Patvertnes iedalīs trīs kategorijās

Patlaban Latvijā likumdošanā tas nemaz nav noteikts, grozījumi likumā vēl būs jāpieņem Saeimai. Likumprojekts paredz patvertnes iedalīt trīs kategorijās.

Jāpasargā no triecienviļņa

Pirmā kategorija paredzēta aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Šādām patvertnēm jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja nevar saņemt gaisu no ārpuses.

Otrā kategorija paredzēta aizsardzībai no triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no pirmās kategorijas šīs patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Trešās kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot jau esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no triecienviļņa un šķembām.

Saskaņā ar likumprojektu, pirmās kategorijas patvertnes izveidotu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā nepārtraukti uzturas personāls.

Otrās kategorijas patvertnes veidotu, būvējot daudzdzīvokļu namus ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, augstskolas, stacionārās ārstniecības iestādes un citas publiskās ēkas ar kopējo platību no 2500 kvadrātmetriem. Trešās kategorijas patvertnes veidotu, pielāgojot ēkas vai to daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā.

Var pielāgot pazemes stāvvietas

Patvertnes iespēju robežās būtu jāveido tā, lai var izmantot kā dubultas izmantošanas nozīmes objektus, piemēram, pazemes autostāvvietas vai saimnieciskās telpas, kas mazinātu izmaksas.

Prasība izbūvēt jaunas pirmās un otrās kategorijas patvertnes attiecas uz būvniecības iecerēm, kas būs ierosinātas pēc 2026. gada 1. janvāra.

Tomēr paredzēti izņēmumi – pašvaldības izpilddirektors, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja iesniegumu, var lemt, ka otrās kategorijas patvertne nav jāizbūvē, ja tas rada izmaksas, kas pārsniedz 50% no kopējām ēkas būvniecības izmaksām, vai arī 300 metru rādiusā ap jaunbūvi jau ir patvertnes, kas nodrošina 100% patvērumu deklarētajiem iedzīvotājiem un 100% arī būvējamajā objektā paredzētajam cilvēku skaitam.

Lai lietderīgi tērētu līdzekļus, iekļauta norma, kas paredz, ka pašvaldības izpilddirektors lemj par atļauju būvēt kopīgu patvertni divām vai vairākām ēkām, ja izvietojums nodrošina sasniedzamību attiecīgajās ēkās esošajiem cilvēkiem, nepārsniedzot 300 metru distanci. Kopīgajai patvertnei būtu jānodrošina arī ietilpība, kas atbilstu ēkās esošo cilvēku skaitam.

Apsekoti pagrabstāvi

No Eiropas Savienības fondiem tiks piešķirti 20,9 miljoni eiro, lai vismaz 500 valsts un pašvaldības objektus pielāgotu un aprīkotu atbilstoši trešās kategorijas patvertnēm. Vēl papildu finansējums plānots no Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) patlaban apsekojis 3200 valsts un pašvaldību ēku pagrabstāvus, 398 no tiem atzīti par atbilstošiem un 1254 par daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām. Līdz ar to šobrīd apdraudējuma gadījumā nodrošinātas patveršanās iespējas aptuveni pusmiljonam iedzīvotāju.

VUGD nodevis pašvaldībām īpašas zīmes, kuras nepieciešams izvietot uz ēkām, lai apzīmētu patvertņu atrašanās vietu. Uzstādītas jau vairāk nekā 950 patvertņu zīmes.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Patvertnes iedalīs trīs kategorijās" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.