Zemes vienībām un ēkām mainīs adreses Beberbeķu, Mūkupurva un Pleskodāles apkaimēs
Rīgas pilsētas būvvalde (Būvvalde) ir apkopojusi publiskās apspriešanas laikā saņemtos iedzīvotāju viedokļus, un šī gada 15. decembrī pieņēmusi lēmumu par adrešu maiņu un piešķiršanu 276 adresācijas objektiem Beberbeķu, Mūkupurva un Pleskodāles apkaimēs. Lēmums ar adrešu sarakstu ir publicēts šī gada 16. decembra oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kā arī Būvvaldes mājaslapā sadaļā „Adresācijas sakārtošanas projekts”.
No šī gada 20. oktobra līdz 10. novembrim Beberbeķu, Mūkupurva un Pleskodāles apkaimēs Adresācijas sakārtošanas projekta ietvaros norisinājās publiskā apspriešana par adresācijas miņu. Tās laikā iedzīvotāji varēja iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodoto informāciju un izteikt viedokli, aizpildot aptaujas anketu un iesniedzot to Būvvaldē. Savukārt, lai skaidrotu risināmās adresācijas problēmas Rīgā, 6. novembrī Rīgas Mūzikas internātvidusskolā Kalnciema ielā 118 norisinājās publiskās apspriešanas sanāksmes, kuras laikā iedzīvotājiem bija iespēja tikties ar Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem, uzdot jautājumus un izteikt savu viedokli klātienē.
Publiskās apspriešanas laikā tika saņemtas trīsdesmit četras aptaujas anketas un trīs iesniegumi. Apkopojot iesniegtos viedokļus, tika secināts, ka viena persona atbalsta iespējamo adresācijas maiņu, četras atbalsta, taču piedāvā citu risinājumu, septiņpadsmit noraida, bet četrpadsmit personu izteiktie viedokļi nav ņemami vērā, jo nav par konkrētajā publiskajā apspriešanā nodotajām adresēm. Izvērtējot iesniegtos viedokļus, tikai trīs personu iebildumi tika atzīti par pamatotiem, jo atbilda Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem adrešu piešķiršanas pamatprincipiem.
Būvvalde jau iepriekš ir informējusi, ka pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1269 „Adresācijas sistēmas noteikumi”, kuros noteikta adrešu piešķiršanu pēc vienota principa visā valsts teritorijā, Rīgas pilsētas būvvalde 2014. gada vasarā ir uzsākusi adrešu maiņu vairākiem tūkstošiem ēku un dzīvokļu. To paredzēts turpināt arī nākamgad un realizēt vairāku gadu laikā. Lai izvairītos no pārpratumiem, Rīgas pilsētas būvvalde aicina iedzīvotājus sekot publiskajā telpā izvietotajai informācijai par plānoto vai jau notikušo adrešu maiņu. Tāpat iedzīvotāji, kuriem adrese jau ir mainīta, tiek aicināti ņemt vērā, ka valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi par šīm izmaiņām nav jāinformē. Visi iepriekš izdotie dokumenti arī pēc adreses maiņas ir spēkā esoši, un lielākajā daļā gadījumu dzīvesvietu nav nepieciešams deklarēt no jauna.
Patlaban adreses jau ir mainītas aptuveni 1500 ēku īpašniekiem vairākām Pārdaugavas apkaimēm - Bolderājas, Buļļu, Voleru, Spilves, Daugavgrīvas, Kleistu, Iļģuciema, Imantas, Beberbeķu, Mūkupurva un Pleskodāles apkaimē. Dažviet ir mainīti arī ielu nosaukumi.
Nākamā publiskā apspriešana plānota Zolitūdes, Dzirciema un Ķīpsalas apkaimēm, bet Daugavas labā krasta apkaimēm adreses plānots mainīt nākamgad. Informācijai par adreses maiņu visērtāk sekot Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā www.rpbv.lv/adreses.
Adresācijas sakārtošanas projekta ietvaros pirms adrešu maiņas trīs nedēļu garumā attiecīgajā apkaimju grupā tiek organizēta publiskā apspriešana, par ko informācija tiek publicēta izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Papildu informācija par publiskās apspriešanas norisi apkaimēs, kurās adrešu maiņa tiek plānota, tiek izvietota arī uz afišu stabiem, poliklīnikās, bibliotēkās, Latvijas Pasta nodaļās, Rīgas domes Klientu apkalpošanas centros, attiecīgās izpilddirekcijas telpās, Rīgas pilsētas būvvaldē, kā arī pie iestādes (skolas), kurā norisināsies publiskās apspriešanas sanāksme. Savukārt pie ēkām, kurām paredzēta adresācijas maiņa, tiek izvietoti informatīvi paziņojumi par publiskās apspriešanas sākumu un norisi, bet pēc pieņemtā lēmuma par adreses maiņu pie šīm ēkām tiek izvietots paziņojums par adreses nomaiņu. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums par adresācijas maiņu, un tas tiek publicēts „Latvijas Vēstnesī” un Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā www.rpbv.lv.
Dzīvokļa īrniekiem vai īpašniekam adreses maiņas gadījumā valsts un pašvaldības iestādes (Zemesgrāmatu, Latvijas pastu u.c) par to nav jāinformē, jo informācija tām tiek nodota automātiski no Valsts adrešu reģistra. Izņēmums ir gadījumi, kad dzīvoklī ir reģistrēts uzņēmums. Tad dzīvokļa īpašniekam ir nepieciešams informēt Uzņēmumu reģistru, iesniedzot iesniegumu.
Adreses maiņas gadījumā arī dzīvesvieta lielākajā daļā gadījumu no jauna nav jādeklarē. Tomēr gadījumos, kad divām vai vairāk individuālajām dzīvojamajām mājām ir bijusi viena adrese, ēkas iedzīvotājiem ir nepieciešams informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par nepieciešamību precizēt deklarēto adresi vai deklarēt dzīvesvietu no jauna. Iedzīvotājiem dzīvesvietas deklarēšana jāveic pašiem arī tad, ja deklarētā dzīvesvieta ir bijusi viendzīvokļa mājā, kurai pēc adresācijas maiņas telpām ir likvidēti dzīvokļu numuri. Dzīves vietas jaunās adreses deklarēšana ir bez maksas.
Personām, kuru dzīvesvieta deklarēta mainītajās adresēs, būtu ieteicams pārliecināties par deklarētās adreses maiņas pareizību ne ātrāk kā desmit darba dienas pēc adresācijas maiņas. Deklarētās dzīvesvietas adreses pārbaudi var veikt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu Mani dati Iedzīvotāju reģistrā vai arī vēršoties Rīgas pilsētas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļās.
Līdz adreses maiņai izdotie dokumenti (piemēram, zemesgrāmatu apliecības, zemes robežu plāni, līgumi u. c. dokumenti), kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām būs spēkā esoši. Attiecībā uz zemesgrāmatu apliecībām īpašuma unikālais identifikators ir kadastra numurs, kas netiek mainīts, tādēļ atsevišķa izziņa par adreses maiņu nav nepieciešama. Tomēr, ja iedzīvotāji vēlas izziņu par mainīto adresi, tiem ir iespējams vērsties Rīgas pilsētas būvvaldē, kas bez maksas sagatavos un izsniegs izziņu desmit darba dienu laikā.
Tomēr īpašniekam par mainīto adresi būtu ieteicams paziņot personām, ar kurām ir nodibinātas tiesiskās attiecības un kurus adreses maiņas fakts var interesēt, piemēram, interneta, televīzijas operatorus, bankas un privātās medicīnas iestādes, jo, izrakstot rēķinus un receptes, tiek norādīta adrese.
Svarīgi ir atcerēties, ka pēc adreses maiņas iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc lēmuma par adresācijas maiņu publikācijas Latvijas Vēstnesī, ēku īpašniekiem ir nepieciešams nomainīt un pareizā vietā uz ēkas fasādes uzstādīt jaunās adreses ēkas numura zīmes, kas sekmēs pēc iespējas ātrāku jaunās adreses pilnvērtīgu lietošanu.
Karlīna Timofejeva / Foto: Zilgma Kukle, LETA
