Vija Kilbloka dalās savā dzīves atziņā: "Ja varu ietekmēt notiekošo, tad tā ir mana atbildība"
Grāmatu apgāda "Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka dalās ar savu pēdējā laika nozīmīgāko atziņu.
Daudzus gadus uzskatīju, ka vislabākā grāmata katrai sievietei uzņēmējai ir Mārgaretas Mičelas Vējiem līdzi. Tad es izlasīju Terija Prečeta romānu Mazā brīvā cilts par Tifāniju Smelgu. Tajā ir tik interesantas domas, daudzas man raisa pārdomas un dažādas atziņas. Šī grāmata mani iedvesmo, un, lai es virzītos uz priekšu, iedvesma man ir ļoti svarīga, tāpēc tajā ieskatos samērā bieži. To pamanīja ir arī mans dēls un palūdza, lai Mazo brīvo cilti uzdāvinu mazmeitām – ar personīgu ierakstu grāmatā.
No šīs grāmatas esmu aizņēmusies jautājumu, kuru uzdodu pati sev dažādās situācijās: “Vai tu vari to nepieļaut?” Kad izlasīju šos vārdus, diezgan ilgi tos pārdomāju un nonācu pie atziņas – ja es varu kaut kādā veidā ietekmēt notiekošo, tad tā ir mana atbildība, ja nevaru, tad jāmācās pieņemt situāciju. Dzīvē es ļoti bieži gribu uzņemties atbildību par lietām, ko patiesībā nespēju ietekmēt, un man ar to nav viegli sadzīvot. Piemēram, mani tāpat kā daudzus satrauc pašlaik pasaulē notiekošais. Bet, kad sev uzdodu šo jautājumu, saprotu, ka es, lai kā arī gribētu, nespēju neko izdarīt. To apzinoties, man kļūst nedaudz vieglāk.
Toties es varu nepieļaut to, ka mana veselība pasliktinās, tāpēc valstij nebūs jātērē nauda manai ārstēšanai un tā tiks izlietota kādam citam labam mērķim. Grāmatu iedvesmota, jau vairākkārt esmu pievērsusies veselīgam dzīvesveidam. Kovida laikā izmēģināju, kā ir būt vegānei, un dzīvoju pēc Maikla Grēgera un Džīna Stouna grāmatas Kā nenomirt no.../How Not To Die principiem. Tolaik domāju – pamēģināšu tikai vienu dienu neēst dzīvnieku izcelsmes produktus, pēc tam – trīs dienas, tad – nedēļu. Un tā es izturēju gandrīz divus gadus. Tas nebija viegli! Vegāns dzīvesveids man patiesi bija liels stress un prasīja milzīgu saņemšanos.
Tagad jau trīs mēnešus dzīvoju un ēdu, ievērojot Džesijas Inčauspijas grāmatā Glikozes revolūcija aprakstītos ieteikumus, un tādā veidā nepieļauju, ka aptaukojos, ka mana veselība pasliktinās, ka esmu slogs sev un valstij. Tagad katru dienu ēdu daudz zaļumu, un man ir milzum daudz enerģijas.
Tikko noplēsu kalendārā lapiņu un pamanīju, ka saule riet jau gandrīz sešos vakarā. Tas nozīmē, ka ārā var pavadīt vairāk laika pa gaismu. Jau tagad sapņoju, kā rīt braukšu uz laukiem un izskriešos pa visiem pakalniem. Pavasaris nāk, dzīve turpinās, un mums visiem vajag spēku un veselību. Mana atbildība ir nepieļaut, ka to sagaidu sliktā formā!
