Birokrātijas mazināšanai rosina samazināt obligāto veselības pārbaužu biežumu

Viņa stāstīja, ka pirmdien darba grupa tikās, lai vienotos par pirmajām jomām, kurās mazināt administratīvo slogu.

Sēdes laikā ministrijas, uzņēmēju pārstāvji un nevalstiskās organizācijas kopīgi lēma, ka ir vienkāršojama OVP. Proti, profesijās un jomās, kur nodarbinātie strādā ar pārtiku vai atrodas iekštelpās un strādā ar bērniem un jauniešiem, kā arī, iespējams, vēl dažās jomās, būtu saglabājams esošais OVP biežums. Savukārt kopumā OVP regularitāte būtu pārskatāma un samazināma, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Tāpat darba grupa vienojās par vismaz vienu posmu saīsināt procesu, lai invaliditātes ekspertīzi saņemtu bērni, kam to jau rekomendējis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts.

Sanāksmes dalībnieki vienojās arī par uzticama uzņēmuma, institūcijas statusa ieviešanu - šīm organizācijām būtu papildu atvieglojumi, vienkāršotākas prasības projektu izpildes laikā.

Darba grupa arī vienojusies samazināt pieprasāmās informācijas apjomu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Pēc Jirgensones paustā, uzlabojumi būs sasniedzami, veicinot datu apmaiņu starp iestādēm un tādējādi samazinot iedzīvotājiem pieprasāmās informācijas daudzumu.

Tāpat nolemts veicināt to, ka uzņēmumi arvien vairāk izmanto elektroniskos pakalpojumus, e-adresi un uzņēmumiem pieejamie pakalpojumi netiek dublēti papīra formātā. Piemēram, ja uzņēmums vēstuli jau saņem e-adresē, tad šī pati informācija netiek sagatavota arī papīra formātā un sūtīta pa pastu. Paredzēts arī paplašināt e-adreses lietotāju loku - uzņēmumiem, kurus pārstāv tikai ārvalstu pilsoņi, būs iespējams ar pilnvarotas personas starpniecību aktivizēt un arī lietot e-adresi.

Fiksēti arī vairāki procesi, ko nepieciešams vienkāršot, lai veicinātu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu ar AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" atbalstu. Tā, piemēram, iecerēts vienkāršot attiecīgo Ministru kabineta noteikumu saturu, standartizēt pieteikumu veidlapas, izstrādāt vienādotas iesniegumu sagataves, kā arī vairāk izmantot valsts iestāžu rīcībā jau esošus datus, ne tikai piesakoties projektiem, bet arī to īstenošanas laikā, tādā veidā mazinot arī dažādu atskaišu pieprasīšanas biežumu.

Sanākušie vienojās arī par vispārīgiem uzlabojumiem informācijas apritē, neizceļot konkrētas jomas, bet kopumā veicinot principu, ka valsts pārvaldes iestādes jebkuru informāciju pieprasa tikai vienu reizi. Tātad ja iedzīvotājs vai uzņēmējs kādai iestādei vienreiz jau iesniedzis informāciju, tad viņam tā vairs nav jāiesniedz arī citai iestādei, kurai šī informācija būtu vajadzīga, jo iestādes nepieciešamības gadījumā dalīsies ar datiem savā starpā.

Rīcības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs uzsver, ka mērķis ir valsts pārvaldes pakalpojumus padarīt pieejamākus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. "Vēlamies sabiedrības ikdienu vienkāršot, nevis apgrūtināt. Jau tagad redzami vairāki procesi, ko iespējams sakārtot, nenovirzot tam papildu resursus - nepieciešams tikai pieķerties un izdarīt," atzīst Kronbergs.

Rīcības grupa vienojās, ka līdz nākamajai tikšanās reizei iepazīsies ar papildu priekšlikumiem no LTRK puses, lai 7.aprīļa sanāksmē jau izvērtētu no tiem prioritāri īstenojamos.

Kā vēstīts, premjere Evika Siliņa (JV) 26.martā oficiāli izdevusi rīkojumu par rīcības grupas izveidi birokrātijas mazināšanai. Grupa ar pirmajām sanāksmēm faktiski savu darbu sāka jau pirms pāris nedēļām.

Rīcības grupu vada Kronbergs, bet vadītāja vietnieks ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Termiņi darba pabeigšanai rīkojumā nav noteikti, bet abi grupas vadītāji iepriekš publiski izteikušies, ka izvērtējums pamatā būtu jāpabeidz pāris mēnešu laikā.

Rīcības grupā iekļauti arī vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Ilze Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Universitātes profesors, domnīcas "LaSER" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Guntis Kaminskis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Tāpat darba grupā darbojas domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska, Latvijas Eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks un "Latvijas Pilsoniskās alianses" direktore Kristīne Zonberga.

Rīcības grupas locekļa prombūtnē attiecīgā institūcija var deleģēt citu pārstāvi dalībai rīcības grupas sēdē.