Ukrainas žurnālists Portņikovs: Zelenska ievēlēšana par prezidentu bija fatāla ukraiņu tautai
"Cilvēkiem, kuri nāca pie varas 2019. gadā, jāsaprot, ka 2022. gada 24. februārī viņi piedzīvoja graujošu fiasko. Jo nekas no tā, ar ko viņi nāca pie varas, dzīvē nepiepildījās, un sākās karš." norāda Ukrainas žurnālists, politiskais analītiķis Vitālijs Portņikovs.
"Cilvēkiem, kuri nāca pie varas 2019. gadā, jāsaprot, ka 2022. gada 24. februārī viņi piedzīvoja graujošu fiasko. Jo nekas no tā, ar ko viņi nāca pie varas, dzīvē nepiepildījās, un sākās karš. Izrādījās, viņi nepareizi plānojuši izmaksas, miljardiem grivnu atvēlot ceļu būvei, nevis armijas stiprināšanai. Zelenskis atzina, ka būtu varējuši uz pusi stiprināt armiju, bet tad nebūtu naudas autoceļiem. Kāda velna pēc vajadzīgi ceļi, pa kuriem brauc ātrās palīdzības mašīnas, kuras ved no frontes ievainotos? Varbūt būtu labāk, ja nebūtu frontes un nebūtu ievainoto?" TV24 raidījumā "Kārtības rullis" aizsvilās Ukrainas žurnālists, politiskais analītiķis Vitālijs Portņikovs.
"Bet tas nu tā... Šādi strīdi ar cilvēkiem, kuriem nav nekā kopīga ar profesionālu pieeju politikai, tagad ir bezjēdzīgi, jo viss jau ir noticis saskaņā ar ukraiņu tautas gribu. Bet tajā brīdī tautai bija jādomā, vajadzēja dot varu kompetentiem cilvēkiem. Dot iespēju būt pie varas nacionāli demokrātiskajiem spēkiem. Kopš 2019. gada es neatlaidīgi un pārliecinoši runāju par nepieciešamību izveidot nacionālās vienotības valdību. Par nepieciešamību atgriezt Ukrainas politikā profesionālismu un adekvātu novērtējumu," teic Portņikovs un piebilst, ka nav Volodimira Zelenska politiskais atbalstītājs.
"Uzskatu, ka 2019. gadā viņa ievēlēšana par prezidentu bija fatāla ukraiņu tautai, bet tā bija valsts mēroga izvēle. Tā bija visas nācijas izvēle. Tāda ir tās politiskās nācijas kvalitāte, kas radās Ukrainā šo procesu rezultātā. Es neticu populismam politikā, es ticu tikai profesionālai un efektīvai politikai. Uzskatu, ja visa tauta laikā, kad runa ir par ukraiņu valsts un tautas pastāvēšanu, nolemj eksperimentēt, tad tā ir lemta katastrofai. Starp citu, par šo katastrofu es runāju jau 2019. gadā. Mēs runājām par liela kara iespēju šo vēlēšanu rezultātā, par Ukrainas ekonomikas krahu, ka nāksies zaudēt vēl vairāk teritoriju, nekā tolaik jau bija zaudēts. Visas šīs prognozes ir piepildījušās, un es neizjūtu neko citu kā vien nožēlu. Man nebija šaubu, ka tā notiks, jo citādi nevar būt. Taču man nav nekādu personisku pretenziju pret Volodimiru Zelenski, jo viņa ievēlēšana atspoguļoja Ukrainas sabiedrības gribu. Vairākas vēlmes. Pirmkārt, vēlmi atrast cilvēku, kurš vienosies ar Putinu un izbeigs karu. Tāda pati vēlme bija 2014. gadā, tikai tolaik to iemiesoja Petro Porošenko. Taču Porošenko piecos savas valdīšanas gados spēja saprast, ka ar Putinu vienoties nav iespējams. Bet Zelenskis atgriezās pie izpratnes, kāda Porošenko bija 2014. gadā, jo Zelenskis vispār neiesaistījās politikā, pirms nolēma piedalīties prezidenta vēlēšanās, un drīzāk pārstāvēja tādu kā vidējo statistisko ukraini. Cilvēku, kurš neizprot politiskos mehānismus. Viņš nesaprata, kāpēc Putins mums uzbrucis. Nesaprata galvenos iemeslus, negribēja tos izprast. Bet varbūt nespēja tos saprast," Portņikovs neslēpj savu skepsi un uzskata, ka arī Ukrainas sabiedrība īsti neizprot Krievijas patiesos mērķus.
"Daudzi tic, ka, ja mēs piekāpsimies Krievijai attiecībā uz zināmām teritorijām, ja atstāsim Krievijas kontrolē tos Ukrainas reģionus, kuros Krievijai līdz šim izdevies nostiprināties, tā atteiksies ar mums karot, jo viss ir tikai Krimas vai šo teritoriju dēļ. Kad saku, ka tas ir tikai placdarms, Krievijai vajadzīga visa Ukraina, un Krievija maksās jebkuru cenu, lai iegūtu Ukrainu, man saka, ka nevajag biedēt. Kāpēc biedēt? Tāda ir šī kara patiesība."
Jautāts, vai Zelenskis varētu būt tas cilvēks, kurš arī pēc kara turpinās vadīt valsti, Portņikovs prāto: "Tas būs atkarīgs no vēlētājiem. Atklāti sakot, es domāju, ka politiskas nākotnes Volodimiram Zelenskim nav, un ne viņa vainas dēļ. Zelenskis mūsu vēlētāju acīs tagad ir kara partijas līderis, bet lielākā daļa vēlētāju vienmēr meklēs miera partijas līderi. Tāpēc Zelenskis baudīs lielu uzticību un autoritāti sabiedrībā, kamēr notiek karš, bet jau pirmajā miera dienā viņa autoritāte un popularitāte samazināsies. Visdrīzāk, ja viņš piedalīsies prezidenta vēlēšanās, ne viņam, ne ar viņu saistītiem cilvēkiem nebūs nekādu politiskās nākotnes izredžu."
