Šogad priekšvēlēšanu debates LSM - tikai latviešu valodā
Šogad Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) priekšvēlēšanu debates notiks tikai latviešu valodā, kā noteikts Latvijas Sabiedriskā medija un Latvijas Televīzijas (LTV) nolikumā par pašvaldību vēlēšanu debatēm, kas publicēts LTV mājaslapā.
Kā norādīts nolikumā, LTV Ziņu dienests ciklā "Izvēlies nākotni!" LTV1 ēterā un LSM platformās organizēs priekšvēlēšanu debates, lai atspoguļotu šī gada pašvaldību vēlēšanās reģistrēto sarakstu piedāvājumu, politisko partiju un partiju apvienību sarakstu līderus un viņu idejas.
Paredzēts, ka debašu ieraksti sāksies 17. maijā, bet to publicēšana un pārraidīšana - 19. maijā, noslēdzoties atkarībā no iesniegto sarakstu skaita. Nolikumā norādīts, ka debates tiks publicētas, sākot ar iedzīvotāju skaita ziņā mazāko pašvaldību līdz iedzīvotāju skaita ziņā lielākajai pašvaldībai. Debatēs no katra pašvaldību vēlēšanām reģistrētā saraksta tiks aicināts piedalīties pirmais numurs - mēra amata kandidāts, bet gadījumā, ja objektīvu un attaisnojošu iemeslu dēļ (piemēram, slimības), tas nebūs iespējams, tad otrais vai trešais numurs.
Savukārt, ja pirmie trīs numuri atteiksies piedalīties debatēs, LTV Redakcionālajai padomei būs tiesības lemt par cita attiecīgā saraksta kandidāta pielaišanu vai nepielaišanu debatēm, tai skaitā par dalības atteikšanu. Papildus plānots rīkot arī Rīgas mēra amata kandidātu debates. Kā atzīmēts nolikumā, debatēs tiks aicināti piedalīties līdz astoņiem dalībniekiem - katrs no cita saraksta, ievērojot jaunākos publiski pieejamos socioloģijas firmas SKDS reitingus par politisko partiju popularitāti Rīgā.
Rīgas mēra amata kandidātu debates notiks 6. jūnijā tiešraidē LTV studijā. Jau vēstīts, ka pērn publiskajā telpā izcēlās strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām veltītas debates krievu valodā. Valsts valodas centrs (VVC) izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta LTV ieceri rīkot sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC apgalvoja, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.
LTV uz to reaģēja, vēršoties Tieslietu ministrijā un aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus, jo uzskatīja to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus. Pēcāk LTV, konsultējoties ar LTV Redakcionālo padomi, nolēma atcelt EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Kā vēstīts, pašvaldību vēlēšanas notiks šā gada jūnijā.
Savukārt jau ziņots, ka 2023. gada 2. martā Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz priekšvēlēšanu aģitāciju veikt valsts valodā. Savukārt 2023. gada 25. maijā tika ziņots, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus, kas nosaka, ka priekšvēlēšanu uzstāšanās reizēs būs jārunā latviski. Šie grozījumi attiecas uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un publiskajām uzstāšanās reizēm, nosakot, ka tie jāveic valsts valodā.
