Aizsaulē devusies mākslas zinātniece Ruta Čaupova

Ruta Čaupova savu daiļradi bija veltījusi tēlniecības un tās autoru darbu formveides izpētei. Mākslas zinātniece personīgi pazina un pārzināja Latvijas tēlnieku daiļradi. Rutas Čaupovas tēlniecības redzējums tika bāzēts klasiskajā modernismā un viņas viedokļa kompetence bija augsti novērtēta.

Ruta Čaupova (Žuniņa) no 1945. gada mācījās Līksnas septiņgadīgajā skolā un no 1952. gada mācības turpināja Rīgas 5.vidusskolā.

1958. gadā Ruta Čaupova iestājās Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļā. Ruta Čaupova 1961. gadā beidza LU Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu ar diplomdarbu Angļu portretglezniecība.

Pēc LU absolvēšanas Ruta Čaupova strādājusi par angļu valodas pedagoģi Auces vidusskolā, Rīgas 9. vidusskolā (1963-1964) un bij. Rīgas Politehniskā institūta Svešvalodu fakultātē, kā arī beigusi Izglītības ministrijas Augstākos pedagoģijas kursus (1966-1968).

Līdzās pedagoģes darbam RTU Ruta Čaupova studējusi LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā. 

Ruta Čaupova 1969. gadā absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu neklātienē ar diplomdarbu Portrets latviešu tēlniecībā, vadītājs Eduards Kļaviņš. 

1993. gadā Ruta Čaupova LMA ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu, bet 1994. gadā doktora grādu ar diplomdarbu "Portrets latviešu tēlniecībā. Stilitiskās ievirzes un tipoloģijas aspekti 1900.-1976.".

Pēc LMA absolvēšanas Ruta Čaupova veidoja rakstus par tēlniecības problēmām un autoriem un no 1972. līdz 2002. gadam darbojās LPSR Zinātņu akadēmijas A.Upīša Valodas un literatūras institūta Tēlotājas mākslas nodaļā (tag. LU Latviešu valodas institūts). 

No 1970. gada Ruta Čaupova publicējusi zinātniskus un populārzinātniskus rakstus arī par keramikas un akvareļglezniecības attīstības jautājumiem. Noturīga interese mākslas zinātniecei bijusi par tēlniecību, veidojusi monogrāfijas par Teodoru Zaļkalnu (1974, bij. izd. Tēlotājmāksla, Krievija), Lea Dāvidovu-Medeni (1968, Liesma; 1973, bij. izd. Sovetskij hudožņik, Krievija), Martu Skulmi (1992, Zinātne), Portrets latviešu tēlniecībā (1981, Zinātne, mākslinieks – Alnis Mitris) un rakstus par tēlniecēm Artu Dumpi, Aleksandru Briedi, Ellu Leimani, Valentīnu Zeili u.c.

Ruta Čaupova veidojusi šķirkli izdevumam Latviešu lietišķā māksla (1989, sast. Brigita Sturme, Liesma). Regulāri publicējusies laikrakstos Literatūra un Māksla, žurnālos Māksla, Latvijas ZA Vēstis, Studija, rakstu krājumos Latviešu tēlotāja māksla, vēlāk Doma u.c. Mākslas zinātniece ir gatavojusi rakstus mākslas zinātnes izdevumiem Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā un vizuālās mākslas izstāžu katalogiem.

Rutas Čaupovas mūža devums ietverts autores sastādītajā izdevumā Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi (2023, Neputns, dizains Ivo Grundulis).

No 1993. gada Ruta Čaupova bija LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagoģe. Viņa bija arī bija LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece (2002–2009).

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre Ruta Čaupova bija kopš 1972. gada. Ruta Čaupova aktīvi iesaistījusies LMS darbā, bijusi iecelta LPSR Mākslas fonda nozaru Mākslas padomē (1974), KM Monumentālās skulptūras komisijā (1984), KM ekspertu komisijā par lietišķās mākslas darbu iegādi (1985), piedalījusies LMS Tēlnieku un Mākslas zinātnieku sekciju darbā. No 1977. līdz 1993. gadam Ruta Čaupova bija ievēlēta LMS valdē un piedalījās nozīmīgu lēmumu pieņemšanā par LMS īpašumu un kolekcijas saglabāšanu. No 1994. līdz 1999. gadam mākslas zinātniece bija LMS viceprezidente.

Liela nozīme Rutas Čaupovas daiļradē bija sarunām ar tēlniekiem – Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Teodoru Zaļkalnu (1876-1972), Emīlu Melderi (1889-1979) un Lietuvā dzīvojošo tēlnieku Robertu Antini (1898-1981), arī līdzdalībai keramiķu un tēlnieku grupu darbā 20.gs. 80.gados bij. T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā Dzintaros, kā arī kontaktiem ar tēlniekiem Aivaru Gulbi (1933-2024), Jāni Karlovu, keramiķi, arhitektu Pēteri Martinsonu (1931-2013), kuri tolaik vadīja radošās grupas.

No 1972. līdz 2000. gadam Ruta Čaupova kā LMS pārstāve piedalījās izstāžu Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle Rīga rīkošanā (Rīgas skulptūru dārzs, izstāžu zāle Tēlnieku nams, izstāžu zāle Arsenāls, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, tag. LNMM). Mākslas zinātniece piedalījās izstādes kontekstā veidotajās konferencēs Tēlniecība un laikmetīgums.

2002. gadā, novērtējot Rutas Čaupovas ieguldījumu Latvijas kultūrā, Valsts prezidents un Ordeņu kapituls mākslas zinātniecei piešķīra Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un iecēla par ordeņa virsnieci. Ruta Čaupova par izciliem sasniegumiem mākslas kritikā apbalvota ar Latvijas Mākslinieku savienības medaļu (1975), PSRS Ļeņina ordeni (1982), LPSR AP Goda rakstu (1986).

No 1994. līdz 1999. gadam Ruta Čaupova bija ievēlēta par Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāju. No 1995. gada mākslas zinātniece aktīvi iestājusies par mākslinieku tiesībām, piedalījusies likumdošanas iniciatīvu izstrādē un Starptautiskās Vizuālās mākslas asociācijas (IAA/AIAP) darbā. Viņas veidotais un iecerētais likums – “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” stājās spēkā 2018. gadā.

Atvadīšanās no mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas notiks 11. martā, plkst. 12.00 Apbedīšanas un kremācijas centrā "Atvadas", Tēraudlietuves ielā 3, Rīgā (otrā ieeja).