Līva Ulmane no Latvijas aizbrauks ar laimes sajūtu, ka iepazinusi tik daudz jauku cilvēku
Norvēģu aktrise un kinorežisore Līva Ulmane.
Kultūra

Līva Ulmane no Latvijas aizbrauks ar laimes sajūtu, ka iepazinusi tik daudz jauku cilvēku

Jauns.lv

Norvēģu aktrise un režisore Līva Ulmane no Latvijas aizbrauks ar laimes sajūtu, ka iepazinusi tik daudz jauku cilvēku un uzzinājusi daudz jauna, sarunā kinoteātrī "Splendid Palace" piektdien sacīja Ulmane.

Līva Ulmane no Latvijas aizbrauks ar laimes sajūtu...

Ulmane Rīgā ieradusies Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros.

Viņa uzsvēra, ka Rīgā ir pirmoreiz un jūt patiesu laipnību, interesi par citiem cilvēkiem.

"Aizbraukšu ar laimes sajūtu, ka iepazinos ar tik daudziem jaukiem cilvēkiem, šajās dažās dienās uzzināju daudz jauna," teica Ulmane.

Slavenā aktrise sarunā atzina, ka pēc dabas ir kautrīga un līdz 30 gadu vecumam publiski runāt atteikusies, arī tagad viņa no tā kautrējoties.

Aktrise pastāstīja, ka filma "Persona" ir pirmā, kurā slavenais režisors Ingmars Bergmans uzaicināja citas valsts aktrisi. Ulmane tolaik bija 25 gadus veca iesācēja. Viņa atzina, ka bija vajadzīgs ilgs laiks, lai viņa spētu justies droši uzņemšanas laukumā.

Bergmans aktieriem ļāva justies tā, ka arī viņi ir radoši, neteica priekšā, kā jārīkojas, viņš uzticējās saviem aktieriem, pastāstīja Ulmane. "Tā ir vislabākā izglītība, ko sniedza Bergmans," atzina Ulmane, norādot, ka arī viņa kā režisore uzticas saviem aktieriem.

Atskatoties uz darbu pie Bergmana, viņa teica, ka ar šo režisoru neviens nemēdzis strīdēties par tekstiem. Izņēmums bijusi izcilā aktrise Ingrīda Bergmane darbā pie filmas "Rudens sonāte", kas vēlējusies savu mātes lomas tekstu padarīt maigāku, tomēr Bergmans tam nav piekritis. "Ģēnijs uzvar, sievietes parasti neuzvar," sacīja aktrise. Viņa atzina, ka pati nekad nav mēģinājusi strīdēties ar Bergmanu, jo vairāk ir Henrika Ibsena Noras tipa sieviete - skaļi neprotestē, tomēr visu mēģina darīt pa savam.

Runājot par filmām, Ulmane sacīja, ka veids, kā cilvēki filmu uztver, var arī nebūt autora ideja, taču tā var būt laba ideja. Tāpēc kino ir tik fantastisks, jo tas ļauj skatītājiem saprast ko tādu, par ko viņi agrāk nebija domājuši.

Agrāk Ulmane bija laimīga būt aktrise, viņai patika rakstīt - uzrakstījusi vairākas grāmatas. Pirms 35 gadiem viņai piedāvāts uzņemt īsfilmu, kurai pati sarakstītu scenāriju. Ulmanei darbs patika, jo tā bija iespēja pateikt viņai svarīgo. Bet viņa atzina, ka nekad nav sapņojusi kļūt par režisori, taču vienmēr gribējusi radoši izpausties. 20 gadu pēc īsfilmas viņai palūgts uzrakstīt scenāriju dāņu filmai un pēc tam piedāvāts to arī pašai filmēt. Viņa zvanījusi Bergmanam un jautājusi, vai viņš uzskata, ka Ulmane varētu būt režisore. Uz ko viņš atbildējis: "Jā, Tu vari būt režisore!" Tā bija filma "Sofija". Tās tapšanas laikā Ulmane sapratusi, ka viņai patīk būt režisorei un viņa vēlas šo darbu turpināt.

Ulmane atzina, ka pašlaik labrāt spēlē lomas filmās, bet teātrī vairs nevēlas spēlēt, taču labprāt iestudētu kādu izrādi teātrī. Viņa uzsvēra, ka teātrī uz skatuves piedzīvojusi neticami skaistus brīžus.

Runājot par savu jaunāko filmu "Jūlijas jaunkundze", kas bija skatāma arī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, Ulmane teica, ka šo filmu uzņēmusi, lai rosinātu skatītājiem padomāt par saikni vienam ar otru. "Mūsdienās cilvēki vairāk veido saikni ar elektriskajiem rīkiem, televīziju. Nav laika apciemot otru, runāt vienam ar otru," teica Norvēģijas viešņa. Filma ir kā metafora - tas, kas notiek filmā, daudz plašākā mērogā risinās tagad. Ļoti svarīga Ulmanei filmās ir mūzika, arī šajā filmā, jo tā stāsta tādu stāstu, ko nespēj paust vārdi.

Norvēģu aktrise un kinorežisore Līva Ulmane (1938) nospēlējusi galvenās lomas vienpadsmit leģendārā zviedru kino un teātra režisora Bergmana filmās, tostarp "Persona", "Kliedzieni un čuksti", "Laulības dzīves ainas", "Rudens sonāte" un citās.

Ulmane ceturtdien Rīgas Starptautiskajā kino festivālā prezentēja savu jaunāko filmu "Jūlijas jaunkundze" un piektdien tikās ar skatītājiem kinoteātrī "Splendid Palace". Sarunu vadīja kinozinātnieks Viktors Freibergs.

BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA