FOTO: Nacionālajā bibliotēkā ieskandina "Lielo talku"

Šis gads Lielās talkas 18 gadu pastāvēšanā iezīmējas ar īpašu notikumu - kopā ar pētniekiem, pašvaldībām, iedzīvotājiem tiek sākta gatavošanās pieteikt talku tradīciju Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma sarakstam. Aicinājumam atsaukties var ikviens interesents. Talka gan vēsturiski, gan mūsdienās pēc būtības ir palīdzība tur, kur tā visvairāk nepieciešama. Pašlaik tā vairs nav tikai atkritumu vākšana, bet sabiedrības pašorganizēšanās kopīgam labumam.

Jau sestdien, 26.aprīlī, ar kodu "Esam daba! Esam kopā! Esam Latvija!" visos novados un vairākos diasporas centros ārvalstīs 18. reizi notiks Lielā talka ar plašām iespējām starp dažādajiem talku veidiem atrast arī sev tīkamāko. 9985 vietās Latvijā talcinieki jau pieteikuši savu talku - sākot no atkritumu savākšanas, koku, košumkrūmu un puķu dobju stādīšanas līdz pat kultūras un digitālajām talkām.

Ieskandināšanas pasākumā piedalījās Lielās talkas organizatore Vita Jaunzeme, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, Lielās talkas labas gribas vēstnieks Vestards Šimkus, Lielās talkas labas gribas vēstniece Īrijas vēstniece Latvijā Īmera Frīla, talku mantojuma tematiku raksturoja Kristīna Sprūdža.

Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis pievērsās talku un Dziesmu svētku kustību sadarbībai. Olimpietis, patlaban kamaniņu braukšanas treneris un inženieris-mehāniķis, Mārtiņš Rubenis atminējās talku, kas notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas vietā, pirms tā tika uzcelta. Noslēgumā Vestards Šimkus izpildīja skaņdarbu "Pūt, vējiņi". Lielo talku organizē biedrība "Pēdas LV" sadarbībā ar Latvijas valsts mežiem, Latvijas Pašvaldību savienību, Klimata un enerģētikas ministriju.