Ikstens negaida būtisku vēlētāju aktivitātes kāpumu pašvaldību vēlēšanās
Maz ticams, ka nākamajās dienās būs vērojams straujš vēlētāju aktivitātes kāpums pašvaldību vēlēšanās, prognozēja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens, komentējot divu pirmo iepriekšējās balsošanas dienu rezultātus.
Divās pirmajās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojis 3,51% balsstiesīgo.
Pēc Ikstena paustā, ja šogad pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte sasniegs 40% atzīmi, tas jau būs ārkārtēji labs sasniegums un politiķiem "vajadzētu būt pārlaimīgiem".
Politologa ieskatā, fundamentālie iemesli, kāpēc cilvēki nepiedalās vēlēšanās, ir saistīta ar vilšanos politikā un politiķos, ar to, ka cilvēki neredz un nejūt, ka viņi var ietekmēt notikumu gaitu it īpaši, ja notikumi attīstās ne tajā virzienā, kurā pilsoņi to gribētu. Tāpēc, pēc Ikstena paustā, daļa cilvēku vēlēšanām atmet ar roku.
"2021. gada Administratīvi teritoriālā reforma izveidoja lielākus teritoriālos veidojumus, daudzos gadījumos lielākus novadus. Tolaik cilvēki pauda bažas, ka lielajos novados par viņiem aizmirsīs. Tā ir tēma, kas bieži izskan arī šogad - bažas ir pārvērtušās sajūtā, un cilvēkiem šķiet, ka viņi patiešām ir aizmirsti," sprieda LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns.
Viņš klāstīja, ka ir diezgan grūti tiešā veidā salīdzināt šīs vēlēšanas ar iepriekšējām, jo citās iepriekšējā balsošana bija tikai trīs dienas ilga, bet šogad tās ir piecas dienas. Ikstens atzīmēja, ka tas, iespējams, kaut kādā veidā ietekmē cilvēku aprēķinus, kurā dienā viņi dosies balsot. Politologs lēsa, ka šogad līdzdalība ir mazliet zemāka nekā tā bija 2017. un 2012. gadā.
Jautāts, ko maina tas, ka iepriekšējā balsošana notiek piecas dienas, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns uzsvēra, ka vēlēšanu organizatori ir nākuši vēl vairāk pretim pilsoņiem un piedāvā vēl plašākas iespējas piedalīties. Viņa vērtējumā, vēlēšanu sistēma Latvijā kopumā ir draudzīga, salīdzinot ar citām valstīm. Ikstens norādīja, ka no institucionālā viedokļa raugoties, ja ir kaut kas līdzdalību kavējošs, tad tas ir iecirkņu daudzums un to atrašanās vieta.
"Ir iecirkņi, kas atrodas salīdzinoši tālu no cilvēku dzīvesvietas, savukārt ar sabiedrisko transportu ir, kā ir. Zināma problēma varētu būt arī iecirkņu skaits ārvalstīs, bet ārvalstīs dzīvojoši pilsoņi salīdzinoši mazāk piedalās vēlēšanās. Manuprāt, daudz tiek darīts, lai veicinātu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās," teica politologs.
