"ASV šobrīd var būt neprognozējama, kā Latvija jūtas?" - CNN intervē Latvijas aizsardzības ministru Sprūdu

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ceturtdien sniedza interviju CNN, kurā runāja par Eiropas drošības situāciju, NATO lomu, Krievijas politiku un Ukrainas kara ietekmi uz reģionu. Sarunas laikā Sprūds izcēla gan Latvijas nostāju attiecībā uz Krievijas agresiju, gan starptautiskās diplomātijas un militārās sadarbības nozīmi.

Optimisms un pesimisms attiecībā uz Krievijas rīcību

Intervijas laikā ministrs pauda piesardzīgu skatījumu uz Krievijas politiku un iespējamo virzību uz mieru. "Ir optimisti, kuri uzskata, ka sarunas ar Krieviju var dot pozitīvu rezultātu, taču ir arī skeptiķi, kuri apšauba Krievijas reālo gribu sasniegt ilgstošu mieru," sacīja Sprūds. Viņš uzsvēra, ka Krievijas politiskā vēsture parāda nepastāvīgu pozicionēšanos attiecībā pret starptautisko diplomātiju.

Putina režīms un starptautiskās attiecības

Ministrs komentēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins turpina meklēt iespējas, lai ietekmētu Rietumu sabiedrību un politiku. "Putina režīms neizrāda patiesu interesi par miera nodrošināšanu reģionā. Krievijas nostāja attiecībā uz Ukrainu un Baltijas valstīm ir skaidra – tā vēlas saglabāt savu ietekmi un nepieļaut jebkādas demokratizācijas tendences savās tuvējās kaimiņvalstīs," teica Sprūds, kurš arī atgādināja okupācijas gadus. 

Viņš uzsvēra, ka Rietumu pasaules uzdevums ir nepieļaut, lai Krievija izmanto savu ietekmi un manipulē ar starptautisko sabiedrību. "Krievijas stratēģija vienmēr ir bijusi izmantot taktiskus kompromisus un manipulācijas, lai panāktu sev vēlamo iznākumu. Tāpēc jebkurš dialogs ar Putina režīmu ir jāved ar augstu piesardzības pakāpi," piebilda ministrs.

Baltkrievijas loma un Lukašenko attiecības ar Putinu

Runājot par Baltkrieviju, Sprūds atzīmēja, ka prezidents Aleksandrs Lukašenko turpina sadarboties ar Putinu, taču viņa režīms ir ievainojamāks. "Lukašenko režīms ir cieši saistīts ar Krievijas interesēm, taču tas nenozīmē, ka viņš pilnīgi kontrolē situāciju savā valstī. Viņš ir spiests balansēt starp Krievijas spiedienu un savu iedzīvotāju pretestību," skaidroja Sprūds.

Ukrainas suverenitāte un starptautiskās sabiedrības atbalsts

Viņš uzsvēra, ka jebkurš miera risinājums Ukrainai jānodrošina ar pilnīgu suverenitātes saglabāšanu. "Mēs nevaram runāt par mieru, ja tas nozīmēs Ukrainas teritoriālās integritātes kropļošanu. Jebkādi kompromisi, kas Krievijai dotu iespēju saglabāt kontroli pār okupētajiem reģioniem, nav pieļaujami," sacīja ministrs.

Sprūds uzsvēra, ka Rietumu sabiedrībai ir jāturpina atbalstīt Ukrainu gan militāri, gan ekonomiski. "Mēs nevaram atkāpties. Ukrainai ir nepieciešams ilgtermiņa atbalsts, un Latvija ir apņēmusies turpināt sniegt savu ieguldījumu. Mēs esam daļa no NATO un ES, un tas nozīmē, ka mēs aizstāvēsim Ukrainas neatkarību kopā ar saviem sabiedrotajiem," sacīja ministrs. 

Latvijas drošības stiprināšana

Intervijas noslēgumā ministrs komentēja Latvijas drošības pasākumus un sadarbību ar NATO.

"Mēs turpinām stiprināt arī savu aizsardzības sistēmu. NATO ir un paliks Latvijas drošības stūrakmens, un mēs esam gatavi palielināt savu ieguldījumu alianses kopējās aizsardzības spējās," teica Sprūds.

Viņš atzīmēja, ka Latvija aktīvi investē aizsardzības sistēmā un sadarbojas ar partneriem, lai nodrošinātu augstu kaujas gatavības līmeni. "Mēs esam mācījušies no vēstures un zinām, ka drošība nav kaut kas, ko var uzskatīt par pašsaprotamu. Mēs turpināsim stiprināt savas militārās spējas un sadarboties ar NATO sabiedrotajiem," sacīja ministrs.

Noslēgumā Sprūds pateicās sabiedrotajiem par atbalstu un uzsvēra, ka Latvijas mērķis ir droša un stabila Eiropa. "Mēs nedrīkstam pieļaut, lai Krievija turpina graut starptautisko drošību. Mēs esam gatavi stāvēt sardzē par brīvību un demokrātiju," noslēdza Latvijas aizsardzības ministrs.

Putins ir gatavs pamieram ar saviem nosacījumiem

Jauns.lv jau vēstīja, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins ceturtdien izteicās, ka ir gatavs apsvērt pamiera noslēgšanu ar Ukrainu uz 30 dienām, taču uz noteiktiem nosacījumiem.

“Mēs atbalstām priekšlikumus pārtraukt karadarbību, taču tiem jāveicina ilgstoša miera nodrošināšana un jānovērš konflikta cēloņi,” sacīja Putins preses konferencē kopā ar Baltkrievijas vadītāju Aleksandru Lukašenko.

Viņš norādīja, ka Krievija teorētiski piekrīt 30 dienu pamieram, tomēr pastāv vairākas nianses. Viena no tām ir Ukrainas spēku stāvoklis Kurskas reģionā, ko Putins raksturoja kā ielenkumu. Viņš uzsvēra, ka ir arī citi aspekti, kas saistīti ar kara apturēšanu un tā uzraudzību, un tie būtu rūpīgi jāapspriež ar ASV.

“Ko mēs darīsim ar Ukrainas spēku ielaušanās zonu Kurskas apgabalā? Ja mēs pārtraucam karadarbību uz 30 dienām, ko tas nozīmē? Ka visi [Ukrainas spēku karavīri], kas tur atrodas, izies bez cīņas? Mums viņi no turienes jāizlaiž pēc tam, kad viņi ir pastrādājuši daudzas noziegumus pret civiliedzīvotājiem? Vai arī Ukrainas vadība viņiem pavēlēs nolikt ieročus, vienkārši padoties gūstā? Kā tas būs? Nav skaidrs,” paziņoja Putins. “Un kā tiks risināti citi jautājumi visā saskares līnijā? Tas ir gandrīz divi tūkstoši kilometru, un tur Krievijas karaspēks uzbrūk praktiski visos posmos.”

“Kā tiks izmantotas šīs 30 dienas? Vai tam, lai Ukrainā turpinātos piespiedu mobilizācija? Lai tur tiktu piegādāta ieroči? Lai mobilizētās jauni vienības tiktu apmācītas? Vai arī nekas tāds netiks darīts? Tad rodas jautājums: kā tiks risināti jautājumi par kontroli, verificēšanu? Kā mums garantēs, ka nekas tamlīdzīgs nenotiks?” vaicāja diktators, ne ar vārdu neminot saistības, kas attiektos uz krievu okupantu spēkiem. “Kas dos rīkojumus par karadarbības pārtraukšanu? Un kāda būs šo rīkojumu cena? Gandrīz divi tūkstoši kilometru [saskares līnija]. Kas noteiks, kurš un kur ir pārkāpis iespējamo vienošanos par uguns pārtraukšanu?”

Visi šie jautājumi, pēc Putina domām, prasa apspriešanu, tostarp, iespējams, ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. “Pats princips ir pareizs, un mēs to noteikti atbalstām, bet ir jautājumi, kurus mums vajag apspriest,” paziņoja Putins. Viņš uzsvēra, ka Krievija vienosies par kara pārtraukšanu, “balstoties uz to, kā veidosies situācija uz zemes”, respektīvi, neko no sagrābtā Putins atdot negrasās.

Putins izteica pateicību ASV bijušajam prezidentam Donaldam Trampam, uzsverot, ka viņš nav vienīgais pasaules līderis, kurš pievērš uzmanību karam Ukrainā. Viņš pieminēja arī BRICS valstu vadītājus, kas aktīvi iesaistās šajā jautājumā.

Savukārt Tramps uzsvēra, ka Putina paziņojums par iespējamu pamieru ir pozitīvs solis, taču nepilnīgs.

“Es labprāt tiktos vai runātu ar viņu, bet mums tas ir jāatrisina ātri,” sacīja Tramps. Viņš piebilda, ka daudzas pamiera detaļas jau ir apspriestas, un tagad jāgaida Krievijas atbilde. Ja Maskava nepieņems šos nosacījumus, tas būšot nopietns trieciens pasaules cerībām uz mieru.

Tikmēr  Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka  Putina izteikumi par ASV piedāvāto uguns pārtraukšanu liecina par viņa plāniem atteikties no idejas par klusumu frontē. 

"Mēs visi tagad no Krievijas esam dzirdējuši ļoti paredzamus, ļoti manipulatīvus Putina vārdus, atbildot uz ideju par klusumu frontē - viņš faktiski gatavo atteikumu atbilstoši stāvoklim šobrīd," ceturtdien vakara uzrunā sacīja Ukrainas prezidents.

"Putins, protams, baidās pateikt tieši [ASV] prezidentam [Donaldam] Trampam, ka viņš vēlas turpināt šo karu, ka viņš vēlas nogalināt ukraiņus," norādīja Zelenskis.

"Un tāpēc viņi tur, Maskavā, klusuma idejai liek klāt tādus priekšnosacījumus, lai nekas neizdotos vispār vai lai tas neizdotos pēc iespējas ilgāk," sacīja prezidents.

"Mēs neizvirzām nosacījumus, kas kaut ko sarežģī. To dara Krievija. Kā mēs vienmēr esam teikuši, vienīgais, kas vilcinās lietas, vienīgais, kas būs nekonstruktīvs, ir Krievija. Viņiem ir vajadzīgs karš," uzsvēra Zelenskis.

"Tagad ir nepieciešams izdarīt spiedienu uz viņu [uz Putinu]. Ir jāievieš sankcijas, kas palīdzēs. Strādāsim ar mūsu amerikāņu partneriem, ar Eiropas partneriem, ar visiem pasaulē, kas vēlas mieru, lai piespiestu Krieviju izbeigt karu," mudināja Ukrainas prezidents.