Latvijā ievērojami pieauguši traucējumi navigācijas sistēmām - tie sākās reizē ar karu Ukrainā
Latvijas gaisa telpā par 56%, salīdzinoši ar attiecīgo periodu aizvadītajā gadā, pieauguši globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi. Šogad pirmajos četros mēnešos fiksēti 399 šādi gadījumi.
Jāpiemin, ka šogad aprīlī vien fiksēti 109 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi, kas ir par 60,3% vairāk nekā pērn aprīlī, kad traucējumi tika fiksēti 68 reizes. Kopumā 2024.gadā tika fiksēti 820 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi, 2023.gadā - 342 gadījumi, bet 2022.gadā - 26 gadījumi.
VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) informē, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.
"Lai gan traucējumi globālās pozicionēšanas sistēmām (GPS) ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, tie nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem," uzsver Civilās aviācijas aģentūrā (CAA), kas izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā.
CAA uzsver, ka lidojuma drošuma nodrošināšanā tiek izmantotas vairākas sistēmas, līdz ar to GPS traucējumi neietekmē lidojumu drošumu. Katru gadījumu, kad konstatēts GPS traucējums, centralizēti apkopo un analizē Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.
LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem. Savukārt CAA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku un pārvaldi Latvijas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, kā arī uzraugot gaisa kuģu radītā piesārņojuma atbilstību vides aizsardzības prasībām.
