Prokrieviskais Bregovičs taisās koncertēt Latvijā. Ārlietu ministrija paziņo, ka "strādā pie šī jautājuma"

Ārlietu ministrija var apliecināt, ka šis jautājums jau vairākas dienas ir atbilstošo Latvijas dienestu darba kārtībā un tiek risināts.

Ārlietu ministrija nenodarbojas ar ārvalstu mākslinieku koncertu Latvijā rīkošanu vai saskaņošanu. Vienlaikus regulāri aicinām pasākumu organizatorus rūpīgi pārbaudīt publiski pieejamo informāciju par māksliniekiem, ar kuriem plānota sadarbība, un vērtēt, vai tā ir pieņemama pašreizējos apstākļos un nerada reputācijas, sankciju vai citus riskus. Esam gandarīti, ka ir gadījumi, kad paši organizatori un biļešu tirgotāji, izprotot riskus un eventuālos zaudējumus, atsakās no sadarbības ar šādiem māksliniekiem.

Gorans Bregovičs ir Balkānu izcelsmes mūziķis un komponists, kurš ieguvis starptautisku atpazīstamību ar savu enerģisko mūziku, kurā apvieno Balkānu tautas motīvus, čigānu ritmus un rokmūzikas elementus. Viņš ir pazīstams arī kā filmu mūzikas autors, īpaši sadarbojoties ar režisoru Emiru Kusturicu.

Tomēr Bregoviča karjera nav bijusi brīva no pretrunām. Viņš vairākkārt izpelnījies kritiku par saviem prokrieviskajiem izteikumiem un attieksmi. Piemēram, 2015. gadā viņš uzstājās okupētajā Krimā pēc Krievijas aneksijas, kas izraisīja asu reakciju Ukrainā un citur. Bregovičs savu rīcību tolaik attaisnoja ar vēlmi dalīties mūzikā, nevis atbalstīt politiskus procesus, tomēr viņa izvēles tika uztvertas kā nepārprotams žests.

Lai gan viņš turpina koncertēt visā pasaulē, šīs epizodes ir atstājušas ēnu pār viņa reputāciju daudzviet ārpus Krievijas un Serbijas.

Daudzus Gorans Bregovičs kaitina. Viņam pārmet tautas melodiju izmantošanu un vienkārši mūzikas zagšanu. Viņam negrib piedot faktu, ka Balkānu karu viņš pārlaida Parīzē un nopelnīja uz savas tautas ciešanu rēķina.