Atbalsta iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidusskolas posmā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šodien nolēma virzīt pirmajam lasījumam Saeimā ieceri ļaut atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā.
Likumprojekts, ko sagatavoja Nacionālā apvienība, paredz no nākamā mācību gada skolēniem, kuri šajā vai nākamajā mācību gadā uzsāk vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības iegūšanu, atļaut atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, ja izglītības iestāde nespēj nodrošināt citas svešvalodas apguvi.
Partija uzskata, ka ar šiem grozījumiem tiktu turpināta jau sāktā pāreja izglītības sistēmā - atteikšanās no krievu valodas kā obligātās otrās svešvalodas vispārējās un profesionālās vidējās izglītības posmā.
Grozījumi paredz, ka izglītības iestādēm būtu pienākums ne vēlāk kā līdz 2025.gada 1.septembrim nodrošināt iespēju apgūt citu svešvalodu - kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālo valodu.
Ieceri konceptuāli atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas ir izstrādājusi grozījumus Vispārējās izglītības standartā, paredzot, ka no 2026./2027.mācību gada krievu valodas kā otrās svešvalodas apguve tiks pārtraukta arī vidusskolas posmā.
No 146 izglītības iestādēm 12 skolās kā otro svešvalodu var apgūt tikai krievu valodu. Lielākā daļa skolu norādījušas, ka piedāvā izvēli starp vairākām svešvalodām, neaprobežojoties tikai ar krievu valodu, liecina IZM apkopotā informācija. Aptuveni puse skolu ir pārliecinātas, ka no 2026.gada 1.septembra varēs nodrošināt citas svešvalodas apguvi, bet vēl trešdaļai nepieciešams papildu atbalsts, tai skaitā svešvalodas skolotāji.
Skolās visvairāk trūkst vācu, franču un spāņu valodas skolotāju, taču patlaban nav "kritisku indikāciju", ka šis trūkums varētu ietekmēt mācību procesu, liecina IZM rīcībā esošā informācija. Ministrijas pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka šobrīd "notiek intensīvs darbs", lai sagatavotu jaunus otrās svešvalodas pedagogus un pārkvalificētu esošos pedagogus.
Šobrīd tiek sagatavoti ap 20 franču un vācu valodas skolotāju. Daļa no viņiem pārkvalificēšanos noslēgs maijā, bet vēl daļa, kuri apgūst augstāku valodas līmeni, mācības beigs decembrī. Jaunos svešvalodas skolotājus sagatavo arī Latvijas Universitāte.
"Mēs apzināmies, ka tas nav pietiekams skaits, šī [skolotāju] sagatavošana ir jāturpina," atzina IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere.
Lemjot par iespēju atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatskolas posmā, Saeimas komisija pirms gada diskutēja par līdzīgu priekšlikumu attiecībā uz vidusskolēniem. Toreiz vienprātība par atteikšanos no krievu valodas mācīšanās vidusskolās netika panākta.
