Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieks: meklēt vainīgos vēlēšanu ķibelēs ir pāragri
Pagaidām meklēt kādus konkrētus atbildīgos pie pašvaldību vēlēšanu norises līdzšinējām ķibelēm būtu pāragri, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Vilks (ZZS).
Jautāts par vēlēšanu līdzšinējo norisi, viņš pieļāva, ka visas iesaistītās iestādes ir centušās darīt to, kas ir to kompetencē, lai vēlēšanas varētu notikt. Tomēr Vilks arī atzina, ka ir dažas nianses, kurās viņš vēlētos citādu risinājumu. Kā piemēru Vilks minēja vēlēšanu iecirkņu darbinieku, iespējams, nepietiekamu apmācību darbam ar jauno vēlēšanu sistēmu. Tomēr deputāts to nevēlētos saukt par kļūdu. Vienlaikus Vilks atzina, ka viņš nezina detaļas par to, cik plašā mērogā iecirkņu darbinieki tikuši apmācīti un cik ilgas bijušas apmācības.
Deputāts arī uzsvēra, ka gadījums, kad vēlēšanu sistēma trešdien, 4.jūnijā, nestrādāja un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sākotnēji paziņoja, ka noticis ārējs uzbrukums, kas beigās tāds nemaz nebija, ir rūpīgi jāanalizē. Vilks norādīja, ka jāsagaida, kā aizritēs vēlēšanas rīt, 7.jūnijā, un kā tiks sagaidīti rezultāti. "Bet pagaidām neskriesim pārāk ātri (..) No viena gadījuma prasīt kaut kādu atbildību būtu pārsteidzīgi," sacīja Vilks.
Pēc viņa sacītā, pagaidām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija neplāno sasaukt īpašu sēdi saistībā ar šo vēlēšanu ķibelēm, tomēr, ja būs aizdomas par kādu patiešām nopietnu ekscesu, tad tas noteikti tikšot darīts.
Vilks arī izteica prieku, ka četrās iepriekšējās balsošanas dienās ir nobalsojuši jau vairāk nekā 10% vēlētāju, un viņš pieļauj, ka kopējais aktivitātes rādītājs šajās vēlēšanās varētu pārsniegt 50%.
Kā ziņots, teju katru dienu sastopoties ar kādām ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē, arvien vairāk procesā iesaistīto un novērotāju pauž kritiku par vēlēšanu organizatoru un nodrošinātāju - CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) - sniegumu.
Jau pirmdien - pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā - vēlēšanu komisijas saskārās ar nespēju ievadīt vēlētāju aktivitātes datus, jo nedarbojās Vēlēšanu informācijas sistēma. Analoģiska situācija atkārtojās arī trešdien vakarā.
Bez šīm problēmām trešdien vakarā, laikā, kad bija jāsākas vēlētāju pieņemšanai, pārstāja darboties elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Sākotnēji CVK sabiedrisko attiecību pārstāvis Andrejs Vaivars paziņoja, ka esot konstatēts ārējs apdraudējums vēlēšanu sistēmai, tomēr vēlāk gan precizējis, ka ārēja apdraudējuma vēlēšanu norisei nebija. Skaidrojot notikušo, tika apgalvots, ka ticis konstatēts, ka, "ņemot vērā iepriekš nepieredzēti lielo pieprasījumu pēc elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistrācijas pakalpojuma", nostrādājusi aizsardzības sistēma, bloķējot reģistru, klāstīja Vaivars.
Vēlēšanu komisiju darbinieki norādīja, ka šāds skaidrojums ir dīvains, jo piekļuve reģistram ir tikai jau iepriekš zināmam lietotāju lokam, līdz ar to nevajadzētu rasties "iepriekš nepieredzēti lielam" pieprasījumam.
Vienlaikus aptaujātie vēlēšanu komisiju vadītāji neslēpj neapmierinātību ar notiekošo. Viņus satrauc gan reģistru un sistēmu darbības pieklibošana, gan arī faktiskā organizatoru negatavība vēlēšanām - neesot pietiekami izmēģinātas sistēmas un nav līdz galam novērsti to trūkumi. Atsevišķi komisiju vadītāji pat izteicās, ka šoreiz piedzīvotais esot "bardaks", kas nav piedzīvots pēdējo 20 gadu laikā. Komisijas ar bažām raugās uz sestdienu, kad paredzēta galvenā vēlēšanu diena ar lielu plūsmu vēlētāju.
Bažas pauduši arī atsevišķi politiķi, tomēr vadošās amatpersonas ar kritiku par notiekošo nesteidzas.
Tikmēr CVK radušās problēmas skaidro ar komisiju darbinieku nepietiekamu sagatavošanos vēlēšanu procesam, ko šo komisiju darbinieki, kā norādīja Jelgavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inita Freiberga, uztver kā "dūrienu sirdī".
CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte šonedēļ norādīja ka CVK strādā ļoti ciešā sazobē ar VDAA, lai turpmākajās dienās nekādi traucējumi pašvaldību vēlēšanu sistēmas darbībā vairs neatkārtotos.
Līdz šim četrās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši provizoriski vismaz 10,2% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 140 428 jeb 10,2% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur četrās dienās nobalsojuši 12,18% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 10,49%, Latgale ar 8,93% un Zemgale ar 8,56% nobalsojušo. Viszemākā aktivitāte bijusi Kurzemē, kur iepriekšējā balsošanā nobalsojuši 8,17% vēlētāju.
