Trauksmi par Juri Stukānu cēla prokurore Jirgena
Prokurore Jirgena Viorika Latvijas Televīzijai apliecinājusi, ka viņa bija tā, kas cēla trauksmi par ģenerālprokurora Jura Stukāna iespējamiem pārkāpumiem "Kariņa lidojuma lietā".
Prokurorei kopš janvāra izdegšanas dēļ noteikta darba nespēja. Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda, ka pārbaudē tiks vērtēs, vai ir pamats atlaist Stukānu. Pārbaudes veikšanai pilnvarota senāta krimināllietu departamenta senatore Aija Branta, un pārbaudi plānots pabeigt līdz maija beigām vai jūnija sākumam.
"Būtībā galvenais apstāklis ir tas - ir vai nav prokurors ietekmējis zemāk stāvošu prokuroru un devis viņam norādījumus pretēji uzraugošā prokurora pārliecībai. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka ģenerālprokurors to ir izdarījis. To viņš ir vai nav izdarījis - to vērtēs AT lēmums. Pašlaik ir konstatēts, ka šādos apstākļos teorētiski šāds pārkāpumus varēja notikt," norādīja Aigars Strupišs.
Viņš norāda, ka tādā gadījumā, "ja tiks konstatēts, ka tiešām šāds pārkāpums bijis, tad tiks noteikts pārkāpuma smagums". "Pārkāpumam ir jābūt ļoti nopietnam, lai varētu ģenerālprokuroru atlaist, bet tas tiks vērtēts plēnumā," skaidro Strupišs.
Pats Stukāns LTV noliedz, ka kādam būtu sniedzis norādījumus kā rīkoties. "Es tikai brīnos, par kādiem "faktiem" tur var būt runa. Kāda "izpaušana"? Es nevaru iedomāties, kādēļ tas varēja būt," norādīja Stukāns. Savukārt "TV3 ziņām" viņš pauda, ka "šī pārbaude ietekmēs viņa tālāko profesionālo darbību". "Es domāju, ka tas ar nolūku ir darīts. Skaidrs, ka tā ir vēršanās personīgi pret mani, tur pat variantu nav. Kā citādi to traktēt?" norādīja Stukāns.
Konteksts
AT bija saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma un Krimināllikuma panta "Neizpaužamu ziņu izpaušana" pārkāpumiem, kas izpaudušies kā uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšana kriminālprocesā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušana Saeimas deputātiem.
Pārbaudot iesniegumu, konstatēts, ka tas pirmšķietami atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Lēmuma pieņemšanai par tālāku ziņojuma virzību AT priekšsēdētājs izvērtēja divus apstākļus.
Pirmkārt, tika vērtēta pārkāpuma pirmšķietamā juridiskā iespējamība, proti, vai ziņojumā norādītie apstākļi pirmšķietami var norādīt uz vismaz hipotētisku prokurora ietekmēšanas mēģinājumu pretēji viņa pārliecībai ar ziņojumā norādītajām metodēm.
Otrkārt, tika vērtēta ziņojumā norādīto apstākļu pirmšķietamā ticamība, proti, vai ziņojumā norādītie faktiskie apstākļi, vismaz pirmšķietami, apstiprinās no citu norādītajos notikumos iesaistīto personu puses.
AT priekšsēdētājs konstatēja, ka pirmšķietami ziņojumā norādītie apstākļi par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas ir pietiekams pamats pārbaudes ierosināšanai, lai izvērtētu minētos faktus pēc būtības.
