Rostovskis: vai valstij būtu jāveic šī funkcija? Ja atbilde ir “nē”, tad funkcija tiek atcelta
“Birokrātijas slogs Latvijā joprojām ir viena no nopietnākajām problēmām, kas kavē gan uzņēmējdarbības attīstību, gan valsts efektivitāti kopumā,” norāda norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
LTRK ir izstrādājusi virkni konkrētu priekšlikumu, kā šo slogu samazināt – tie nav tikai teorētiski, bet praktiski un īstenojami risinājumi, kas dotu taustāmu ieguvumu jau tuvākajos gados.
“Piemēram, mēs piedāvājam vienkāršot noteikumus attiecībā uz mazēkām – tās būtu jāļauj būvēt līdz 60 kvadrātmetriem bez pienākuma tās reģistrēt vai novērtēt. Tāpat aicinām atteikties no būvatļaujām fasāžu siltināšanai un vides pieejamības uzlabošanai – tas būtu tiešs atspaids cilvēkiem un ekonomikai,” stāsta Rostovskis.
Vienlaikus būtiski ir arī noteikt saprātīgus dokumentu izskatīšanas termiņus – iestādēm jāatbild ne ilgāk kā desmit dienu laikā, ja vien nav pamatota iemesla. LTRK piedāvā arī vienkāršot gada pārskatu prasības mazajiem uzņēmumiem, atvieglot datu apmaiņu starp Valsts ieņēmumu dienestu un Centrālo statistikas pārvaldi, padarīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumus automātiskus, nevis pēc iesniegumiem.
“Tas viss ir izdarāms, ir nepieciešama tikai politiskā griba. Daļai no šiem priekšlikumiem lēmums jāpieņem jau pavisam drīz. Ja mēs gribam, lai Latvija attīstās un uzņēmēji nejūtas kā sistēmas ķīlnieki, tad birokrātijas samazināšana ir viens no pamatsoļiem, ar ko sākt,” uzsver Rostovskis.
“Birokrātiskā sloga mazināšana valdības dienaskārtībā šobrīd ir ne tikai Latvijā, bet daudz kur pasaulē. Arī Eiropas Savienība šogad ir apņēmusies cīnīties ar pārlieko birokrātiju, lai veicinātu dalībvalstu konkurētspēju un biznesa attīstību,” teic LTRK prezidents.
Vienotas standarta pieejas šim procesam nav – katra valsts rīkojas atbilstoši saviem apstākļiem un iespējām. Piemēram, Argentīnā un Jaunzēlandē birokrātijas apkarošanai tika izveidota jauna ministrija, ASV Īlons Masks izveidoja nelielu “trieciena komandu”, kuras sastāvā ir IT (informācijas tehnoloģiju) un MI (mākslīgā intelekta) eksperti, arī Apvienotajā Karalistē fokuss ir uz MI rīkiem, Igaunijā rīkojās līdzīgi, kā Latvijā.
“Svarīgākais ir tas, ka pasaulē aizvien vairāk saprot – ražojot papīru kalnus, ekonomika un bizness neattīstīsies. Latvijā no valdības un sabiedrības ir pieprasījums pēc sistemātiskas pieejas, sākumā veicot visaptverošu valsts funkciju auditu un tad vērtējot, no kā varētu atteikties, ko varētu optimizēt. Problēma ir tā, ka valsts funkcijas nekur nav apkopotas vai uzskaitītas, līdz ar to īsti nav izvērtējams viss, ar ko valsts pārvalde patiesībā nodarbojas. Tas ļoti apgrūtina birokrātijas mazināšanas darba grupas darbu,” teic Rostovskis.
Galvenā rekomendācija, ko viņš šobrīd var sniegt – nepieciešams izvērtēt valsts iestāžu sniegtos pakalpojumus, uzdodot vienkāršu jautājumu – vai valstij būtu jāveic šī funkcija? Ja atbilde ir “nē”, tad funkcija tiek atcelta. Ja atbilde ir “jā”, tad tālāk jautājam – vai funkcija būtu jāveic tieši šādi?
“Šis ir ilgs un pamatīgs darbs, to noteikti nevar izdarīt nedēļas vai mēneša laikā. Savukārt īstermiņā fokusējamies uz novecojušām funkcijām, kuras varētu ātri likvidēt vai modernizēt un vienkāršot,” saka Rostovskis.
No personīgās pieredzes viņš zina teikt: “Trakākais, ilgākais un bezjēdzīgākais process ir izglītības programmu licencēšana un akreditācija augstskolās. Uzskatu, ka šīs novecojušās tradīcijas vietā vajadzētu ļaut institucionālo akreditāciju veikt reizi 10 gados, pārējā laikā šo procesu īstenot tikai ārkārtas gadījumos, kad rodas kādas problēmas. Ja izglītības iestāde neprasa naudu, bet vienkārši vēlas rīkoties, vajadzētu pietikt ar akreditētas augstskolas ziņojumu Izglītības un zinātnes ministrijai par jaunas programmas atvēršanu.”
Tas arī ļautu ietaupīt milzīgus gan publiskos, gan augstskolu līdzekļus. Ir apmēram 1000 dažādas izglītības programmas, tās visas licencējot un akreditējot tiek tērēti lieli administratīvie resursi gan valsts pārvaldē, gan izglītības iestādēs – tos varētu novirzīt kam citam.
Arī LTRK cenšas strādāt, iespējami vairāk atvieglojot dažādus procesus un gatavojot mazāk dažādu dokumentu. Piemēram, preču izcelsmes sertifikāti, kas vienmēr tika gatavoti un izsniegti papīra formātā, šobrīd pieejami elektroniski. Arī ikdienas darbā Rostovskis visiem atgādina, ka jāpieturas pie principa “izdari uzreiz”, nekrājot ne darāmos darbus, ne dokumentus.
Par valdības plāniem birokrātijas mazināšanā var lasīt jaunākajā žurnāla “Likums un Taisnība” numurā, kur publicētas intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronberbu un dažādi ekspertu viedokļi.
