Strupišs: pārmaiņas tiesu sistēmā būs jūtamas tikai pēc pieciem līdz desmit gadiem
Tiesu sistēmā joprojām ir pārāk daudz neizmantotu efektivitātes un kvalitātes rezervju, kuru mērķtiecīga izmantošana varētu padarīt Latvijas tiesas ievērojami efektīvākas, kvalitatīvākas un no sabiedrības viedokļa saprotamākas, Latvijas tiesnešu konferencē uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Pēc Strupiša vārdiem, tiesnesis ir neatkarīgs tiesas spriešanā, bet ne attiecībā uz tiesas darba organizatoriskajiem un efektivitātes jautājumiem. Tāpēc tiesnešiem jābūt gataviem elastīgi pielāgoties pārmaiņām un risinājumiem, kas vērsti uz darba uzlabošanu.
Viņš uzskata, ka vairākus problēmjautājumus nevar atrisināt uzreiz, jo vairākus gadus netika veiktas strukturālas pārmaiņas, bet tiesa uz tām virzoties.
Strupiša skatījumā, sabiedrības uzticēšanās tiesām pieaug, kā arī tiesu varu pozitīvi vērtējot citi valsts varas atzari, bet sliktā ziņa ir tāda, ka tiesu sistēma ir visai inerta un konservatīva un to nevar mainīt pat dažos gados, bet tam būs nepieciešami pieci vai pat desmit gadi. Problēma ir tad, kad konservatīvisms netiek līdzi jauniem sabiedrības procesiem, un tas veicina problēmu ignorēšanu un novirzīšanos no sabiedrības, izteicās Strupišs.
Tieslietu padomes loceklis, Tiesu efektivitātes stiprināšanas darba grupas vadītājs un Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Siliņš uzsvēra, ka tiesu vara ir atbildīga sabiedrības priekšā par racionālu un efektīvu resursu izmantošanu.
Efektīvu tiesu sistēmu raksturo pieejamība, savlaicīgums, sabiedrībai saprotams darbs un spēja nodrošināt pakalpojumus, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām, pauda tiesnesis, papildinot, ka tiesneši, atbildot uz konferences laikā veiktu aptauju, norādīja, ka tiesu darba efektivitāti veido arī pašu tiesnešu zināšanas, profesionalitāte un godprātīgs darbs.
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pasākumā uzsvēra, ka visiem ir jāstrādā, lai stiprinātu tiesu pieejamību un tiesisko izpratni sabiedrībā, jo taisnīgums ir cieši saistīts ar sabiedrības drošību un uzticēšanos valstij.
Rinkēvičs uzsvēra, ka tiesas mērķis nav pati tiesa, bet taisnīguma atjaunošana, kas balstās sabiedrības kopējā izpratnē par likumu. Viņš uzskata, ka tiesneša uzdevums ir ieklausīties pušu redzējumos par taisnīgumu, saglabājot objektivitāti un godīgumu, kā arī skaidrojot sabiedrībai pieņemtos lēmumus.
Arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) uzsvēra sabiedrības uzticēšanās nozīmi tiesu varai un nepieciešamību stiprināt demokrātiju, papildinot, ka šodien sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai ir kritiski svarīga - tā ir demokrātiskas valsts stūrakmens.
Pēc viņas vārdiem, nevar pieļaut, ka ar šķietami demokrātiskām metodēm tiek apdraudēta mūsu valsts iekārta un sabiedrības noturība. Tādēļ, lai aizsargātu valsti un tās iedzīvotājus, Satversme paredz iespēju veikt īpašus demokrātijas aizsardzības pasākumus, tostarp sodīt ar kriminālatbildību par nodarījumiem, kas apdraud valsts drošību, un ar administratīviem lēmumiem ierobežot dezinformāciju.
