ES eksperti: valstīm ir jāmaina līdzšinējā politika smēķēšanas apkarošanas jomā
Pāreja no tradicionālajām cigaretēm uz alternatīviem nikotīna un tabakas produktiem ir visefektīvākais un pragmatiskākais ceļš uz smēķēšanas izplatības samazināšanu Eiropā.
Zviedrijas, Lielbritānijas, Japānas un citu valstu piemēri pierāda, ka nav jābaidās no tehnoloģiskām inovācijām un ir jāatzīst, ka līdzšinējā aizliegumu un ierobežojumu pieeja smēķēšanas politikas jomā nav bijusi efektīva. Daudz efektīvāks veids kā samazināt smēķētāju skaitu ir kaitējuma mazināšanas stratēģijas īstenošana, veicinot mazāk kaitīgu tabakas un nikotīna produktu alternatīvu izplatību un tādejādi samazinot tabakas produktu kaitējumu apmērus sabiedrības veselībai, secināts Briselē bāzētās Eiropas politikas inovāciju padomes (EPIC) jaunākajā pētījumā.
Atšķirībā no stingras aizlieguma politikas, kas nav spējusi novērst smēķēšanu, kaitējuma mazināšanas modelis atzīst, ka ne visi nikotīna produkti rada vienādu riska līmeni. Veidojot nodokļu un tirgus regulācijas politiku atbilstoši konkrētu produktu radītajam kaitējumam, iespējams nodrošināt, ka smēķētāji pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām, ievērojami samazinot ar smēķēšanu saistīto saslimšanu apmērus, vienlaikus veicinot inovācijas jaunu un mazāk kaitīgu nikotīna un tabakas produktu izstrādē. Šī pieeja mudina smēķētājus, kuri nevar vai nevēlas atmest, pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām, lai ievērojami samazinātu veselības riskus, ko izraisa tradicionālās cigaretes. Kaitējuma mazināšanas principu izmanto arī, lai nodrošinātu sabalansētu regulējumu, kas vienlaikus uzlabo sabiedrības veselību un samazina nelegālā tirgus pieauguma risku.
Ierobežojumu vājie rezultāti
Pieņēmums, ka ar aizliegumiem un stingrāku regulējumu ir iespējams novērts tabakas produktu lietošanu ir iluzors un ignorē reālos faktus: cilvēki vienmēr atradīs veidus, kā iegūt to, ko viņi vēlas, neatkarīgi no birokrātiski administratīviem šķēršļiem, kas viņiem tiks uzlikti. Cīņa pret tabakas produktiem būtībā nekad nav bijusi tikai veselības jautājums, bet savos pamatos tā ir ideoloģiski motivēta cīņa pret cilvēka dabu. Tāpēc šai konfrontācijai ir bijusi negatīva ietekme gan uz kopējo veselības situāciju, gan arī ES ekonomiku.
Cilvēka daba ir uzvarējusi un ideoloģiski motivētā politika ir cietusi sakāvi. Pieprasījums ir uzvarējis visus aizliegumus. Cilvēki smēķē nevis tāpēc, ka nav informēti vai tiek maldināti, bet gan tāpēc, ka tabaka apmierina konkrētas cilvēku vajadzības — sociālas, psiholoģiskas un fizioloģiskas. Tas var patikt vai nepatikt, tomēr aizliegumi nevar vienkārši izdzēst cilvēku vajadzības un pieprasījumu.
Ņemot vērā to, ka līdzšinējā aizliegumu politika nav bijusi efektīva, būtu jāmaina un jāpilnveido arī valstu politika, aizstājot aizliegumu pieeju ar pragmatiskāku kaitējuma mazināšanas stratēģiju. Līdzīga politikas maiņa jau ir notikusi attiecībā uz citām kaitīgām vielām, piemēram, alkoholu, cukuru, narkotikām. Tā vietā, lai censtos pilnībā izskaust šo vielu lietošanu, valstis ir sākušas piemērot pasākumus, kas arvien vairāk ir vērsti uz šo vielu lietošanas kaitīgo seku mazināšanu: drošāku patēriņu, regulētām alternatīvām un sabiedrības veselības kampaņām, kas uzsver veselīgākas izvēles, nevis tiešus aizliegumus.
Tomēr politika attiecībā uz tabakas sektoru joprojām ir palikusi kā izņēmums un ieciklējusies uz veco, neveiksmīgo pieeju. Tā vietā, lai ieviestu pārmaiņas un mainītu līdzšinējo nostāju attiecībā uz tabakas produktu lietošanu, gadu gadiem tiek ieviesta arvien stingrāka aizliegumu politika, cerot, ka nākamais ierobežojums jau nu noteikti beidzot mainīs cilvēku ieradumus. Realitāte ir tāda, ka pieprasījums nepazudīs – tas turpinās pielāgoties, bet ja cilvēkus ierobežos pārāk stingri, pieprasījums pāries uz nelegālo tirgu. Vēsture apliecina, ka pat pilnīgs tabakas aizliegums neizdzēsīs vēlmi pēc tabakas produktiem, tas tikai būs stimuls nelegālā tirgus uzplaukumam.
Tabakas nozares ekonomiskais pienesums
Viens no iemesliem, kāpēc tabakas politika ir tik konservatīva un netiek mainīta, varētu būt šīs nozares salīdzinoši lielā loma ES valstu ekonomikā un bailes no tā, ka jebkuras pārmaiņas var iecirst lielu budžeta robu. 2023. gadā tabakas un nikotīna izstrādājumu ražošanas nozare 27 ES dalībvalstu IKP nodrošināja 215 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā, piemēram, telekomunikāciju un tekstilrūpniecības nozares kopā. Nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 1,6 miljoni strādājošo, kuru kopējais atalgojums veido apmēram 43,5 miljardus eiro. Katra tiešā darbavieta tabakas ražošanā rada vēl 23 darbavietas citās nozarēs: apmēram 8 darbavietas piegādes tīklos, 11 darbavietas vairumtirdzniecībā, izplatīšanā un mazumtirdzniecībā, kā arī vēl aptuveni 4 papildu darbavietas ES dalībvalstu kopējā ekonomikā.
Tabakas rūpniecība ir būtisks nodokļu ieņēmumu avots ES valstīm – 2023. gadā nodokļu ieņēmumi no tabakas veidoja 111,1 miljardus eiro (akcīzes nodokļu ieņēmumi – 83,3 miljardi eiro, PVN ieņēmumi – 27,8 miljardi eiro. Tas ir aptuveni 1,3 % no visu 27 dalībvalstu kopējiem ieņēmumiem.
Tabakas akcīzes nodokļu ieņēmumi valstīm ir ļoti būtiski. Piemēram, 2022. gadā tie 3,5 reizes pārsniedza alkohola nodokļu ieņēmumus (23,6 miljardi eiro), kā arī cukura un saldināto dzērienu nodokļu ieņēmumus (256 miljoni eiro). Tomēr tabakas nodokļa ieņēmumu pieauguma temps pēdējos gados ir palēninājies, samazinoties no 4,3 % līdz 1,4 %. Tas galvenokārt noticis pārdošanas apjomu samazināšanās dēļ.
Tabaka ir arī viena no tām nozarēm, kurā ES ir bijusi pozitīva tirdzniecības bilance, un tai ir dominējoša globālā ietekme. 2023. gadā ES veidoja 39,2 % no pasaules tabakas eksporta un 43,7 % no importa. Pie tam ES tabakas produkcijas eksporta cenas ir augstākas par pasaulē vidējo cenu līmeni.
Pēc ilgstošas dominance tabakas produktu eksporta jomā ES 2022. gadā kļuva par neto importētāju, atspoguļojot pieaugošo konkurenci. ES šobrīd saskaras ar pieaugošiem ekonomikas un politikas izaicinājumiem, pieaugot globālajai tirdzniecības spriedzei un pieaugot Ķīnas lomai nikotīna alternatīvu izstrādē. Paplašinoties tabakas produktu nelegālajam tirgum, ko veicina pieaugošie tabakas produktu ierobežojumi, vienlaikus samazināsies ES valstu fiskālie ieņēmumi.
Tabakas nodokļu ieņēmumi 2023. gadā veidoja 1,4 % no kopējiem ES dalībvalstu ieņēmumiem, tostarp Bulgārijā tie sasniedza pat vairāk nekā 6,2 %, bet Rumānijā 4,5 %. Arī tādas ekonomiski spēcīgas valstis kā Vācija un Francija ir lielā mērā atkarīgas no tabakas nodokļu ieņēmumiem. Tabakas nodokļu ieņēmumi tajās attiecīgi veidoja 1,1 % un 1,3 % no kopējiem valsts ieņēmumiem. Tabakas nodokļu ienākumu samazināšanās var radīt nozīmīgu spiedienu uz ES valstu finansēm, izraisot nodokļu paaugstināšanu vai sociālā atbalsta un pakalpojumu būtisku samazināšanu.
Mainās nozare un jāmainās valstu pieejai
Tabakas tirgus un nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas – samazinās tradicionālo tabakas produktu patēriņš, bet pieaug pieprasījums pēc mazāk kaitīgiem produktiem (karsējamā tabaka, veipi, nikotīna spilventiņi u.c.). Tostarp no 2016. līdz 2023. gadam tradicionālo cigarešu pārdošanas apjomi samazinājušies par 14 %.
Valstu pieredze rāda, ka šie alternatīvie nikotīna produkti var tikt izmantoti kā līdzeklis smēķēšanas izplatības samazināšanai. Piedāvājot smēķētājiem mazāk kaitīgas alternatīvas, var tikt panākti nozīmīgi uzlabojumi sabiedrības veselības jomā, nepraktizējot stigrus ierobežojumus un nepiedzīvojot negatīvās sekas, ko rada šādi aizliegumi. Cigarešu smēķētājiem pārejot uz jaunajām alternatīvām, uzņemto kaitīgo ķīmisko vielu apjoms un iedarbība ievērojami samazinās.
Ņemot vērā to, ka jauno nikotīna un tabakas produktu jomā ir novērojamas arvien jaunas inovācijas un šīs tehnoloģijas turpina attīstīties, nākotnē tām varētu būt ievērojama loma, lai paātrinātu tradicionālo cigarešu smēķēšanas samazināšanos.
Dati liecina, ka cigarešu smēķēšanas izplatības samazināšanās jau šobrīd visai cieši korelē ar alternatīvo produktu lietošanas pieaugumu. Piemēram, Čehijā cigarešu smēķēšana ir samazinājusies par 7 %, bet karsējamās tabakas lietošana ir pieaugusi par 3 %. Savukārt Zviedrijā pateicoties zelējamās tabakas jeb snus šobrīd ir zemākais smēķētāju skaits visā Eiropā. Zviedrija ar nodokļu politikas palīdzību veicināja snusa kā cigarešu aizstājēja izplatību. Akcīzes nodoklis cigaretēm ir vairāk nekā četras reizes lielāks nekā snusam. Snusam aizstājot cigaretes, ievērojami ir samazinājies jaunu plaušu vēža gadījumu biežums. Tas īpaši ir novērojams vīriešu vidū, kuri ir galvenā grupa, kas pāriet no cigaretēm uz snusu. Laikā no 2011. līdz 2023. gadam plaušu vēža sastopamība vīriešu vidū samazinājās no 20,5 līdz 14,7 gadījumiem uz 100 000, spilgti parādot kaitējuma mazināšanas pieejas pozitīvos rezultātus. Tāpat Zviedrija var novērot zemākus ar smēķēšanu saistīto saslimšanu rādītājus ES, tostarp zviedri mazāk slimo ar vēzi, sirds un asinsvadu slimībām.
Kaitējuma mazināšanas stratēģija pozitīvu rezultātu jau ir nesusi arī tādās valstīs kā Lielbritānija un Japāna. Lielbritānija kā mazāk kaitējošo alternatīvu ir izvēlējusies veipus, savukārt Japānas ar diferencētu nodokļu politiku atbalsta karsējamo tabaku, kas novedis pie cigarešu pārdošanas samazināšanās. Šo valstu piemēri parāda, ka tabakas un nikotīna produktu alternatīvu pieejamība, var sekmīgi samazināt cigarešu smēķēšanas izplatību, neizmantojot neefektīvo aizliegumu pieeju, secina EPIC eksperti.
