Rinkēvičs: politiskā nespēja grauj sabiedrības uzticību varai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina politiķus diskutēt ne tikai par tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumu pārskatīšanu, bet arī par vēlēšanu sistēmas reformu, amatpersonu iecelšanas kārtību un iespēju Latvijā ieviest tautas vēlētu prezidentu.
Rīgas pilī pirmdien atklājot Saeimas frakciju pārstāvju un konstitucionālo tiesību ekspertu domapmaiņu, Rinkēvičs, atsaucoties uz aizvadīto Minhenes drošības konferenci, atzīmēja, ka daudz būs jāstrādā, lai nākamo divu līdz trīs gadu laikā Eiropa sasniegtu tādu līmeni, lai tā varētu parūpēties par savu drošību.
Viņaprāt, ja Eiropa tiešām vēlas būt svarīgs partneris ASV un būtisks spēlētājs gan kontinentāli, gan globāli, nevarēs tikai runāt, būs jāinvestē aizsardzībā un reālās spējās, savukārt Latvijai kā piefrontes valstij būs jādara divas reizes vairāk.
Valsts prezidents norādīja, ka aizsardzība nav tikai ieroči, munīcija vai procedūra. Rinkēviča ieskatā, tā sākas ar sabiedrības uzticību valstij - ja sabiedrība ir pārliecināta par saviem varas pārstāvjiem, par to, ko dara prezidents, Saeima, valdība, spējas stāvēt pretī ne tikai klasiskiem militāriem draudiem, bet dažāda veida hibrīdapdraudējumiem būs lielākas.
"Aizvadīto mēnešu notikumi liek teikt, ka tiek darīts viss, lai ietu pretējā virzienā. It kā viens otrs lēmums vai jautājums, iespējams, neizskatās briesmīgi, taču kopaina izskatās slikta, vai tā būtu drāma ap Latvijas Bankas prezidenta iecelšanu, vai tie būtu kaut kādi savstarpēji ķīviņi Saeimā," sacīja Valsts prezidents.
Pēc viņa paustā, izskan viedokļi, ka valsts varai ir jāstrādā labāk un citādāk, taču ir arī strukturālas problēmas, kas jāmaina. Viena no tādām ir referendumu ierosināšanas slieksnis. Rinkēvičs atgādināja, ka tāds tika ieviests pēc tautas nobalsošanas 2021.gadā. Valsts prezidents norādīja uz vajadzību pēc diskusijas, lai izsvērtu, vai nosacījumi nav mainījušies.
Rinkēvičs uzsvēra, ka jābūt atklātai sarunai arī par vēlēšanu sistēmas reformu, jo esot tādi cilvēki, kuri iestājas par mažoritāru vai jauktu sistēmu. Tāpat ir arī tādi, kuri uzskata, ka nekas nav jāmaina, pauda Rinkēvičs.
Viņaprāt, jābūt diskusijai arī par vairāku amatpersonu iecelšanas kārtību. "Latvijas Bankas prezidenta gadījumā, atvainojiet, tā bija politiska nespēja, kas beigu beigās atsaucās uz visu valsts varu. Netiek ņemta vērā, vai tā bija pozīcija, opozīcija, Saeima, prezidents vai valdība. Tas ir stāsts par visiem," uzsvēra Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja, ka valsts kontrolieri, tiesībsargu un Latvijas Bankas prezidentu saskaņā ar likumu virza deputāti un Saeima par to balso. Valsts prezidenta ieskatā, ir jādiskutē, vai vajadzētu vienādot izvirzīšanas kārtību. Piemēram, atsevišķu amatpersonu iecelšanai varētu būt noteikti termiņi, kuros jāizvirza kandidāti, kādos ieceļ amatā, kam seko pēdējā mirkļa balsošana vai kandidatūras atsaukšana. Viņaprāt, iespējams, jārunā arī par to, ka tās amatpersonas, kuras amatā apstiprina Saeima, virza, piemēram, Ministru kabinets, prezidents vai kāds cits. Rinkēvičs pieminēja, ka ir cilvēki, kuri grib iekļaut dienas kārtībā jautājumu par tautas vēlētu prezidentu.
"Daudzi ir piesardzīgi par dažādiem priekšlikumiem. Es saprotu bažas, bet jāsaprot arī, ka pulkstenis tikšķ, vai tas attiektos uz aizsardzību, drošību vai sabiedrības uzticību varai. Vienkārši nav laika bezgalīgi debatēt. [..] Ja vēlamies redzēt stingru, noturīgu sabiedrību, tad visiem, kas ir lēmumu pieņemšanas pozīcijās, nav jābaidās pieņemt lēmumus, iespējams, kļūdīties un iet uz priekšu," pauda Valsts prezidents.
Viņš sacīja, ka viena no lielākajām problēmām ir šausmināšanās par notiekošo pasaulē, aizmirstot, ka esam daļa no pasaules. Valsts prezidenta ieskatā, ja lēmumu pieņēmēji nav gatavi, nav nostiprinātas varas un sabiedrības attiecības, ja nav izveidota valsts aizsardzība un drošība, tad kaut kādā brīdī sekas var būt nopietnas, un par tām būs atbildīgi visi diskusijas dalībnieki.
Jau ziņots, ka gada sākumā Valsts prezidents norādīja uz vajadzību pārskatīt tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumus. Rinkēvičs skaidroja, ka atbilstoši viņa iecerei samazinātu slieksni gan nevarētu izmantot jautājumos, kas skar Satversmes kodolu.
Lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu, par iniciatīvu ir jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.
Kopš 2012.gadā tika mainīta parakstu vākšanas kārtība, kādā veicama likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta ierosināšana un Saeimas atsaukšanas ierosināšana, Latvijā nav noticis neviens referendums, lai arī CVK iesniegti vairāki desmiti likumdošanas iniciatīvu. Kopš tā laika nevienai iniciatīvai nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai to varētu iesniegt Saeimā.
2012.gada kā pēdējais notika referendums par Satversmes grozījumiem, kuros tika piedāvāts krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Šī iniciatīva referendumā tika noraidīta.
Līdz tam sākotnējā posmā referendumu ierosināšanai pietika ar 10 000 parakstu, un daļa politiķu uzskatīja, ka šāds slieksnis ir pārāk zems. Pēc grozījumu veikšanas pamatā opozīcijas un pie varas neesoši politiķi ir pārmetuši, ka 10% vēlētāju slieksnis referendumu ierosināšanai savukārt ir nesamērīgi augsts un vispār liedz sarīkot tautas nobalsošanas.
CVK ir tikušas iesniegtas vairākas iniciatīvas referendumu rosināšanas kārtību mainīt, bet tās nav sekmējušās. Pēdējā no tām reģistrēta 2024.gada oktobra izskaņā. Tās iniciatori aicina atcelt pirms vairāk nekā desmit gadiem apstiprināto kārtību, kas praksē padarīja grūtāku tautas nobalsošanas ierosināšanu.
Parakstu vākšanai reģistrēts biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegtais likumprojekts, ar kuru biedrība rosina atcelt 2012.gada grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu". Pret šo kārtību iebilst biedrība, jo līdz tam referenduma ierosināšanai pietika ar būtiski mazāku parakstu skaitu, bet kopš izmaiņu stāšanās spēkā ar parakstu savākšanu nevienu referendumu ierosināt nav izdevies.
