Dzejnieka Leona Brieža 65 gadu jubileju atzīmē ar vērienīgu koncertuzvedumu. FOTO
Dzejnieka Leona Brieža jubilejas koncertā uzstājās daudzi tautā iemīļoti mūziķi.
Kultūra
2014. gada 17. decembris, 15:20

Dzejnieka Leona Brieža 65 gadu jubileju atzīmē ar vērienīgu koncertuzvedumu. FOTO

Jauns.lv

16. decembrī koncertzālē „Rīga” dzejnieks Leons Briedis ar grandiozu koncertuzvedumu „Atziedi, dvēsele” atzīmēja savu 65. dzimšanas dienu. Jubilāru un koncerta apmeklētājus priecēja daudzi talantīgi un atzīti mūziķi.

Dzejnieka Leona Brieža koncertuzvedumā bija dzirdamas gan senas, gan jaunas dziesmas, kuras ar Leona Brieža dzeju komponējis Raimonds Pauls, Ivars Vīgners, Uldis Stabulnieks un Ēriks Ešenvalds. Klātesošie priecējās dzirdēt tādas dziesmas kā „Cielaviņa”, „Dāvāja Māriņa”, „Pēc simt gadiem Piebalgā”, „Atziedi, dvēsele”, kā arī citas iemīļotas kompozīcijas, ko izpildīja Aija Andrejeva, Dainis Skutelis, Normunds Rutulis, Roberta Kumsāre, grupa „Credo”, Ginta Krievkalna, Žoržs Siksna, Ingus Pētersons, Adrians Kukuvass, Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, kā arī koris „Balsis” diriģenta Inta Teterovska vadībā. Koncertprogrammas muzikālais vadītājs bija Kristaps Krievkalns.

Vakara gaitā tika lasīta arī gaviļnieka Leona Brieža dzeja. To lasīja aktieris Artis Robežnieks. Koncertuzveduma noslēgumā uz skatuves kāpa arī pats jubilārs, kurš pateicās ikvienam savas daiļrades cienītājam un labus vārdus teica arī skatītāju zālē esošajam maestro Raimondam Paulam par viņa dzejas ietērpšanu skaistās melodijās. Dzejnieks atzina, ka viena no viņa mīļākajām dziesmām, kas radīta no paša dzejas, ir dziesma „Atdziedi, dvēsele”, kuru koncertuzveduma noslēgumā dziedāja Ginta Krievkalna.

Šīs dziesmas laikā koncerta apmeklētāji jubilāru sumināja, pieceļoties kājās, tādējādi izrādot cieņu Brieža daiļradei. Nerima klātesošo aplausi, bet dzejnieka mīļākā dziesma tika atskaņota vēlreiz. „Visu notiekošo pieņemu ar dziļu cieņu un pateicību – koncertu uztveru kā ļoti skaistu dāvanu,” pateicās dzejnieks. Vaicāts, vai nav žēl, ka tautā zināmo dziesmu priekšplānā aizvien ir komponists, bet dzejnieku zina tikai retais, Leons Briedis atbildēja noraidoši, jo viņa skatījumā problēma ir cita: „Ar mūziku esmu uz jūs. Kaut zināms teiciens, ka dzeja pati ir kā mūzika, nespēlēju nevienu mūzikas instrumentu un nepazīstu notis. Taču esmu pārliecinājies, ka poētiskais ritms un muzikālais ritms ir divas dažādas pasaules! Tas ir interesanti. Un lielākā daļa dziesmu tekstu, ko esmu uzrakstījis, radīta jau gatavai mūzikai.”


Kasjauns.lv/foto: Mārtiņš Ziders