Kamera nemēra ātrumu: vai ar aci pietiek, lai sodītu?
Gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās arvien vairāk tiek uzstādītas videonovērošanas kameras, kas fiksē ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. Taču Kuldīgā sabiedrībā izskanējuši jautājumi – vai šie sodi ir likumīgi? Vai pašvaldības policija izmanto tehniski atbilstošas un sertificētas iekārtas?
Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4.studija" norāda iedzīvotājs Sandis, Kuldīgā, Baznīcas un Kalna ielas krustojumā, ir uzstādīta videokamera, kas seko līdzi, vai autovadītāji ievēro stop zīmi. Taču šī kamera neesot spējīga precīzi noteikt, vai transportlīdzeklis ir pilnībā apstājies, jo ierīce nemēra ne ātrumu, ne bremzēšanas dinamiku.
„Manuprāt, šajā krustojumā visiem piemērotie sodi ir anulējami. Nav veikti atbilstoši mērījumi, netiek izmantotas tehniski sertificētas iekārtas, kas spētu objektīvi fiksēt pārkāpumu,” norāda Sandis.
Pašvaldības policijā gan norāda, ka viss ir sertificēts, un inspektors, skatoties videomateriālu, spēj noteikt, vai automašīna ir apstājusies vai ne. „Nav vajadzīgs ātruma mērījums – mēs ar tehniskiem līdzekļiem redzam, vai vadītājs pirms zīmes apstājas,” skaidro pašvaldības policijas pārstāvis. „Kamera ir aprīkota ar numura zīmju atpazīšanas sistēmu, un inspektors vizuāli izvērtē situāciju. Šobrīd tas ir pietiekami.”
Diskusijas pastiprina arī jautājums par kameru sertifikāciju. Latvijā daudzās pašvaldībās videonovērošanas risinājumi tiek ieviesti sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru LMT. Uzņēmuma pārstāvis Gints Jakovels: „Mūsu izmantotajiem risinājumiem nav nepieciešama sertifikācija, jo tie nav radari un nedarbojas kā tradicionālie ātruma mērīšanas rīki. Mēs fiksējam konkrētus notikumus — sabiedriskā transporta joslu pārkāpumus, sarkanās gaismas šķērsošanu, krustojuma bloķēšanu, kā arī aizlieguma zīmju ignorēšanu.”
Šo kameru iegūtie dati tiek izmantoti ne vien sodu piemērošanai, bet arī ceļu satiksmes analīzei. „Kameras var fiksēt arī transportlīdzekļu vidējo ātrumu, aprēķinot, cik ilgā laikā tiek veikts posms no punkta A līdz punktam B, taču tas netiek darīts ar radariem,” skaidro LMT pārstāvis. „Nākotnē iespējams, ka sistēmas tiks papildinātas ar radaru iekārtām, lai paplašinātu funkcionalitāti.”
Pašlaik šādas videonovērošanas sistēmas darbojas ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā, Liepājā, Salaspilī, kā arī tiek testētas Mārupē un Daugavpilī.
Kuldīgas novadā šī gada janvārī un februārī vien fiksēti 219 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, pārsvarā saistīti ar stop zīmes, „iebraukt aizliegts” zīmes un gājēju pāreju neievērošanu.
Vienlaikus policija norāda, ka kameras nav uzstādītas, lai sodītu pēc iespējas vairāk cilvēku. „Tās tiek uzstādītas vietās, kur nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Mērķis nav sodīt, bet novērst pārkāpumus un palīdzēt nodrošināt kārtību,” uzsver policijā.
