Deklarētā dzīvesvieta Latvijā - jauns priekšnoteikums valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai
Valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai no nākamā gada prasīs dzīves vai darbavietas deklarēšanu Latvijā, paredz valdības atbalstītais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts, par ko vēl būs jālemj parlamentam.
Paredzēts, ka jaunais likums aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas pieņemts 2017. gada nogalē. Kā uzsver VM, nemainīts paliks princips, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2024.gada septembra beigās 214 313 Latvijas valstspiederīgo savu dzīvesvietu bija deklarējuši ārzemēs. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, 2024. gadā līdz septembrim 12 805 šo cilvēku Latvijā saņēmuši valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, norāda VM.
Ņemot vērā, ka normatīvie akti, kas regulē dzīvesvietas deklarēšanas jautājumus, neparedz ierobežojumus veikt pārdeklarēšanos, tad likumprojekts paredz, ka priekšnosacījumus valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ir dzīvesvietas deklarēšana Latvijā vismaz mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas.
Līdz ar to valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus plānots nodrošināt visiem Latvijā strādājošajiem, kas ir sociāli apdrošināti veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai tiem, kuriem deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā, atzīmē VM. Šīs tiesība attieksies uz Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, ārzemniekam ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju, vai arī personām ar bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvo statusu, kā arī ES dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuriem piešķirta reģistrācijas apliecība.
Attiecīgi bezmaksas veselības aprūpē pēc deklarācijas principa attieksies arī uz iedzīvotajiem, kas nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu, taču patstāvīgi dzīvo Latvijā un ir šeit deklarējušas savu dzīvesvietu. Minētais personu loks aptver personas, kuras veic iemaksas tikai pensiju apdrošināšanai - pašnodarbinātie, mikrouzņēmuma īpašnieki, autoratlīdzību saņēmēji, kur valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts mēnesī nesasniedz minimālo algu, sezonas laukstrādnieki un citi.
Papildus minētajām personām tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros joprojām būtu vairākām personu grupām, piemēram, sociāli apdrošinātu personu bērniem līdz 18 gadu vecumam, vai personām ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā, izdienas pensijas vai speciālās valsts pensijas saņēmējiem, kā arī personām, kuru laulātais pilda diplomātisko dienestu ārvalstīs, apcietinātajiem un notiesātajiem, patvēruma meklētājiem un citiem.
Ministrijā skaidro, ka deklarēšanās princips pēc ilgstošām diskusijām ar iesaistītajām ministrijām izkristalizējies kā vienīgais visaptverošais un realizējamais kritērijs. Turklāt NVD uzturētajām sistēmām jau šobrīd ir sasaiste ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistrā ietverto deklarēto dzīvesvietu, līdz ar to šis princips ir reāli administrējams, norāda ministrijā.
Pēc NVD veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautajiem datiem, uz 2024.gada 6.novembri valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā varēja saņemt kopā 2 384 691 personas - to vidū ir arī pilsoņi, nepilsoņi, ārzemnieki, patvēruma meklētāji un citas personu grupas. Šobrīd personu tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus nav atkarīgas no personas dzīvesvietas un tiek vērtēti citi apstākļi, piemēram, pilsoniskais statuss, uzturēšanās atļauja, nodarbinātība un no tā izrietošās ģimenes locekļu tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un tamlīdzīgi kritēriji.
