"Darbinieki pārbaudīja katru kvadrātkodu!" "Rīgas satiksme" operatīvi reaģējusi uz ziņu par krāpniecisko lapu
Pēc izskanējušās informācijas, ka kāda sieviete Rīgas sabiedriskajā transportā noskenējusi kvadrātkodu, kas aizvedis uz kādu viltus lapu, uzņēmums "Rīgas satiksme" ir identificējis konkrēto tramvaju un pārbaudījis visus tajā esošos kvadrātkodus.
Kā Jauns.lv stāsta "Rīgas satiksmes" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane, šodien ticis pārbaudīts konkrētais 10. tramvajs, kurš 24.martā ap pulksten 17.00 devās centra virzienā. Tāpat drošības labad pārbaudīti arī tramvaji, kas kursējuši pirms un pēc šī laika.
"Mēs neko neatradām! Pilnīgi neko! Tehniskie darbinieki piegāja pie visiem kvadrātkodiem un tos noskenēja. Nekas virsū nebija uzlīmēts! Netika arī atrastas nekādas pēdas, ka kaut kas būtu kasīts vai skrāpēts," skaidro Bartaševiča-Feldmane.
Viņa norāda, ka par šādiem gadījumiem obligāti ir jāziņo uzņēmumam. "Nav saņemts arī neviens zvans! Parasti, ja parādās kādas tehniskas problēmas, zvanu centrs saņem vairākas ziņas, bet šoreiz nav pilnīgi nevienas! Tramvajā ik dienu brauc ļoti liels skaits cilvēku. Ja būtu šāda problēma, visticamāk, mēs būtu saņēmuši vēl kādu citu signālu."
Bartaševiča-Feldmane aicina cilvēkus ziņot, ja vēl kāds ir saskāries ar līdzīgu vai identisku situāciju. Viņa arī norāda, ka videoieraksti ir pieejami vairākas dienas, kas varētu šādos gadījumos arī palīdzēt identificēt personas, ja tiešām kaut kādā veidā kaut kas tiktu uzlīmēts virsū.
Viņa arī aicina sievieti pārbaudīt, kur pēdējās dienās iepirkusies, jo varbūt izskaidrojums ir kāds cits. "Reizēm paiet vairākas dienas, kamēr maksājums noņemās. Un ne vienmēr veikalu nosaukumi sakrīt ar firmu, kas uzrādās pie maksājumiem."
Ja tas tiešām ir noticis tramvajā, tad šobrīd nav skaidrs, kādā veidā. Bartaševiča-Feldmane vēlreiz uzsver, ka šodien visi kvadrātkodi 10. tramvajā, kas todien kursēja ap pulksten 17.00 (arī pirms un pēc) esot pārbaudīti.
Ditas stāsts
Jauns.lv jau vēstīja, ka sociālajā tīklā "Facebook" Dita dalījusies ar satraucošu ierakstu - viņa Rīgas sabiedriskajā transportā noskenējusi QR kodu, un vēlāk konstatējusi, ka no kartes viņai novilkti 40 eiro.
"Vakar bija tā reize 100 gados, kad braucu ar Rīgas sabiedrisko transportu. 10.tramvajā bija jānopērk biļete, un es priecīgi noskanēju QR kodu, kas bija salīmēts vairākās vietās vagonā. Šodien man no kartes noskaitīja 40 eiro. Sazinājos ar banku, slēdzu karti un vēlos pabrīdināt visus tādus "pāķīšus" kā es, kuri nav rīdzinieki reti izmanto galvaspilsētas koplietošanas transportu. Esiet uzmanīgi. Firma saucas "FINDANDLOC" un prasa ievadīt kartes datus," lasāms ierakstā.
Kā Jauns.lv stāsta Dita, viņa Rīgā ir salīdzinoši reti. “Parasti pārvietojos ar privāto transportu, sabiedrisko izmantoju ļoti reti. Parasti biļeti nopērku "Narvesen", tad vienkārši nopīkstinu. Bet tajā pieturā, kur iekāpu, nebija "Narvesen". Tāpēc nodomāju – nopirkšu biļeti uz vietas. Gan jau sapratīšu, kā tas jādara."
Incidents noticis 24. martā ap plkst. 17.00 10. tramvajā. "Iekāpjot tramvajā, tuvumā neredzēju nekādu aprakstu par to, kā rīkoties. Redzēju izliktus QR kodus. Domāju – noskenēšu kodu un redzēšu, kas notiks. Man atvērās kaut kāda lapa. Kā cilvēks, kurš nezina, kādai ir jāizskatās oficiālajai lietotnei, es pieņēmu, ka tai tā arī jāizskatās. Prasīja kartes datus – tas man nešķita aizdomīgi, jo arī internetveikalos tos prasa. Ja to prasa Rīgas satiksmes transportā, tad tas šķiet droši.
Sākumā atnāca SMS, ka novilkts 0,50 eiro. Domāju – laikam normāli, jo pirmo reizi reģistrējos. Neredzēju vietu lietotnē, kur nopirkt biļeti. Tad sāku satraukties, ka braucu bez biļetes. Negribēju problēmas ar kontrolieriem. Tad atcerējos, ka telefonā ir "Mobilly", ar kuru man izdevās nopirkt biļeti. Viss labi – nopirku biļeti, par to dīvaino lietotni aizmirsu. "
Nākamajā dienā Dita saskārusies ar nepatīkamu pārsteigumu. "Man no konta tika novilkti 40 eiro. Saņēmu SMS, tāpēc uzreiz pamanīju. Sazinājos ar banku, viņi nobloķēja karti. Statuss bija “rezervēts”, tāpēc, iespējams, izdosies naudu atgūt. Firma nav reģistrēta Latvijā. Pat ja izklausās, ka esmu “no Mēness nokritusi”, es vienkārši vēlos parādīt, kā šī situācija izskatās cilvēkam, kurš nedzīvo Rīgā. Es nezinu, kādai ir jāizskatās oficiālajai lietotnei. Turklāt, kad iepērkos drošos internetveikalos, arī jāievada vārds un kartes dati, tāpēc tik aplam dīvaini tas nelikās… Pēc tam slavenajā māmiņu forumā izlasīju, ka krāpnieki mēdz uzlīmēt savus QR kodus virsū uz īstajiem. Bet kā lai cilvēks, kurš nav no Rīgas, to vispār zina? Satraukumā, ka man nav biļetes, es darīju visu, ko sapratu kā pareizu. Vēlāk papētīju to lapu, domāju, tie nav gluži krāpnieki, bet ļoti negodīgs mārketings gan. Izvietot savas QR uzlīmes bez paskaidrojuma tieši pie biļetes “pīkstuļa”, lai tādi iebraucēji, tūristi un steidzīgie uzķeras.”
Līdzīgs gadījums Liepājas tramvajā
Jāatgādina, ka rudenī gaužām līdzīgu stāstu piedzīvoja arī kāds liepājnieks. Mēģinot Liepājas tramvajā iegādāties e-biļeti, viņš iekļuva krāpnieku nagos.
Kā portālam liepajniekiem.lv tolaik norādīja vīrietis, kad Liepājas sabiedriskajā transportā sāka darboties elektroniskā norēķinu sistēma, pasažieris tramvajā vēlējies iegādāties e-biļeti, noskenējot QR jeb kvadrātkodu, kas bijis norādīts uz informatīvā plakāta aiz vadītāja kabīnes.
"Noskenējot kvadrātkodu, tālruņa ekrānā parādījās informācija, ka jāmaksā viens eiro. Ātrumā ievadīju visus datus, taču kaut kas līdz galam tur nenostrādāja un biļeti nenopirku. Tāpēc nākamajā pieturā izkāpu ārā," liepajniekiem.lv stāsta vīrietis.
Par notikušo liepājnieks aizmirsis līdz pat šai nedēļai, kad pamanījis, ka no viņa bankas konta noņemti 55 eiro – 1 eiro plus divi maksājumi, katrs par 27 eiro.
Izrādās, ka tramvajā redzamais kods aizsūtījis viņu uz krāpniecisku mājaslapu. "Sanāca, ka par to vienu eiro esmu iegādājies kaut kādu abonementu mistiskā firmā Kiprā un katru mēnesi par to no mana konta tiek atvilkti 27 eiro. Uzreiz nobloķēju bankas kontu un maksājuma karti," liepajniekiem.lv stāsta vīrietis.
”Liepājas sabiedriskais transports” (LST) informēja, ka oriģinālais kods minētajā plakātā lietotājus aizved uz aģentūras vietni “liepajastransports.lv”.
LST direktora vietnieks Toms Malkevičs norāda, ka līdz šim par šādu krāpšanu – viltus kodiem uz pilsētas sabiedriskajā transportā izvietotajiem informatīvajiem plakātiem – neviens aģentūrā neesot ziņojis.
“Kopā ar pasažieru pārvadātājiem noteikti pārbaudīsim visus plakātus, vai tajos nav pārlīmēti šie kodi,” liepajniekiem.lv pauž Malkevičs, atgādinot, ka sabiedriskajā transportā ir novērošanas kameras.
Kiberincidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” skaidro, ka krāpnieki aktīvi ļaunprātīgi izmanto kvadrātkodus tā dēvētajā kvikšķerēšanas uzbrukumā. Skenējot kodus, jābūt ļoti vērīgiem un jāpievērš īpaša uzmanība mājaslapas nosaukumam, uz kuru šis kvadrātkods vēlas jūs novirzīt. Uzbrucēji mēdz arī viltot pašus QR kodus, piemēram, vides reklāmās leģitīmajam kvadrātkodam virsū uzlīmējot savu krāpniecisko kodu.
Lai sevi pasargātu no krāpnieciskām mājaslapām, kuras slēpjas zem kvadrātkodiem, “Cert.lv” iesaka visās ierīcēs (telefonos, ipados, datoros) aktivizēt ”DNS ugunsmūri”. Tas ir bezmaksas rīks individuālu lietotāju un organizāciju pasargāšanai no kiberapdraudējumiem, tādiem kā viltus banku lapas, krāpnieciskas tirdzniecības platformas, vīrusus izplatošas lapas u.c.
