Ikviens varēs aplūkot, cik lielas algas saņem valsts un pašvaldību amatpersonas: arī ar vārdiem un uzvārdiem
Valsts pārvaldes caurspīdīgums turpina pieaugt – turpmāk ikvienam būs iespēja iepazīties ar valsts un pašvaldību amatpersonu ikmēneša atalgojumu. Jaunās izmaiņas paredz, ka publiski pieejama kļūs informācija par katras amatpersonas iepriekšējā mēnesī aprēķināto algu, tostarp norādot konkrētā atalgojuma saņēmēja vārdu un uzvārdu.
Norma par atalgojuma publiskošanu stājās spēkā 2025. gada 1. februārī. Saskaņā ar to, valsts iestādēm ir pienākums katru mēnesi savās tīmekļvietnēs publiskot informāciju par amatpersonām aprēķināto atalgojumu, norādot amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto atalgojumu. Tāpat būs jāsniedz informācija par papildu piemaksām un prēmijām.
Lai aplūkotu konkrētas iestādes amatpersonu algas, būs nepieciešams apmeklēt attiecīgās iestādes oficiālo tīmekļvietni un sameklēt sadaļu, kas saistīta ar atalgojuma publiskošanu vai līdzīgu informāciju. Piemēram, Labklājības ministrijas mājaslapā šī informācija atrodama zem sadaļas "Atalgojums". Šobrīd gan jaunā norma tikai nesen stājusies spēkā un jaunākie dati ar konkrētiem vārdiem, uzvārdiem vēl nav publicēti, bet tāpat pieejama informācija par amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Kā redzams, parlamentārā sekretāra vidējā mēnešalga ir 6631, bet valsts sekretāram - 5600 eiro (bruto). Tāpat pieejama informācija par dažādām piemaksām. Līdzīgi šo informāciju par citiem amatiem un algas apmēru var atrast arī citur, piemēram, Ministru kabineta mājaslapā utt.
Jāņem vērā, ka turpmāk informācija par amatpersonai iepriekšējā mēnesī aprēķināto atalgojumu tīmekļvietnē būs pieejama vienu mēnesi – līdz brīdim, kad tiks publiskota nākamā informācija par amatpersonai aprēķināto atalgojumu.
Jaunā norma par atalgojuma publicēšanu tiek veikta, lai veicinātu lielāku uzticību valsts pārvaldei un stiprinātu sabiedrības iesaisti finanšu resursu uzraudzībā. Iedzīvotājiem tagad būs iespēja redzēt, kā tiek izmantoti nodokļu maksātāju līdzekļi, kā arī salīdzināt dažādu institūciju atalgojuma līmeni.
Līdz šim informācija par valsts amatpersonu ienākumiem bija pieejama tikai ikgadējās amatpersonu deklarācijās, kas ļāva redzēt kopējo ienākumu apjomu, bet nesniedza detalizētu ieskatu par ikmēneša algām. Jaunā kārtība nodrošinās operatīvāku un precīzāku pārskatāmību, sniedzot iespēju sekot līdzi algu izmaiņām reālā laikā.
Atklātības pieaugums tiek vērtēts divējādi – vieni to uzskata par svarīgu soli pretī godīgākai valsts pārvaldei, savukārt citi izsaka bažas par iespējamiem privātuma pārkāpumiem. Kritiķi norāda, ka informācijas publiskošana var radīt negatīvas sekas, piemēram, nevēlamu uzmanību atsevišķām amatpersonām vai pat drošības riskus. Tomēr likumdevēji uzsver, ka šāda prakse jau ir ieviesta vairākās Eiropas valstīs un ir sevi attaisnojusi.
Eksperti uzskata, ka šī iniciatīva palielinās valsts pārvaldes efektivitāti un samazinās korupcijas riskus, jo publiskais spiediens liks amatpersonām rūpīgāk izvērtēt gan savu atalgojumu, gan darba efektivitāti. Tāpat tiek prognozēts, ka šādas izmaiņas varētu ietekmēt arī atlīdzību politiku, veicinot taisnīgāku un konkurētspējīgāku atalgojuma sistēmu.
Laika gaitā būs redzams, kā šī jaunā kārtība ietekmēs sabiedrības uzticību un pašas valsts pārvaldes darbību, taču viens ir skaidrs – solis uz lielāku caurspīdīgumu ir sperts, un sabiedrībai tagad būs plašākas iespējas kontrolēt, kā tiek sadalīti publiskie līdzekļi.
Jāpiebilst, ka likumdošana paredz, ka iestādēm jāpublisko amatpersonu atalgojums, ja vien normatīvie akti nenosaka citādi. Tas nozīmē, ka pastāvēs arī izņēmumi. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par informācijas publiskošanu par amatpersonu atlīdzību, valsts un pašvaldību iestādēm aizliegts publiskot atlīdzības noteikšanas kritērijus un darba samaksas apmēru karavīriem, kā arī amatpersonām no Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Valsts drošības dienesta un Iekšējās drošības biroja. Šis ierobežojums attiecas arī uz operatīvo darbību veicējiem, kas nodrošina speciālo procesuālo aizsardzību vai izmanto operatīvās darbības metodes.
Tāpat Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums paredz, ka papildus citiem normatīvajiem ierobežojumiem Ārlietu ministrija, balstoties uz drošības dienestu atzinumu, var nepubliskot informāciju par diplomātiskā dienesta un ministrijas personāla skaitu, struktūru, amatu sarakstiem, atalgojumu, komandējumiem un tehnisko aprīkojumu, ja šādu datu izpaušana var apdraudēt valsts intereses vai ministrijas darbību un darbinieku drošību.
