Starp tālmācību un autobusu, kas neatbrauc... Vai bērniem jāspiež apmeklēt mācības tikai klātienē
Neraugoties uz opozīcijas iebildumiem, Saeimas vairākums pirmajā lasījumā atbalstījis grozījumus Izglītības likumā, kas paredz trīs gadu laikā atteikties no pamatizglītības apguves tālmācībā.
Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kurā sekmīga vērtējuma slieksni tik tikko pārsniedza 22,16% skolēnu. Patlaban tālmācībā var mācīties no 1. klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9. klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šādi var mācīties tikai vecākajās klasēs. Likumprojekts paredz, ka tālmācībā varētu iegūt tikai vidējo izglītību.
Aizbrauc tumsā, atgriežas tumsā
Kā izskatās reālajā dzīvē, tālu no Rīgas kabinetiem un “Excel” tabulām, izstāstījusi piecu bērnu mamma Ilze Mežniece no Latgales, kura ar savu pieredzes stāstu “Facebook” uzrunā Saeimas deputātus.
“Otrajā klasē mana meita gāja Aglonas vidusskolā. Mēs cēlāmies pusseptiņos un 7.00 kāpām satiksmes autobusā. 7.30 meitu atstāju skolā, kur viņa gaidīja stundas sākumu 9.00, un devos ar autobusu mājup. Pēcpusdienā satikāmies 17.30, un autobuss līdz mājām aizveda 18.05. Jā, mums tobrīd nebija mašīnas,” raksta Mežniece.
“Pēc 11 stundu darbadienas bērns vairs nevēlējās neko, tikai paēst un gulēt. Tā viņi izturēja oktobri, bet novembrī meita jau aizbrauca tumsā un mājās atgriezās tumsā. Tad viņa saslima, palikām mājās, un janvārī pārgāja atpakaļ mājmācībā. Līdz mācību gada beigām mana meita iemīlēja grāmatu lasīšanu un sāka tās patērēt milzīgos apjomos,” atklāj Mežniece.
Uz kartes un dzīvē
Pagājušajā mācību gadā, meitas trešajā klasē, skolas direktore bija izplēsusi no pašvaldības iespēju sūtīt pēc viņiem skolas autobusu. Tas atbrauca pusastoņos no rīta, mājās atveda 17.30, piektdienās pat 16.30.
Darba diena bērnam tagad bija īsāka, tikai desmit stundas. Ceļš ar skolas autobusu prasīja stundu no rīta un stundu vakarā, jo, tā kā viņa dzīvo vistālāk, viņu savāca pirmo un izlaida pēdējo. Ģimenes mājvieta no Aglonas atrodas 13 kilometru attālumā, un Izglītības un zinātnes ministrijas skolu kartē “esam 20 minūšu sasniedzamības zonā”.
Janvārī sākās īsta ziema, un desmit darba dienas sabiedriskais transports nekursēja gar Mežnieces māju pa valsts ceļu, jo ceļa apstākļi to nepieļāva. “Katru reizi, kad sabiedriskais autobuss nebrauca, zvanījām skolas šoferim un atteicām autobusu, lai lieki neriskē, braukdams pa mūsu ceļu. Nu jā, šogad ziemas nav, ceļu uzturētājiem par prieku, bet katru dienu pagājušajā gadā, kad meita bija skolā, vakarā ar bažām gaidīju skolas autobusu – izbrauks līdz mums vai paliks kādā grāvī?” turpina māte.
Laiks gan skolai, gan arī atpūtai
Šogad viņi izvēlējās tālmācības skolu, vienu no nedaudzajām ar programmu līdz 6. klasei. Tā kā Mežniece strādā no mājām, tas ir ģimenei ļoti piemērots variants. Var pat izbraukāt uz mūzikas skolu Špoģos, tikai 20 kilometru turp atpakaļ, kamēr no Aglonas skolas kopējais ceļš prasīja 50 kilometru.
Ja kādam šķiet, ka tālmācībā bērni tikai gurķojas, tad vismaz ne šajā gadījumā. Ilzes meita pavada pie ekrāna tiešsaistes konsultācijās trīs stundas dienā, pārējā laikā strādā ar izdrukātiem materiāliem. Pirmos divus līdz trīs mēnešus mātei nācās vairāk palīdzēt apgūt tiešsaistes formātu, skolas e-vidi, iemācīties pašai un iemācīt meitai orientēties skolotāju sagatavotajos materiālos.
“Bet meitai cita ekrāna pieejama nav. Pēc mācību procesa un starp konsultācijām viņa izskrienas pa lauku un uzkāpj pāris ozolos. Viņa lasa, spēlē klavieres, tiekas ar mūzikas skolas un folkloras kopas bērniem. Kopā ar vecākiem ir mežā, lauku darbiņos, dažādos pasākumos. Viņai pietiek laika un spēka tam.”
Optimizētā tīkla caurumi
Mežnieces ģimene iestājas par tālmācības iespēju no pirmās klases. Skolas, kas to piedāvā, ieguldot milzīgu darbu, gatavojot materiālus un piemērojot tos bērnu vajadzībām tieši šādai formai, bet neviena to nedarīs izņēmuma kārtā trim vai pat septiņiem bērniem. “Un jūs nevarat pateikt bērnam – skaties Eklasē un dari tos uzdevumus, ko skolā dara tavi klasesbiedri klātienē – un pateikt, ka tā ir tālmācība. Tad nu tiešām nebūs vairs nekādas kvalitātes tam sapņu tālmācības formātam...”
Turklāt laukos kļūst aizvien vairāk ģimeņu, kam bērnu sūtīšana skolā nozīmē viņu fiziskās un garīgās veselības graušanu, jo Izglītības un zinātnes ministrija optimizē skolu tīklu. “Un starp “optimizētā tīkla” skolām ir plaši un arvien plašāki caurumi, kuros dzīvo cilvēki, ģimenes ar bērniem,” piebilst Mežniece.
Tikmēr platformā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai saglabātu iespēju izvēlēties tālmācību arī pamatskolā. Iniciatīvas autore Jana Koroļova uzskata, ka pamatizglītības apguve tikai klātienē atstās negatīvu ietekmi uz bērniem ar hroniskām vai ilgstoši ārstējamām slimībām, profesionāliem sportistiem, diasporas bērniem, skolēniem ar specifiskām mācīšanās vajadzībām un citiem.
Cik mācījās attālināti
2024. gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 – pamatizglītības pakāpē, 7596 bija vecumā no 16 līdz 20 gadiem un pārsvarā apguva vidējo izglītību, vēl 1983 bija 11 līdz 15 gadus veci, informē Izglītības un zinātnes ministrija.
