Meklējam atbildes: vai no vēja rotoriem sāp galva un rodas citas veselības problēmas?

Šie plāni daudzviet sastopas ar pretestību. Marta beigās Saldus novada domes deputāti vienbalsīgi nolēma apturēt jaunu vēja parku būvniecības ieceru izskatīšanu un pieprasīt Veselības inspekcijai zinātnisku pamatojumu un informāciju par riska faktoriem cilvēku veselībai. Deputāti arī nolēma noteikt teritorijas, kurās aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība.

Ko saka fiziķis

Vietējie iedzīvotāji un vides sargi pret vēja elektrostacijām (VES) iebilst ne tikai tādēļ, ka tās mainīs ainavu un negatīvi ietekmēs īpašumu vērtību, bet arī izraisīšot kaitējumu cilvēku veselībai – turbīnas izstarojot bīstamu infraskaņu un vibrācijas. Vai pamats šādām bažām, “Kas Jauns Avīze” iztaujā fiziķi, Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta pētnieku, doktorantu Ģirtu Zāģeri.

“Šī tēma pasaulē ir plaši pētīta. Latvijā konkrētu infraskaņas mērījumu nav, taču dati no citām valstīm skaidri parāda – turbīnu radītā infraskaņa ir tik niecīga, ka veselībai nekaitē. Ja mēs baidītos no šiem trokšņiem, tad mums vajadzētu satraukties arī par parastajiem mājas ventilatoriem, tie griežoties istabā rada līdzīgas vibrācijas,” saka Zāģeris.

Kaut gan atsevišķos pētījumos cilvēki vēja parku tuvumā sūdzas par negatīviem veselības simptomiem, tas visbiežāk esot psiholoģiskas dabas efekts. Šo fenomenu medicīnā dēvē par “nocebo” efektu, kad cilvēks domā, ka ir kaut kas slikts, un tad arī viņam parādās kādi simptomi.

“Nekādu konkrētu pārliecinošu pierādījumu nav, ka tur būtu kāda tieša ietekme. Tie var parādīties tīri psiholoģisku efektu dēļ,” teic fiziķis. “Mēs nevaram pārmest cilvēkiem, ka viņi uztraucas. Mūsu pienākums ir skaidrot un sniegt faktus. Diemžēl diskusijās nereti dominē nepamatotas bailes.”

Attāluma normām ir citi iemesli

Par to, ka vēja parki varētu būt kaitīgi, daudzi aizdomājas arī tādēļ, ka normatīvie akti paredz, ka tie nedrīkst atrasties tuvāk par 800 metriem no dzīvojamajām mājām vai apdzīvotām vietām. Ja jau tie būtu nekaitīgi, tad kāpēc tos nevarētu uzstādīt teju vai pie mājas sliekšņa?

Tomēr prasība par minimālo attālumu no mājām neattiecas uz “infraskaņas lietām vai kaut ko tādu”. Šis attālums ņem vērā ne tikai iespējamo trokšņa ietekmi, bet arī praktiskus drošības apsvērumus, piemēram, iespēju, ka ziemā no turbīnas varētu atdalīties ledus gabali.

Vēl viens bieži pieminēts arguments – vēja turbīnu ietekme uz putniem un dabu kopumā. Zāģeris skaidro: “Nav datu, kas apliecinātu, ka turbīnas būtiski kaitētu dzīvniekiem. Lielākie riski ir vizuāli traucējumi, piemēram, rotoru ēna, vai ziemā krītošie ledus gabali. Reālu draudu nav. Jā tādu būtu, tad jau pasaule nebūtu pilna ar vēja turbīnām.”

Kāds ASV veikts pētījums liecina, ka ASV kaķi nogalina 10 000 reižu vairāk putnu nekā vēja turbīnas – 2,4 miljardus pret nepilniem 235 000. Ievērojami biežāk putni iet bojā arī sadursmēs ar stiklotām ēku fasādēm (599 miljoni) un auto (gandrīz 215 miljoni). Lai putns mirtu turbīnas spārnos, tam būtu jāielido tur tieši iekšā, norāda Zāģeris.

Te gan jāprecizē, ka vēja turbīnas nav pavisam bez vainas negatīvā ietekmē uz dabu. Aprēķināts, ka Vācijā tās nosit ap 200 000 sikspārņu gadā, ASV līdz pat pusmiljonam. Nenoskaidrotu iemeslu dēļ sikspārņi apzināti lido uz vēja turbīnām.

Papildu enerģija

Daļa sabiedrības apgalvo, ka pasaulē sāk atteikties no vēja enerģijas, jo tā nav ne cilvēkiem, ne videi draudzīga. Zāģeris šo mītu noliedz: “Tā nav taisnība, neko tādu neesmu dzirdējis. Ir tieši otrādi. Vēja enerģija ir daļa no diversificēta enerģijas portfeļa, un pasaulē nav vērojama masveidīga atteikšanās no šīs tehnoloģijas. Protams, dažās vietās turbīnas neliek ainavas vai citu apsvērumu dēļ, bet kopumā vēja enerģijas nozīme pieaug. Otra lieta ir – vai konkrētajā vietā turbīnas ir lietderīgi likt? Protams, ka jāliek vietās, kur vējš ir stiprāks.”

Par to, vai Latvijai ir vajadzīgs tik milzīgs vēja parku skaits, Zāģeris spriež: “Papildu enerģija Latvijai nekad nevar nākt par sliktu, īpaši šodienas pasaules situācijā. Mēs esam pieslēgti Eiropas tīklam un jebkādu enerģijas pārpalikumu varam pārdot. Tā ir arī drošības garantija.”

Grobiņā nesūdzas

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis “Kas Jauns Avīzei” skaidro: “Katrai vēja elektrostaciju parka iecerei tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums un atkarībā no tā iegūta informācija, vai nepieciešamas kādas papildu darbības ietekmējošo faktoru novēršanai. Tiek modelēts arī iespējamais trokšņu līmenis, tajā skaitā zemo frekvenču infraskaņas troksnis. Tam nav noteikti normatīvi, bet izmanto citās valstīs piemērotās vadlīnijas, piemēram, no Dānijas. Pārmērīgs troksnis līdz ar to netiks pieļauts, un apgalvojums (ka tas varētu būtu kaitīgs – Red.) neatbilst patiesībai.”

Latvijā pie vēja elektrostacijām gan nav veikti zemas frekvences skaņas jeb infraskaņas mērījumi, jo, pēc Kadiķa vārdiem, “problēma lielā mērā ir vēja parku noliedzēju mākslīgi izdomāta”.

Tur, kur vēja parki jau sen darbojas, piemēram, pie Grobiņas, šādas sūdzības no apkārtnē dzīvojošajiem neesot saņemtas. Nav dzirdēts par tādām arī ārvalstīs, kur vēja parki darbojas jau sen. Pirmām kārtām ir iespējams kontrolēt dzirdamo troksni, kuram ir noteikti konkrēti normatīvi, un tiek uzskatīts, ka, kontrolējot to, netieši tiek kontrolēts arī infraskaņas troksnis (abi trokšņa veidi zināmā mērā ir saistīti).

Pierādījumus neatrod

Kaut arī Latvijā nav veikti visaptveroši pētījumi par VES ietekmi, speciālisti atsaucas uz vairākiem citiem. 2020. gadā pēc Somijas valdības pasūtījuma veikts pētījums, kas aplūko iespējamās veselības problēmas, kas saistītas ar tuvējo vēja turbīnu radītiem infraskaņas un dzirdamo skaņu efektiem.

Tajā pētīts, vai vēja turbīnas var radīt veselības problēmas, piemēram, galvassāpes, reiboni vai citas sliktas sajūtas. Daudzi cilvēki bija sūdzējušies, ka, dzīvojot pie vēja turbīnām, jūtas slikti. Mērķis bija noskaidrot – vai tas tiešām var būt saistīts ar infraskaņu.

Pētījums atklāja, ka infraskaņas līmenis nav īpaši augsts, pie vēja turbīnām tas nav lielāks kā pilsētās vai citās ikdienas situācijās. Turklāt cilvēki, kuri sūdzējās par simptomiem, bieži tos saistīja ne tikai ar infraskaņu, bet arī, piemēram, ar elektromagnētiskajiem laukiem vai citiem apkārtējiem traucējumiem.

Pētījumā pārbaudīti cilvēki, kas dzīvo apmēram 2,5 kilometru attālumā no tuvākās vēja turbīnas, un zinātnieki nespēja atrast nekādas fiziskas (piemēram, asinsspiediena vai miega kvalitātes) izmaiņas starp tiem, kas sūdzējās par simptomiem, un tiem, kuri nejuta nekādas problēmas.

Kad cilvēkiem tika atskaņoti skaņas ieraksti – daži saturēja infraskaņu, daži nē –, tie, kuri apgalvoja, ka ir jutīgi pret infraskaņu, nevarēja atšķirt, kurā ierakstā infraskaņa ir un kurā nav. Pētījumā secināja, ka nav pietiekamu pierādījumu tam, ka infraskaņa no vēja turbīnām tiešām kaitētu veselībai. Cilvēki, protams, var justies slikti, taču pētījums parādīja, ka šīm sajūtām, visticamāk, nav tiešas saistības ar turbīnām.

Lielākā daļa atbalsta

Latvijā 62% iedzīvotāju atbalsta vēja enerģijas attīstību, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, atsaucoties uz “Norstat Latvija” aptaujas datiem. Lielāks atbalsts vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem, rīdziniekiem un iedzīvotājiem ar personīgiem ikmēneša ienākumiem pēc nodokļu nomaksas 1501 eiro vai vairāk. Mazāks atbalsts – starp iedzīvotājiem vecumā no 55 līdz 75 gadiem.

Par piemērotākajām vietām vēja parku būvniecībai 70% nosauc jūru, 43% lauksaimniecības zemes, 24% mežus. Vērtējot ieceri par vēja parka izbūvi jūrā Kurzemes piekrastē, 58% pauduši atbalstu. Vienlaikus 23% ir pret šādu ieceri, 19% nebija viedokļa.