Braže: Krievija ir nopietnākais drauds Baltijas jūras reģionam
Reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību Baltijas jūrā, ir nepieciešama vienota reģionāla atbilde, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura ceturtdien un piektdien Igaunijā, Vihulā, piedalījās Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ārlietu ministru sanāksmē.
Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), sanāksmē ministri vienojās stiprināt reģionālo drošību un reorganizēt organizācijas darbību ar fokusu uz reģiona drošību, pieņemot Vihulas deklarāciju. Sanāksmē tika pārrunāts arī turpmākais visaptverošais atbalsts Ukrainai un Krievijas "ēnu flotes" radītie draudi Baltijas jūras reģionam, tai skaitā kritiskajai infrastruktūrai, kā arī kopīga rīcība un BJVP turpmākās prioritātes.
ĀM atzīmē, ka nozīmīgs solis reģionālās sadarbības stiprināšanā ir sanāksmē parakstītais Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas un Eiropas Savienības (ES) Saprašanās memorands.
Tas paredz ciešāku un koordinētu sadarbību starp iesaistīto valstu atbildīgajām nacionālajām iestādēm kritiskās zemūdens infrastruktūras Baltijas jūrā aizsardzībai, ņemot vērā pērn un šogad Baltijas jūrā notikušos incidentus, kad tika bojāti vai pārrauti zemūdens enerģētikas starpsavienojumi un datu pārraides kabeļi, kā arī Krievijas "ēnu flotes" radīto apdraudējumu Baltijas jūras drošībai, videi, enerģētikas un komunikācijas tīklu drošībai.
Braže norādīja, ka aizvadīto gadu laikā Krievijas nekonvencionālie uzbrukumi kļuvuši arvien intensīvāki un agresīvāki - "ēnu flotes" kuģu iesaiste zemūdens infrastruktūras bojāšanā, kiberuzbrukumi, Globālās pozicionēšanas sistēmas signālu slāpēšana.
Viņa klāstīja, ka Krievija turpinās īstenot nekonvencionālus uzbrukumus, testēt ES un NATO sabiedroto reaģēšanas spējas un meklēt vājās vietas. Latvijas ārlietu ministre arī norādīja, ka Krievija ir nopietnākais drauds gan Baltijas jūras reģionam, gan eiroatlantiskajai drošībai.
"Mums ir jārīkojas izlēmīgi un koordinēti, lai stiprinātu savas drošības un aizsardzības spējas, vienlaikus turpinot darbu pie Krievijas visaptverošas iegrožošanas," pauda Braže.
Viņa arī akcentēja, ka parakstītais memorands ir svarīgs solis, lai turpmāk ar zemūdens kritisko infrastruktūru saistīto tehnoloģiju un zinātnes jautājumos Baltijas reģiona valstu sadarbība būtu koordinētāka un ciešāka.
Braže arī norādīja, ka katram drošības incidentam ir ievērojama ekonomiskā ietekme, piemēram, zemūdens enerģētikas un sakaru tīklu infrastruktūras remonts ir dārgs un laikietilpīgs. Tādēļ paralēli novērošanas un monitorēšanas spējām svarīgi ir paaugstināt kapacitāti, lai infrastruktūras bojājumus varētu novērst pēc iespējas efektīvāk.
Lemjot par BJVP turpmāko darbību, ministri atbalstīja tās pārstrukturēšanu, lai tās fokusā būtu reģionālās drošības stiprināšana, tostarp efektīva sadarbības koordinēšana ar NATO un ES.
BJVP sanāksmē piedalījās Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Vācijas, Islandes un Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvji.
