Pēc traģēdijas Lietuvā: cik labi izpētīti ir militārie poligoni Latvijā? Aizsardzības ministrija sniedz skaidrojumu
foto: Latvijas armija Flickr
Pēc traģiskā incidenta Lietuvā, kur purvā nogrima ASV bruņumašīna un bojā gāja trīs karavīri, sabiedrībā raisījušies jautājumi par poligonu drošību un reljefa pārzināšanu.
Sabiedrība

Pēc traģēdijas Lietuvā: cik labi izpētīti ir militārie poligoni Latvijā? Aizsardzības ministrija sniedz skaidrojumu

Sabīne Plauka

Jauns.lv

Pēc traģiskā incidenta Lietuvā, kur purvā nogrima ASV bruņumašīna un bojā gāja trīs karavīri, sabiedrībā raisījušies jautājumi par poligonu drošību un reljefa pārzināšanu. Izskanējušas ziņas, ka purvs, kurā notika negadījums, neesot bijis atzīmēts kartē. Portāls Jauns.lv vērsās pie Aizsardzības ministrijas (AM), lai noskaidrotu – kā ir Latvijā?

Pēc traģēdijas Lietuvā: cik labi izpētīti ir milit...

Kā norāda AM, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) militāro poligonu kartes atjauno pēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieprasījuma. Piemēram, Ādažu poligona gadījumā tas notiek reizi divos gados.

Kartes tiek izgatavotas, izmantojot jaunākos aerofotoattēlus un tālizpētes tehnoloģiju LiDAR datus. Kartēšanas procesā notiek arī apvidus apsekošana, lai pārliecinātos par informācijas precizitāti un aktualitāti. Kartēs tiek attēlots reljefs, ūdenstilpnes un purvi, infrastruktūra un mērķu zonas, kurās var atrasties nesprāguši lādiņi. 

Militārajās mācībās tiek izmantotas divu veidu kartes - manevra kartes, kurās norādīta topogrāfiskā informācija un nesprāgušās munīcijas lauki, un šaušanas kartes, kuras papildinātas ar mērķu zonām, drošības arkām un perimetriem. Parasti abas kartes tiek drukātas uz vienas loksnes – katra savā pusē. Apzīmējumi kartēs ir starptautiski atzīti.

Poligonu izmantošana notiek atbilstoši noteikumiem, kas nosaka pārvietošanās prasības apvidū. Pirms mācībām karavīri saņem atkārtotu instruktažu par drošības noteikumiem un ierobežojumiem, kas attiecas uz poligonu teritoriju.

Tāpat poligonos ir konkrēti ceļi un zonas, pa kurām atļauts pārvietoties, piemēram, kāpurķēžu tehnikai. Šīs teritorijas apvidū ir arī fiziski apzīmētas ar brīdinājuma zīmēm. Karavīriem pieejamas kartes, kurās skaidri atzīmētas gan manevra teritorijas, gan zonas, kurās pārvietošanās ir aizliegta.

Lietuvas sabiedrībā izskanējuši jautājumi par to, vai negadījuma vieta – purvs – vispār bija atzīmēts kartēs. Dažādi avoti sniedz atšķirīgu informāciju – radio LRT vēsta, ka attiecīgais purvs nav bijis redzams valsts iestāžu rīcībā esošajās kartēs, savukārt "Delfi.lt" norāda, ka tas ir skaidri redzams publiskajās kartēs un ka karavīri izmanto detalizētākas versijas.

Portāls Jauns.lv lūdza Aizsardzības ministriju arī komentēt publiski izskanējušo, ka Lietuvā glābšanas darbu laikā bijis nepieciešams uz laiku pārtraukt gāzes padevi. AM šo jautājumu nekomentēja, tomēr loģiski rodas jautājums – cik adekvāti ir izvietot būtisku infrastruktūru militāro poligonu tuvumā?