacīja, ka kopumā JV rezultāti pašvaldību vēlēšanas bijuši labi, jo partijas galvenie mērķi tika sasniegti.

Ašeradens uzsvēra, ka mērķi tika sasniegti Rīgā un lielajās pašvaldībās, piemēram, Valmieras, Kuldīgas, Preiļu, Salaspils un Ķekavas novados, bet sliktāki vēlēšanu rezultāti bija Liepājā un Ādažu novadā, kur JV neiekļuva domē.

"JV nav priecīga arī par situāciju Rēzeknes novadā, jo neizdevās vienoties ar "valstiski domājošām partijām" un nebija pietiekami labs pretspars, tāpēc tagad zināmā mērā Rēzeknes attīstības process nonāks strupceļā," minēja Ašeradens.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka partijai bija "patīkams pārsteigums" arī par Bauskas novadu, jo iepriekš partijai praktiski nebija pozīciju, bet patlaban ir iegūta otrā vieta.

Komentējot Rīgas pašvaldību vēlēšanu rezultātus, Ašeradens norādīja, ka rezultāti ir bez pārsteigumiem, un galvenais uzdevums bija, lai "valstiski domājošās partijas" spēj veidot vairākumu. "Tagad tā iespēja ir, tāpēc to nevajag palaist garām un vienoties," piebilda Ašeradens.

Liepājā šajās pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi pašreizējā mēra Gunāra Ansiņa pārstāvētā Liepājas partija.

Saskaitot balsis visos 19 Liepājā esošajos vēlēšanu iecirkņos, Liepājas partija saņēmusi 45,74% vēlētāju balsu, kas domē nodrošina stabilu vairākumu jeb deviņas vietas no 15. Otrajā vietā ar 20,26% balsu ierindojas Latvijas Reģionu apvienība, kas domē saņems četrus deputātu krēslus. Trešo vietu ar 9,27% balsu ieguvusi Nacionālā apvienība, kas tai domē nodrošina divas vietas.

Pārējās partijas Liepājā, tostarp JV, nepārvarēja 5% barjeru.

Savukārt Ādažu novadā pašvaldību vēlēšanās visvairāk balsu savākusi esošās priekšsēdētājas Karīnas Miķelsones pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

Domē iekļuvušas septiņas no astoņām partijām, kas šogad kandidēja vēlēšanās šajā novadā. Par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) nobalsojuši 15,69% vēlētāju, par Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas (NA/JKP) apvienību - 14,83%, bet par "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - 10,06% vēlētāju. Šīs partijas ieguvušas pa diviem mandātiem Ādažu domē.

Tālāk seko "Progresīvie" ar 6,99% vēlētāju atbalstu, partiju apvienība ""Suverēnā vara"/apvienība "Jaunlatvieši"" ar 5,84% balsu un Latvijas Zaļā partija ar 5,46% balsu. Katrs no šiem sarakstiem domē ieguvis pa vienai vietai.

No vēlēšanām Ādažos startējušajiem vienīgi JV nav iekļuvusi domē.

2025. gada pašvaldību vēlēšanās partija Progresīvie ir guvusi vēsturiski lielāko pārstāvniecību vietējā līmenī, iegūstot mandātus 7 pašvaldībās visā Latvijā, atkārtoti iekļūstot Rīgas domē ar 11 deputātu vietām. Šis rezultāts apliecina sabiedrības pieaugošo uzticēšanos godīgai, atbildīgai un uz cilvēkiem vērstai pārvaldību arī reģionos.

“Šīs vēlēšanas ir līdz šim lielākais “Progresīvi” panākums pašvaldībās, bet tas ir tikai sākums. Mēs turpināsim strādāt, lai pašvaldībās būtu skaidri noteikumi, pieejami pakalpojumi un atbildīga politika. Īpašs prieks par Rīgu, kur vēlētāji pārliecinoši uzticējušies valstiski domājošām un eiropeiskām partijām. Šie rezultāti parāda, ka cilvēki arvien vairāk novērtē godīgumu un rūpes savā pilsētā un novadā,” saka partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Partija "Latvijai un Ventspilij" pašvaldību vēlēšanu rezultātus plānots analizēt partijas valdes sēdē pirms Jāņiem, pauda esošais domes priekšsēdētājs un partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš, kurš uzskata, ka ir cienīgs kandidāts, lai turpinātu darbu domes priekšsēdētāja amatā jaunajā sasaukumā.

Partijas valdes sēdē arī tikšot pārrunāta sadarbība ar citiem politiskajiem spēkiem. Vītoliņš atzina, ka "Latvijai un Ventspilij" ir apmierināta ar vēlēšanu rezultātiem, iegūstot septiņus mandātus no 13.

Partijas "Latvijai un Ventspilij" vēlētāji šajās vēlēšanās novērtēja padarīto, kā arī partijai bija daudzveidīga komanda, komentējot partijas uzvaru pašvaldību vēlēšanās, izteicās politiķis.

Kā vēstīts, Ventspilī pašvaldību vēlēšanās kārtējo reizi uzvarējusi pašreizējā pilsētas mēra Vītoliņa un bijušā mēra Aivara Lemberga partija "Latvijai un Ventspilij", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Saskaitot par kandidātiem atdotos plusus un mīnusus, Vītoliņš šoreiz popularitātē apsteidzis Lembergu. Lembergam gan bijis visvairāk plusiņu, tomēr arī visvairāk mīnusu, līdz ar to Vītoliņš, kuram bijis otrs lielākais plusu skaits, viņu apsteidzis. Otrs lielākais mīnusu skaits bijis Lemberga sievai Kristīnei Lembergai, kura līdz ar to no 6.vietas sarakstā nokritusies uz 13.vietu rezultātos un mandātu domē nav ieguvusi.

Saskaitot balsis visos 13 Ventspilī esošajos vēlēšanu iecirkņos, "Latvijai un Ventspilij" saņēmusi 47,15% vēlētāju atbalstu, bet otrajā vietā ar 16,87% balsu ierindojusies Nacionālā apvienība (NA).

15,88% vēlētāju atbalstu ieguvis "Apvienotais saraksts" (AS), bet 7,72% - kustības "Par" un "Jaunās vienotības" kopīgais saraksts. Savukārt 5,67% ieguvusi partija "Stabilitātei".

"Latvijai un Ventspilij" domē ir ieguvusi balsu vairākumu - septiņus mandātus no 13, kurus iegūs Jānis Vītoliņš, Aivars Lembergs, Didzis Ošenieks, Guntis Blumbergs, Aigo Gūtmanis, Jēkabs Macpans un Andris Grigalis.

NA domē ieguvusi divus mandātus, kurus saņems Vita Hermansone un Ingus Zariņš, AS - arī divus mandātus, kurus ieguvuši Aivis Landmanis un Dzintars Kantsons. "Par"/JV domē pārstāvēs Bruno Jurševics, bet "Stabilitātei" - Deniss Abramovs.

Pārējās partijas Ventspilī nav pārvarējušas 5% barjeru.

Vēlētāju aktivitāte Ventspilī bija salīdzinoši zema un sasniedza 40,3%.

Ventspils domes pašreizējā sasaukumā septiņi mandāti ir "Latvijai un Ventspilij", pa diviem "Latvijas attīstībai", kā arī Latvijas reģionu attīstības un "Jaunās vienotības" kopīgajam sarakstam, bet pa vienam - Jaunajai konservatīvajai partijai un Nacionālajai apvienībai.

Jūrmalas domē ir jāveido pēc iespējas plašāka koalīcija, sacīja vēlēšanās pilsētā vislielāko atbalstu guvušā saraksta līderis, bijušais mērs Gatis Truksnis (LZP).

Viņš sacīja, ka sarunas par koalīcijas izveidi plānots sākt nākamajā nedēļā, taču skaidrs, ka koalīcijas kodolam jābūt Latvijas Zaļajai partijai (LZP). Vienlaikus viņš uzsvēra, ka grib runāt ar visiem pilsētā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem.

"Jāļauj deputātiem strādāt iedzīvotāju labā, koalīcijai strādājot pēc iespējas plašākam cilvēku skaitam," uzskata bijušais pilsētas mērs.

Viņš sacīja, ka vienīgais šķērslis varētu būt, piemēram, kādas cilvēciskas pretrunas, jo pašvaldībās vairāk jādomā par saimnieciskajiem jautājumiem, nevis partejisko piederību.

Lai arī koalīcijas aprises Truksnim esot skaidras "par 99%", viņš tās atklāt nevēlas.

Jautāts, kāpēc, viņaprāt, esošās domes priekšsēdētājas Ritas Sproģes (ZZS) pārstāvētais Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksts guvis nelielu vēlētāju atbalstu, viņš sacīja, ka arī šī "vairāk vai mazāk ir bijusi Trukšņa komanda".

"Visu priekšvēlēšanu laiku mēs neesam teikuši par citiem neko sliktu. Mēs esam pierādījuši, ka izdarām to, ko apsolām, ka mums var uzticēties. Iespējams, visu vairāk asociē tieši ar mani," panākumus vēlēšanās komentēja politiķis.

Uz jautājumu, vai ZZS arī turpmāk varētu būt "Trukšņa komanda", viņš atkārtoti uzsvēra, ka nevēlas atklāt iespējamo koalīciju pirms sarunām ar visiem politiskajiem spēkiem.

Jau ziņots, ka Jūrmalā pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi kādreizējā mēra Trukšņa pārstāvētā LZP. Partija saņēmusi 35,31% balsu un sešas no 15 deputātu vietām domē. Tai seko Nacionālā apvienība ar 22,4% balsu un četrām domnieku vietām.

Trešajā vietā ierindojies Sproģes pārstāvētās ZZS saraksts ar 12,26% balsu un divām vietām domē.

Tālāk seko "Saskaņa" ar 7,77%, "Progresīvie" ar 7,34% un "Latvija pirmajā vietā" ar 6,08%, katra iegūstot pa vienam deputāta mandātam.

Ņemot vērā, ka trīs Rīgas pašvaldības vēlēšanu iecirkņos vēl nav izdevies pabeigt Pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atkārtoti pagarinājusi datu apkopošanas galīgo termiņu līdz šodienas plkst.19, informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars.

Par partijām nodotās balsis ir saskaitītas, partiju iegūto mandātu skaits ir zināms, bet komisijām vēl palikuši darbi, kas prasa precizitāti, saskaitot "Par" un "Pret" atzīmes.

Nakts vidū, cīnoties ar tehniskām grūtībām balsu skaitīšanā, pati CVK bija lēmusi, ka visām balsīm pašvaldību vēlēšanās jābūt saskaitītām līdz svētdienas plkst.13, pēc tam šis termiņš tika pagarināts līdz plkst.16 un tagad līdz plkst.19.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Politiķis uzskata, ka ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai nākamgad Saeimas vēlēšanas notiktu raiti un bez tādiem starpgadījumiem, kā aizejošās pašvaldību vēlēšanas.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) uzskata, ka VDAA vadītājam Jorenam Liopam jāuzņemas pilna atbildība par problēmām vēlēšanu organizēšanā. Viņa sola, ka konkrēti lēmumi tiks pieņemti pēc vēlēšanu procesa noslēgšanas.

Savukārt CVK vadītāja Kristīne Saulīte pauda, ka CVK izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi.

"Skaidrs, ka jau tuvākajā laikā tiks izvērtētas atbildības, izanalizējot katras iesaistītās puses atbildības. No savas puses varu teikt, ka CVK ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi," pauda Saulīte.

Pamatojot savu nostāju, viņa sacīja, ka visiem vēlētājiem, kas vēlējās nobalsot, bija iespēja to izdarīt, un arī balsis tiek saskaitītas.

"Ir jānoskaidro, kāpēc tehnoloģiski neizdevās digitālais balsu skaitīšanas process, un jāizdara pareizie secinājumi, lai pieļautās kļūdas neatkārtotos nākamā gada Saeimas vēlēšanās," teica Saulīte.

Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskarās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

Pēc uzvaras pašvaldību vēlēšanās Liepājas partijai ir liela atbildība vēlētāju priekšā, vēlēšanu iznākumu vērtēja esošais domes priekšsēdētājs un partijas līdzpriekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Viņš pateicās vēlētājiem par nodotajām balsīm, kas Liepājas partijas darbam esot augsts novērtējums, jo no 15 deputātu mandātiem Liepājas partija ir ieguvusi deviņus.

Ansiņš stāstīja, lai arī Liepājas partijai domē ir stabils vairākums, tā tiksies ar pārējiem domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem - Latvijas Reģionu apvienību un Nacionālo apvienību, analizēs partiju programmas, salīdzinot kopīgo un atšķirīgo, un lems par turpmākās sadarbības iespējām. "Mūsu pārliecība ir tāda, ka visiem ievēlētajiem politiskajiem spēkiem ir jāstrādā liepājnieku interesēs," uzsvēra Ansiņš.

Kā vēstīts, Liepājā šajās pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi pašreizējā mēra Ansiņa pārstāvētā Liepājas partija, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotie dati.

Saskaitot balsis visos 19 Liepājā esošajos vēlēšanu iecirkņos, Liepājas partija saņēmusi 45,74% vēlētāju balsu, kas domē nodrošina stabilu vairākumu jeb deviņas vietas no 15.

No partijas provizoriski varētu būt ievēlēti Ansiņš, Uldis Sesks, Uldis Hmieļevskis, Helvijs Valcis, Jānis Vozņesenskis, Vilnis Vitkovskis, Edvīns Striks, Artis Lagzdiņš un Jānis Džeriņš. Ansiņš šajās vēlēšanās Liepājā bijis populārāks nekā bijušais mērs Sesks.

Otrajā vietā ar 20,26% balsu ierindojas Latvijas Reģionu apvienība, kas domē saņems četrus deputātu krēslus. Pie tiem provizoriski varētu tikt Jānis Vilnītis, Salvis Roga, Raivis Kalējs un Pāvels Jurs.

Trešo vietu ar 9,27% balsu ieguvusi Nacionālā apvienība, kas tai domē nodrošina divas vietas, kuras, pēc pašreizējiem datiem, varētu ieņemt Vilmārs Vecvagaris un Uldis Lipskis.

Pārējās partijas Liepājā nav pārvarējušas 5% barjeru.

Vēlētāju aktivitāte Liepājā bija nedaudz virs 43,4%.

Partijai "Saskaņa" nepieciešams pilna apjoma restarts, pārliecināts Eiropas Parlamenta deputāts, partijas Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Komentējot "Saskaņas" vājo sniegumu pašvaldības vēlēšanās Rīgā, politiķis atzina, ka esot noticis tas, ar ko bijis jārēķinās, ņemot vērā partijas izvēlēto ceļu 2022. gada februārī.

Tagad pēc pārstāvniecības Rīgā zaudēšanas partijai nepieciešams pilna apjom restarts, norādīja Ušakovs, piebilstot, ka jautājums ir par to, vai partija būs spējīga to paveikt.

"Visiem vajag izelpot un izgulēties pēc šī maratona. Esam krīzes restarta stāvoklī kopš 2022. gada februāra," sacīja politiķis. Ušakovs pievērsīsies jaunas paaudzes attīstīšanai partijā, savukārt restarts esošās sadrumstalotības apstākļos nozīmētu partnerības meklēšanu. Ušakovs gan neatklāj, par kādām partnerībām varētu būt runa.

Partijas līderis norādīja, ka šajās vēlēšanās bija izteikti augstāka aktivitāte, kas nevienmērīgi sadalījās starp partijām. Tāpat šīs vēlēšanas lielā mērā bija par savstarpējo naidu. Savukārt Rīga "dabūja to pašu pārmaiņu koalīciju, kas paspēja saplēsties pirms diviem gadiem".

"Saskaņa" runās savā starpā par notikušo un meklēs risinājumus, lai saprastu, kādas ir partijas iespējas startēt nākamā gada Saeimas vēlēšanās.

Kā ziņots, aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās par lielākajiem zaudētājiem varētu nosaukt partiju "Saskaņa", savukārt Rīgā cerētie augstākie panākumi izpalika partijām "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Latvijas attīstībai", vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Politoloģe pauda, ka kopējā vēlēšanu kontekstā diezgan lieli zaudētāji ir "Saskaņa", jo partija ne tikai neieguva vietas Rīgas domē, bet arī citviet Latvijā, piemēram, Liepājas un Daugavpils domēs. Tādējādi, viņasprāt, šis zaudējums rada jautājumus par partijas tālāko pastāvēšanu.

Tāpat ziņots, ka Rīgas domē ievēlēti aptuveni 40 jauni deputāti, līdz ar to nomainīsies divas trešdaļas domnieku, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati.

Vislielākās pārmaiņas saistītas ar Aināra Šlesera (LPV) partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) ienākšanu domē un partijas "Saskaņa" norietu.

LPV Rīgas domē līdz šim nebija pārstāvētā, bet tagad vēlēšanās tā ieguvusi 13 deputātu mandātus. Savukārt "Saskaņa", kuras frakcijā pašlaik ir 11 deputāti, domē nav ievēlēta, līdz ar to visi 11 "Saskaņas" deputāti zaudēs amatus.

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē vislielāko balsu skaitu ieguvusi LPV, bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas "Progresīvie" un NA, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Vēlētāju aktivitāte Rīgā šajās vēlēšanās sasniedza 52,2%.

"Suverēnās varas" un apvienības "Jaunlatvieši" kopīgo sarakstu iekļūšana septiņu pašvaldību domēs ir ļoti labs vēlēšanu rezultāts, teica partijas "Suverēnā vara" valdes priekšsēdētāja Jūlija Stepaņenko.

"Šī bija pirmā pieredze pašvaldību vēlēšanās. Jaunai, augošai partijai lēmums apvienot spēkus un startēt kopā ar "Jaunlatviešiem" bija pareizs. Mēs smagi strādājām vienā komandā, kas deva rezultātu - iekļuvām septiņu pašvaldību domēs," teica Stepaņenko.

Viņa pateicās visiem vēlētājiem, solot atstrādāt politiskajam spēkam doto uzticību par 100%.

Stepaņenko uzskata, ka vēlētāju balsojums parāda, ka politiskais spēks ir pienācīgi augstu novērtēts un arī pašvaldībās, kur netika iegūti deputāta mandāti, politiskā spēka sniegums esot iespaidīgs.

Taču atpūsties daudz laika nebūšot, jo paralēli darbam pašvaldībās sāksies gatavošanās nākamgad paredzētajām Saeimas vēlēšanām.

Stepaņenko kopā ar Rudolfu Brēmani, ar kopīgu sarakstu startējot vēlēšanās, Rīgas domē ieguva 12,13% vēlētāju atbalstu un izcīnīja astoņas vietas Rīgas domē.

Ilggadējais Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) cer saglabāt amatu arī pēc aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām un kā Jelgavas domes koalīcijas pamatu redz "veco komandu" kopā ar Nacionālo apvienību (NA) un kustību "Par", izriet no pilsētas mēra paustā.

Politiķis atzina, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pilsētā ir zaudējusi balsis "Suverēnās varas" un "Apvienības jaunlatvieši" (SV/AJ) sarakstam. Tajā, pēc viņa paustā, esot arī "mediju vaina".

"Esam tur, kur esam. Bet paldies vēlētājiem par doto uzticību," sacīja Rāviņš.

Sarunas par koalīcijas veidošanu pilsētas domē plānots sākt pirmdien un uz tām vispirms tikšot aicināta "vecā komanda" - NA un "Par". ZZS, NA un "Par" domē kopā ir septiņi mandāti, kas nenodrošina vairākumu, un Rāviņš nekomentēja, vai varētu runāt ar pašlaik opozīcijā esošo "Jauno vienotību" (JV) vai Latvijas Reģionu apvienību (LRA), uzsverot, ka sarunas nav sāktas ne ar vienu partiju.

Lai arī pilsētā lielāko balsu skaitu ieguvis SV/JV saraksta līderis Andrejs Pagors, no Rāviņa paustā secināms, ka viņš koalīcijā netiks aicināts.

Savukārt Pagors ierakstā "Facebook" uzsver, ka gadījumā, ja partijas, kas pirms vēlēšanām runāja par varas maiņu Jelgavā, apvienosies, tad varas nomaiņa ir reāla.

"Ja ņem vērā, cik pilsētas galvai izmaksāja priekšvēlēšanu kampaņa, cik plaši bija iesaistīts administratīvais resurss, tad šādi opozīcijas rezultāti ir dubultnozīmīgi," savus panākumus vērtē Pagors.

Jau ziņots, ka Jelgavā pašvaldību vēlēšanās sīvā cīņā nelielu balsu vairākumu ir ieguvis ilgus gadus vietvarā vadošais politiskais spēks - ZZS. Tūlīt aiz viņiem seko SV/AJ kopīgais saraksts.

10,73% vēlētāju atbalstu guvusi JV, 10,31% - NA, 9,96% balsu ieguvusi kustība "Par", bet 7,62% - Jaunā konservatīvā partija. 7,56% balsu ieguvusi LRA, bet 6,65% balsu ieguvusi "Latvija pirmajā vietā".

Pārējās partijas Jelgavā nav pārvarējušas 5% barjeru.