Krāpnieku triki. Kā afēristi piekļūst iedzīvotāju makiem un kontiem?

Zvans drauga balsī

Fantastikas filmā “Terminators" robots slepkava no nākotnes runā pa telefonu ar Sāru Konoru viņas mātes balsī. Tagad šī nākotne ir pienākusi, tikai ļaundari ir cilvēki, un viņu mērķis ir sveša nauda.

Viens no pirmajiem Latvijā, kurš ar to saskāries, ir Likteņdārza valdes priekšsēdētājs Jānis Karalis, kuram piezvanīts no nepazīstama numura un runāts viņa drauga balsī. Zvans sākās ar izmisuma pilnu stāstu par avāriju, kas esot notikusi drauga vainas dēļ.

Viņš esot uzbraucis kādai meitenei, pats nokļuvis slimnīcā ar lauztām ribām, steidzami nepieciešami 25 000 eiro, lai netiktu ierosināta krimināllieta. Karalis pateica, lai uzgaida, sazinājās ar draugu un noskaidroja, ka viss ir kārtībā.

“Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns norāda, ka izmantotās balsis krāpnieki, visticamāk, iegūst no sociālajiem tīkliem, tās nokopēt esot ļoti vienkārši. Pudāns norāda, ka “nākotnē varam tikt pakļauti arī krāpniekiem, piemēram, no Indijas, kas balsi saslēgs kopā ar mākslīgā intelekta rīkiem, un saruna tiks tulkota tiešsaistē”.

Šādā scenārijā upurim pretī būs ārzemnieks, kurš runās savā valodā, bet datorprogramma viņa teikto momentā pārveidos latviešu valodā. Pareizākais risinājums ir nolikt klausuli un pārzvanīt īstajam tuviniekam vai draugam.

Viltus maksājumu saites

Iecienīts krāpnieku triks ir e-pastā atsūtīt viltus saites par maksājumiem. Šogad no šāda nozieguma cieta veģetārā dzīvesveida popularizētāja Dita Lase. Viņa ievietoja internetā sludinājumu par trauku mazgājamās mašīnas pārdošanu, un pieteicās pircējs, solot pārskaitīt maksājumu. Lase uzklikšķināja uz kurjerpasta DPD viltus saites,  identifikācijai internetbankā izmantoja pirksta nospiedumu viedtelefonā, un krāpnieki piekļuva viņas kontam.

Krāpnieki bieži izmanto šādu shēmu, sūtot interneta saites DPD, “Latvijas pasta” un citu uzņēmumu vārdā, tāpēc jābūt ļoti piesardzīgiem.

Blēdās ar e-taloniem

Sociālajos tīklos laiku pa laikam parādās neticami izdevīgi piedāvājumi iegādāties “Rīgas satiksmes” e-karti. To papildina sajūsmas pilni komentāri – “Tieši laikā, jo manas kartes derīguma termiņš ir beidzies”, “Pasūtīts manam vīram, saņemts trīs dienu laikā, paldies par šo labo iniciatīvu”, “Es jau ilgu laiku izmantoju jūsu pakalpojumu, ir vieta attīstībai, bet kopumā nav slikti”, “Es šodien saņēmu karti, man tā ir laba iespēja ietaupīt naudu par sabiedrisko transportu, jo es daudz ceļoju pa pilsētu, paldies”. “Rīgas satiksme” savu pakalpojumu šādi netirgo, atlaides ir paredzētas tikai noteiktām pasažieru kategorijām.

Sola nodokļu atmaksu

“Mēs ar prieku paziņojam, ka jums ir tiesības saņemt nodokļu atmaksu par iepriekšējo fiskālo gadu. Mūsu ieraksti liecina, ka jums pienākas atmaksa, pamatojoties uz jūsu sniegto informāciju nodokļu deklarācijās,” – šādi paziņojumi Valsts ieņēmumu dienesta vārdā bieži pienāk e-pastos. Tālāk seko aicinājums: “Sekojiet norādījumiem, noklikšķinot uz pogas zemāk.”

Nekādā gadījumā to nedariet, krāpnieki var iegūt pieeju jūsu bankas datiem. Pietiek paskatīties uz sūtītāja adresi (un to der darīt vienmēr), lai saprastu, ka tas nav VID. Turklāt VID saziņai izmanto EDS sistēmu.

Aicina glābt kontu

Viens no noziedznieku trikiem ir uzdoties par bankas vai policijas darbiniekiem, apgalvojot, ka jūsu kontā notiek krāpnieciskas darbības, tāpēc visa nauda steidzami jāizņem.

Šoziem kāda kuldīdzniece palīdzēja krāpniekiem tikt pie 150 000 eiro viņas darbavietas naudas un vēl atdeva savus iekrājumus – lai nauda būtu drošībā. Viņai krāpnieki “WhatsApp” nosūtīja viltus policista apliecību, un sieviete noticēja, ka runā ar likumsargu.

Pēc blēžu prasības viņa lejuplādēja programmu “AnyDesk”, kas ļauj datoram piekļūt attālināti, turklāt apstiprināja bankas lietotāja datus un PIN kodus, kā rezultātā no darbavietas kontiem pārskaitīti aptuveni 150 000 eiro un no viņas privātā konta gandrīz 2000 eiro. Ar to viss nebeidzās – “drošības labad” viņa Kuldīgā pakomātā ievietoja arī skaidro naudu, savus 10 000 eiro.

Konta glābēji mēdz arī prasīt nodot bankas karti kopā ar PIN kodu. Pērn kāda sieviete noticēja, ka pie viņas atbrauks kurjers un nosauks paroli “Malaizija”. Zaudējums – ap 10 000 eiro.

Ne policijas, ne banku, ne citu iestāžu darbinieki nekad nezvana, lai noskaidrotu kontu datus, neprasa atdot maksājumu kartes un instalēt programmatūras, kas paredzētas, lai pieslēgtos attālināti.

Kvēla mīla, līdz maks ir tukšs

Visai izplatīta ir romantiskā krāpšana, un šie blēži iecienījuši uzdoties par ASV armijas virsniekiem, pat ģenerāļiem. Šķiet, pagaidām nav pārspēts bēdīgs rekords, sasniegts pirms vairākiem gadiem, kad kāda sieviete zaudēja vairāk nekā 300 000 eiro.

Viņa, izmantojot populāru sociālo tīklu iepazīšanās vietni, sāka saraksti ar kādu vīrieti, kurš uzdevās par ASV pilsoni miera misijā Afganistānā.

Iesākās ļoti draudzīga un sirsnīga sarakste, kas ar interneta tulkotāja palīdzību norisinājās gan latviešu, gan krievu valodā, vēlāk pārejot e-pastā un mobilo telefonu saziņas lietotnēs.

Šā veida krāpnieki ar laiku sāk klāstīt, ka vēlas doties mājās vai pat uz Latviju, tikai esot jāpārved daudz mantu, kas esot ļoti dārgi, un vai iecerētā nevarot palīdzēt ar naudu. Šajā gadījumā palīdzība pārsniedza 300 000 eiro, līdz sieviete saprata, ka ir apkrāpta.

Afēristi izmanto arī reālu cilvēku bildes, un iecienīts modelis, starp citu, ir Latvijas bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Pirms dažiem gadiem tas nostrādāja ar kādu britu sievieti. Blēdis uzdevās par amerikāņu karavīru, kurš dienē Sīrijā, un divarpus gadu laikā izkrāpa Šēronai gandrīz 80 000 mārciņu (gandrīz 96 000 eiro). Viņa pat neaizdomājās, ka ASV karavīriem pašiem ir labs atalgojums, un nekad nesazinājās ar mīļoto videozvanā, noticot, ka militārajā bāzē to nedrīkstot darīt.

Visaugstāk blēdību latiņu pacēlis kāds krāpnieks, kurš izlikās par orbītā iestrēgušu Krievijas kosmonautu. Kāda naiva 65 gadus veca sieviete no Japānas noticēja, ka jaunatrastais mīļotais par viņas naudu atgriezīsies uz dzimtās planētas un abi apprecēsies. Proti, vīrietis esot iesprūdis Starptautiskajā kosmosa stacijā, un, lai atgrieztos, esot jāsamaksā milzīga nolaišanās maksa, nemaz nerunājot par nepieciešamību dabūt raķeti. Sieviete kopumā pārskaitīja apmēram 30 000 eiro.

Piedāvā aizlūgumu pret alkoholisma

Kāda sirmgalve Liepājā, cerot ar dievvārdiem izvilkt dēlu no žūpības posta, šogad zaudēja kopumā 2300 eiro. Seniore saņēma telefonzvanu no krāpniekiem, kuri uzdevušies par starpniekiem starp Dievu un cilvēku un jautājuši sievietei, vai viņai ir kādas veselības problēmas. Uz to viņa vaļsirdīgi atbildēja, ka dēlam ir problēmas ar alkoholu. Krāpnieki apgalvoja, ka redzot, ka dēlam patiešām blakus stāv nāves eņģelis.

Kā atrisinājumu blēži piedāvāja aizlūgšanu par dēlu – viņi dievnamos aizdegs sveces, bet viņai jāaizskaita nauda. Kad nākamajā reizē krāpnieki prasīja 14 000 eiro, sieviete beidzot saprata, ka notiek kas aizdomīgs, un informēja policiju.

Ko nevajag darīt

Neklikšķiniet e-pastā uz savādām, nezināmām saitēm, it sevišķi, ja sola laimestus loterijā u.tml.

Nekādā gadījumā nelejuplādējiet pēc svešinieku norādēm AnyDesk un citas programmas, kas ļauj piekļūt datoram attālināti.

Neatklājiet citām personām savus bankas piekļuves kodus un citus datus.

Nesūtiet citiem savu naudu pakomātā.

Neuzticiet citiem savu bankas karti, it sevišķi svešiniekiem.

Nepiekrītiet piedāvājumiem pa telefonu pirkt akcijas. Ja ir tāda vēlme, ir pieejami oficiāli brokeru pakalpojumi.

Var, protams, meklēt iepazīšanos internetā, bet naudas prasīšanas gadījumā pārtrauciet saziņu. Ja persona atsakās sazināties videozvanā, tas jau ir aizdomīgi. Ja personas soctīklu profilā nav gandrīz nekādu foto no reālās dzīves, visdrīzāk tas ir viltus konts.

Daļu izdodas nosargāt

Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos novērsti 2274 telefonkrāpšanas gadījumi, pasargājot 1,9 miljonus eiro, taču 2448 gadījumos izkrāpts 5,1 miljons eiro.

“Investīciju” krāpšanas gadījumu skaits samazinās un lielu daļu izdodas novērst. Kopumā piecos mēnešos novērsti 4291 šāds mēģinājums, pasargājot 2,7 miljonus eiro. Īstenoto investīciju krāpšanas gadījumu skaits sasniedzis 1376, izkrāpjot 2,3 miljonus eiro.

Valsts policijā “Likumam un Taisnībai” teic, ka no šā gada 1. janvāra līdz 9. augustam tā saņēmusi informāciju no cietušajiem, kuriem telefonkrāpnieki kopumā izkrāpuši apmēram 5,43 miljonus eiro.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Krāpnieku triki. Kā afēristi piekļūst iedzīvotāju makiem un kontiem?" saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".