LIZDA aicina valdību nodrošināt pilnu finansējumu "Programma skolā" ieviešanai

Nozare "pēc padarīta darba" šobrīd ir gaidīšanas režīmā, klāstīja Vanaga un uzsvēra, ka "Programma skolā" ir būtiska reforma. LIZDA ieskatā, prioritāri būtu jāatrod finansējums modeļa ieviešanai pilnā apmērā.

Arodbiedrības priekšsēdētāja zinot, ka kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā esot plānotas papildu investīcijas izglītībā, lai gan tajās ir līdzīga ģeopolitiskā situācija. "Ar ko Latvija šajā situācijā ir īpaši sliktāka?" retoriski vaicāja Vanaga, kuras ieskatā investīcijas izglītībā ir ilgtermiņa ieguldījums valsts iekšējā drošībā.

Ja tomēr neizdosies atrast papildu finansējumu modeļa pilnai ieviešanai, LIZDA aicina neatlikt reformas īstenošanu un jauno modeli sākt ieviest ar atbalsta personālu un administrācijas kapacitātēm. "Tas būtu galējais [variants]. Mēs tiešām ļoti cerētu, ka politiķiem būtu veselīga ambīcija ieguldīt mūsu jaunajā paaudzē, nākotnē," pauda Vanaga.

Tomēr arodbiedrība iebildīs, ja modeli sāks ieviest atsevišķās pašvaldībās vai klašu posmos. Vanaga arī neatbalsta ieceri likt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) meklēt finansējumu savā budžetā, pieminot speciālo izglītību un profesionālo izglītību, kur ilgstoši nav pārskatīta finansēšanas kārtība.

"Par kādu iekļaujošu izglītību mēs tad vispār runājam, ja darba devējs saka, ka ir jāstiprina darba vidē balstītu izglītību, ka darbinieku trūkst visās nozarēs, bet šis izglītības atzars tiek finansēts pēc tik ilgi nepārskatītām izmaksām," sacīja Vanaga.

Kā vēstīts, Finanšu ministrija (FM) nesola IZM līdzekļus jaunā modeļa "Programma skolā" ieviešanai. Tā vietā FM aicina IZM reformu ieviest ar saviem iekšējiem resursiem pakāpeniski jeb kā pilotprojektu, kas ļautu rūpīgi izvērtēt tās ietekmi, nepieciešamos resursus un nodrošinātu fiskālo ilgtspēju.

FM skaidro, ka šāda pakāpeniska pieeja sniegtu iespēju novērtēt programmas efektivitāti un pielāgot tās finansēšanas mehānismus, tādējādi izvairoties no neprognozēta budžeta sloga pieauguma.

Tāpat FM vērš uzmanību, ka katra nozares ministrija savā esošajā budžetā var arī izvērtēt savus izdevumus un lemt par finansējuma pārdali citām prioritātēm, nodrošinot efektīvāku resursu izmantošanu.

FM norāda, ka, neraugoties uz to, ka šā gada pirmajos divos mēnešos nodokļu ieņēmumi izpildās atbilstoši plānam, patlaban nav pamata domāt, ka tie pārsniegs prognozēto apjomu gada laikā.

Latvijas šā gada valsts budžets ir apstiprināts, ievērojot fiskālās disciplīnas prasības un nosakot maksimāli pieļaujamo budžeta deficītu 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē, ka budžeta izdevumu palielināšana bez skaidri definētiem un līdzsvarotiem kompensējošiem pasākumiem nav iespējama, skaidro FM.

Līdz ar to FM uzsver, ka jebkādas papildu iniciatīvas var tikt īstenotas tikai esošajā budžetā, un tas prasa valsts iestādēm rūpīgu finanšu plānošanu un efektīvu resursu izmantošanu.

FM atgādina, ka Latvijas aizsardzības stiprināšana ir un paliek viena no valsts augstākajām prioritātēm. Tās mērķu sasniegšana prasa ne tikai papildu finanšu resursus, bet arī stratēģisku, fiskāli atbildīgu pieeju budžeta plānošanā un izpildē. FM uzsver, ka valsts aizsardzības spēju stiprināšana nav vienreizējs pasākums - tas ir ilgtermiņa stratēģisks uzdevums, kas prasa konsekventu investīciju plānošanu un efektīvu budžeta līdzekļu pārvaldību.

Savukārt attiecībā uz citām politiskajām iniciatīvām nozaru ministrijām pēc saviem ieskatiem ir iespēja piedāvāt ieņēmumu pasākumus vai pārskatīt jau esošos izdevumus, pārdalot līdzekļus citām prioritātēm, skaidro FM.

Jaunu programmu ieviešana nedrīkst radīt papildu slogu budžetam - tās būtu jāfinansē no iekšējiem resursiem, optimizējot esošās programmas un uzlabojot izdevumu efektivitāti, uzsver FM.

Jau ziņots, ka jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" plānots ieviest no 1.septembra, taču, kā tas notiks, aizvien nav zināms.

Pedagogu atalgojuma reformu pieteica iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Tādējādi, pēc viņas sacītā, tiks novērsta nevienlīdzība pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Tiek lēsts, ka jaunais modelis valstij izmaksās papildu 35,5 miljonus eiro, taču nepieciešamais finansējums Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā šogad netika paredzēts. 2026.gadā jaunais modelis valstij izmaksātu papildu 106 miljonus eiro.

Trūkstošā finansējuma dēļ vairākkārt izskanēja iecere modeli "Programma skolā" ieviest pakāpeniski. To piedāvāja arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), kurš skeptiski vērtē iespēju reformu īstenot pilnā apmērā uzreiz.

Pēc tam, kad valdības "restarta" dēļ Čakša tika atbrīvota no izglītības un zinātnes ministres amata, premjerministre Evika Siliņa (JV) "Programma skolā" ieviešanu uzticējusi jaunajai ministrei Dacei Melbārdei (JV).

Melbārde piekrīt reformas nepieciešamībai, atsaucoties uz demogrāfiskajām tendencēm tuvāko 15 gadu laikā. Vienlaikus no viņas teiktā žurnālistiem ceturtdien izriet, ka skaidrība par "Programma skolā" ieviešanu gaidāma vēl pēc mēneša.

"Kamēr nav skaidra visa nākamā gada budžeta arhitektūra, šobrīd ir ļoti grūti dot kādus solījumus," sacīja politiķe. Viņa pieminēja aizsardzības nozari, kur pagaidām nav zināms, cik lielu papildu finansējumu tai izdosies piesaistīt no līdzekļiem ārpus valsts budžeta.

Taujāta, vai viņa atbalsta finanšu ministra rosinājumu par pakāpenisku reformas ieviešanu, Melbārde sacīja, ka šobrīd nevar izslēgt nevienu scenāriju.

"No mūsu skatupunkta vislabākais, kas var notikt Latvijas izglītībai, būtu jauno modeli palaist no 1.septembra. Bet mēs ļoti labi saprotam, ka tā ir maza varbūtība," viņa norādīja.

Tajā pašā laikā, pēc politiķes sacītā, skolu finansēšanas reformu nevarot atlikt, un vairākus jautājumus, piemēram, atbalsta personāla trūkumu, varētu risināt atsevišķi.

Tikai pēc tam, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par finansējuma avotu, varēs apstiprināt normatīvo regulējumu par jauno finansēšanas modeli, pagājušā gada nogalē vienojās valdība. Tas arī ļautu IZM ieviest reformu no 1.septembra.

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.