Latvieši mīl ne tikai suņus un kaķus: reģistrēti 104 karaliskie pitoni un 6 parastās žņaudzējčūskas
foto: dpa/picture-alliance
Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem pērn fiziskas personas Latvijā reģistrējušas 104 karaliskos pitonus un sešas parastās žņaudzējčūskas.
Sabiedrība

Latvieši mīl ne tikai suņus un kaķus: reģistrēti 104 karaliskie pitoni un 6 parastās žņaudzējčūskas

Marianna Ozola

Jauns.lv

0

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem pērn fiziskas personas Latvijā reģistrējušas 104 karaliskos pitonus un sešas parastās žņaudzējčūskas.

Latvieši mīl ne tikai suņus un kaķus: reģistrēti 1...

Tāpat 2024. gadā konfiscēti seši dzīvi dzīvnieki un divi izbāžņi bez legālas izcelsmes apliecinošiem dokumentiem. 

Pasaulē apdraudēto savvaļas augu un dzīvnieku sugu tirdzniecību regulē Vašingtonas konvencija jeb CITES. Tā paredz pēc legālas iegādes apdraudēto sugu reģistrēšanu, ko Latvijā veic Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde).

Ja CITES pielikumos minēto savvaļas augu un dzīvnieku sugu īpatņi netiek reģistrēti vai tiek tirgoti bez dokumentiem, tā īpašniekam (tirgotājam vai pircējam) var tikt piemērots naudas sods (par vienu īpatni fiziskai personai 70-700 eiro, juridiskai personai pat līdz 7 000 eiro), kā arī dzīvnieka vai auga konfiskācija. Turklāt pārkāpējam jāsedz izdevumi par dzīvnieka uzturēšanu lietas skatīšanas laikā. 

“Pērn konfiscējām vienu ziemeļbrazīlijas kalitriksu Callithrix jacchus un piecus dažādu sugu papagaiļus, kas tika izņemti no kāda “mini zoo”, jo par dzīvnieku izcelsmi nebija pieejami derīgi dokumenti. Savukārt kādā Rīgas tirdziņā nelegāli tirgoja jūras ērgļa Haliaeetus albicilla un plīvurpūces Tyto alba izbāzni. Par šādiem pārkāpumiem bieži uzzinām no aktīviem sabiedrības locekļiem, kas ziņo gan par krokodilu izbāžņiem, lāčādām un citu aizliegtu īpatņu tirdzniecību sludinājumu portālos, lombardos vai citās tirdzniecības vietās. Esam ļoti pateicīgi un priecīgi par sabiedrības aktīvo iesaisti, ne tikai neiegādājoties aizliegtās sugas, bet arī ziņojot par pārkāpumiem. Tas mums palīdz nosargāt pasaulē apdraudētās sugas,” teic pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons.

CITES pielikumos minētas dažādas sugas, kuru apdraudētības pakāpe nosaka katrai sugai piemērojamos tirdzniecības ierobežojumus. Nav pieļaujama augsti apdraudēto un īpaši bīstamu sugu īpatņu, piemēram, lāča vai žirafes, tirdzniecība un iegāde. Taču lielāko daļu sugu īpatņu var iegādāties un turēt, ja to izcelsmei ir apliecinoši dokumenti. Proti, tie auguši vai iegūti reģistrētā audzētavā, kas ievēro prasības sugas ilgtspējai. Lai nekļūtu par nelegālu savvaļas sugu pircēju, cilvēkam jāpārliecinās par aizsargājamas sugas īpatņa legālu izcelsmi, jautājot tirgotājam to apliecinošus dokumentus.

CITES ir otra lielākā starptautiskā vienošanās dabas aizsardzības jomā, aptverot vairāk nekā 42 000 sugu un teju 200 valstis. CITES apdraudēto sugu sarakstā ir iekļautas ziloņu, tīģeru, plēsīgo putnu, kaktusu un orhideju, gandrīz visas bruņurupuču, vairākas čūsku, gliemežu, jūras zīdītāju un daudzas citas sugas. No Latvijas savvaļas sugu klāsta CITES pielikumos sastopams brūnais lācis, vilks, ūdrs, lūsis, kā arī ērgļu, klijānu, liju un pūču sugas. No augu sugām Latvijas sarakstā atrodamas visu orhideju dzimtas sugas, tai skaitā dzegužkurpīšu, dzegužpirkstīšu, naktsvijoļu sugas, no kurām kā apdraudētākā ir norādīta dzeltenā dzegužkurpīte. Visā Pasaulē Savvaļas sugu dienu atzīmē 3. martā, jo 1973. gada 3. martā tika parakstīta Vašingtonas konvencija jeb CITES.