Braže: var saprast sabiedrības bažas par Trampa administrācijas izteikumiem
Sabiedrības bažas par jaunās ASV administrācijas izteikumiem ir saprotamas, otrdien preses konferencē žurnālistiem atzina Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Viņa uzsvēra, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas publiskā retorika atšķiras no bijušā ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pieejas, taču ar tādiem posmiem esot jārēķinās. Ārlietu ministre akcentēja, ka būtiski ir ņemt vērā Latvijas intereses.
Viņa sacīja, ka gan Latvija, gan ASV grib spēcīgu NATO, kas attiecas gan uz aizsardzības spējām un finansējuma palielinājumu, gan uz reālām investīcijām. Tāpat Braže klāstīja, ka amerikāņi vēlas, lai alianses dalībvalstis palielinātu tēriņus aizsardzībai vairāk nekā 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, par ko būtu jāvienojas gaidāmajā Hāgas samitā. Ministre uzsvēra, ka arī to Latvija atbalsta.
Pēc Bražes paustā, Latvija ir ieinteresēta, lai netiktu vājināts sankciju režīms pret Krieviju. Viņa pieminēja, ka nākamnedēļ notiks Eiropas Savienības Ārlietu padomes sēde, kurā lems par sankciju režīmu pastiprināšanu. Ārlietu ministre sacīja, ka Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar savu piedāvājumu jaunajiem tarifiem pret Krieviju un Baltkrieviju. Viņas ieskatā tas ir milzīgs solis, jo par šādu pretpasākumu pirms gada netika diskutēts.
Braže arī norādīja, ka Latvijā atrodas NATO daudznacionālā brigāde, kurā ir arī ASV spēki. Pēc viņas paustā, nav indikāciju, ka kaut kas varētu mainīties, jo vienu brīdi ASV spēku Latvijā ir vairāk, citu brīdi - mazāk, taču tas ir normāls process. Ārlietu ministre piebilde, ka šis jautājums nav daļa no Ukrainas, Krievijas un ASV miera sarunām.
"Nav noslēpums, ka ASV lielākais drauds ir Ķīna. Tādas ir ASV realitātes. Amerikāņiem ir jāsaglabā iesaiste, taču mums ir jāsadarbojas ar ASV arī Klusā okeāna reģionā," sacīja ārlietu ministre.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) papildināja, ka ASV jaunā administrācija sākusi strādāt nesen, un šobrīd notiekot "saorientēšanās" starp transatlantiskajiem partneriem un Eiropu. "Mēs runājam jau diezgan tieši, ko nozīmē Ukrainai taisnīgs miers," sacīja premjere.
Viņa norādīja, ka praktiski runāt par to, ko šāds miers nozīmē, nekad līdz šim līdz detaļām neesot darīts, taču šobrīd sāktas sarunas par to, ko tas patiešām varētu nozīmēt, uzklausot Ukrainu, uzklausot Eiropu un to, ko saka transatlantiskie partneri, NATO. Premjere sacīja, ka, viņasprāt, šī saruna ir nonākusi ļoti praktiskā posmā, kas arī liekot uzdot ļoti daudz jautājumu.
Vienlaikus viņa norādīja, ka visas vēsmas, sarunas liecinot, ka Eiropa paliek vienota, ka nevar pārtraukt palīdzību Ukrainu, ka nekāda uguns pārtraukšana nevarot notikt, sākoties miera sarunām. "Tas, manuprāt, ir ļoti labs signāls, jo, ja būtu otrādāk, tas būtu slikts signāls," sacīja Siliņa.
