Nedēļas izskaņā Hanzas peronā pirmais koncerts “Brīnumu laukumā”
Sestdien, 7. jūnijā, kultūras telpa “Hanzas perons” aktīvo sezonu noslēgs ar pirmo koncertu cikla “Brīnumu laukums” ietvaros, kurā pianists, komponists un džeza mūziķis Uri Keins (Uri Caine) kopā ar savu trio un latviešu saksofonistu Kārli Auziņu īpaši sagatavotā koncertprogrammā izpildīs maestro Raimonda Paula džeza svītas.
Seriāla “Brīnumu laukums” scenogrāfiju veido mākslinieks Rūdolfs Bekičs (Rudolf Bekic), kurš pret Peronu savā risinājumā attiecas kā pret ko vairāk par “norišu vietu”.
“Tā ir kā telpa, kā “laukums”, kurš pie sevis uzņem gan priekšnesumu, gan publiku. Tā plūst, elpo, kustas. Radot scenogrāfiju pasākumu sērijai “Brīnumu laukums”, iedvesmu smēlos mūzikas instrumentu pasaulē. Sarežģītajos amatniecības risinājumos instrumentu būvē, to dažādajās formās un bagātīgi izmantotajos dažādajos materiālos. Mēģinot šīs īpašības tulkot vieglā, autentiskā un telpiskā valodā, man pavērās iespēja ieviest jaunas, abstraktas formas. Piemēram, tādas, kuras varam iztēloties kā skaņas pierakstu neparastās notīs, kas plūst un skan mums visapkārt,” par koncertam topošo scenogrāfiju stāsta tās autors Bekičs.
Mākslinieks skatuves un telpas iekārtojumu veido, līdzsvarojot gan mākslinieciskās ieceres, gan praktiskus apsvērumus, jo tas viņam raksturīgi – ar rūpību un iejūtību uzlūkot ikvienu no jauna iepazīstamu teritoriju. Kas citam pirmajā pietuvinājumā var šķist tukša telpa, Rūdolfam Bekičam gandrīz vienmēr atklāj negaidītu saturu jeb “matēriju”.
“Atkarībā no tā, vai spēles laukumu nepieciešams “iedrošināt”, ilustrēt, pastiprināt vai pasargāt, scenogrāfijai ir jākalpo notikuma uzstādījumam. Vienalga, vai tas ir koncerts, performance, runa no skatuves vai kas cits. Un tai ir jākalpo arī publikai, kas to visu pieredz. To ir iespējams panākt, vienlaikus izvirzot telpas scenogrāfiju par būtisku notikuma sastāvdaļu un saglabājot to teju nemanāmu. Gluži kā mūzikas instrumentos arī telpā tādējādi tiek panākts līdzsvars starp tās neizbēgamo fizisko klātbūtni un tās raisīto emocionālo, stāstošo iespaidu uz klātesošo. Pats joprojām meklēju atbildi uz to, vai līdzās tukšumam vienmēr ir arī klusums?” savu pieeju raksturo mākslinieks.
Par gaidāmo koncertu jau vēstīts, ka ap 1964. gadu, kad mazais Uri tikko sācis apgūt klavierspēli, citā pasaules malā Raimonds Pauls kļūst par Rīgas Estrādes orķestra (REO) līderi un 1965. un 1966. gadā viņš kopā ar savu trio ieraksta instrumentālas svītas Latvijas Radio studijā. Kā vēsta avoti, “tās ir stilistiski daudzveidīgas kompozīcijas, kas pirmo reizi tikušas izpildītas Latvijas Filarmonijas Lielajā zālē 1967. gadā”. Jau krietni vēlāk, 2021. gadā, izdevniecība “Jersika Records” restaurē un pārizdod albumu, kas no jauna uzsver šo svarīgo lapaspusi no Maestro dzīves – melodiski vienkāršas un emocionāli siltas kompozīcijas, kur sentiments mijas ar virtuozitāti un eleganci. Nav pārspīlēts apgalvojums, ka "The Lost Latvian Radio Studio Sessions 1965/ 1966" ir paliekoša liecība tam, ka Latvijas mūzikas vēstures arhīvos Raimonds Pauls paliks ne tikai kā klausītāju iecienītu popdziesmu autors, bet arī lielisks džeza komponists un pianists ar īpašu stilu.
Ir 2025. gads. Uri Keinu klausītāji pazīst kā vienu savas paaudzes spilgtākajiem un brīvdomīgākajiem pianistiem, džeza mūziķiem un mūzikas autoriem, bet Raimonds Pauls citiem ir un paliks Maestro, liekus komentārus neprasot. Latviešu saksofonists Kārlis Auziņš ir nesen saņēmis Lielo mūzikas balvu par izcilu sniegumu džezā, un satiksies uz vienas skatuves ar Uri Keinu, Džeimsu Bleku (James Black, bungas) un Andreu Grosi (Andrea Grossi, kontrabass), lai vienīgo reizi koncerta apstākļos ar savu, citādu skatu pavērtos uz vienu no rindkopām Latvijas mūzikas vēsturē. Uz Raimonda Paula savulaik radītajām, ar Aivaru Timšu, Haraldu Brando, Gunāru Gailīti un Aleksandru Piščikovu ieskaņotajām un daļai klausītāju mazāk pazīstamajām džeza svītām.
