Latvijā savulaik strādājušā un ar skandālu patriektā telekanāla "Doždj" galveno redaktoru Dzjadko un divas žurnālistes Krievija pasludina par "teroristiem"

Iekļaušana "teroristu" sarakstā cita starpā nozīmē kontu bloķēšanu visās Krievijas bankās un ikmēneša izdevumu ierobežošanu 10 000 rubļu (orientējoši 100 eiro) apmērā.

Visi trīs žurnālisti sarakstā ir iekļauti bez "zvaigznītes", kas parasti norāda, ka pret žurnālistu ierosināta lieta pēc "terorisma panta", norāda Krievijas ziņu aģentūra "Interfax".

Pirmdien kļuva zināms, ka Maskavas Golovinas rajona tiesa pēc izmeklētāju pieprasījuma Dzjadko aizmuguriski apcietinājusi uz diviem mēnešiem. Viņš tiek apsūdzēts par izvairīšanos no "ārvalstu aģenta" pienākumu pildīšanas un "viltus ziņu" izplatīšanu par Krievijas armiju. Žurnālists ir izsludināts meklēšanā.

Jūlijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja uzsāka krimināllietas pret Kotrikadzi, Ratņikovu un Dzjadko, kas iekļauti "ārvalstu aģentu" reģistrā. "Doždj" žurnālisti tika apsūdzēti par "viltus ziņām" par Krievijas armiju un par "izvairīšanos no "ārvalstu aģentu" pienākumu pildīšanas.

Pēc Krievijas 2022. gada invāzijas Ukrainā "Doždj" 2022. gada 3. martā pēc varas iestāžu spiediena uz laiku apturēja darbību, ko atsāka 2022. gada jūnija sākumā, saņemot apraides licenci no Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), kas ļāva tā programmu turpmāk pārraidīt no Rīgas. 6. decembrī NEPLP kanālam atņēma apraides atļauju Latvijā saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, vairākiem pārkāpumiem, kas no apraides pazuda 8. decembrī. Pēc tam analoģisku lēmumu par apraides pārtraukšanu ar 8. decembri pieņēma arī Lietuvā un Igaunijā. Kopš 2023. gada "Doždj" raida no Nīderlandes.

Punktu "Doždj" darbībai Latvijā pielika žurnālista Alekseja Korosteļova raizes par mobilizēto okupantu karavīru ērtībām Ukrainā. “Ceram, ka daudziem karavīriem spējām palīdzēt, piemēram, ar aprīkojumu vai elementārām ērtībām frontē, jo tie stāsti, kurus publicēja un stāstīja radinieki, godīgi sakot, rada šausmas." Viņa vadītajā raidījumā “Zģes i seičas” (“Te un tagad”) tika arī publicēts e-pasts, uz kuru esot jāsūta bēdu stāsti par krievu karavīriem. Viņu atlaida, taču kanāla ģenerāldirektore Natālija Sindejeva vēlāk pauda par to nožēlu.