VIDEO; FOTO: pie Saeimas protestē pret atkritumu dedzināšanas rūpnīcām

Partijas vadītāja Jūlija Stepaņenko norāda, ka organizē piketu, lai paustu atbalstu iedzīvotāju iniciatīvai par drošu attālumu starp atkritumu dedzināšanas rūpnīcām un dzīvojamām mājām. Tāda iniciatīva šodien tiks skatīta vairāku Saeimas apkaškomisiju kopsēdē.

Kā vēstīts, iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē iniciatīvas pārstāvis Artūrs Klēbahs, kurš ir Dreiliļu iedzīvotājs, norādīja, ka pagājušajā gadā iedzīvotāji uzzināja, ka top projekts par atkritumu dedzināšanas rūpnīcu.

Iedzīvotāji cēla iebildumus, bet, pēc Klēbaha vārdiem, "masveidā ir sajūta, ka iedzīvotāju viedoklis netiek sadzirdēts un nav izšķirīgs". Netiekot ņemts vērā, ka arī iedzīvotāji ir ieguldījuši sava īpašuma attīstībā, un pēkšņi iedzīvotāji kļūst neaizsargāti un atkarīgi no pašvaldību deputātu labvēlības, pauda iniciatīvas pārstāvis.

Iniciatīvas autore Sigita Veide aicināja noteikt, ka, izbūvējot atkritumu dedzināšanas rūpnīcas, tai skaitā jebkādas ar atkritumu dedzināšanu saistītas iekārtas ar enerģijas ieguves funkciju, ir jānodrošina šādu iekārtu izvietošana drošā attālumā no apdzīvotām un publiskām vietām. Veide vēlas noteikt, ka drošs attālums ir vismaz pieci kilometri no apdzīvotām vietām, kurās dzīvo vismaz 1000 iedzīvotāju.

Veides ieskatā, droša attāluma noteikšana no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām ir būtisks sabiedrības veselības un vides aizsardzības jautājums. Tas saistās ar kancerogēnu vielu izplatības un vides piesārņojuma novēršanu, pasargājot sabiedrības veselību ilgtermiņā.

Vērtējot drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām, pētījumu dati liecinot, ka piecu kilometru rādiusā saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām ir ievērojami augstāka. Iniciatīvas pārstāvji akcentēja, ka līdzīgas bažas par atkritumu dedzināšanas rūpnīcām ir saņemtas arī no citiem Latvijas novadiem.

Ropažu novada plānotas reģenerācijas stacijas projekta virzītājs SIA "Vides resursu centrs" valdes loceklis Guntars Levics sēdē pauda, ka bažas par kaitīgo ietekmi balstoties novecojošos un neatbilstošos datos. Eiropas Savienības prasības nodrošinot nekaitīgumu videi. "Mēs esam par to, lai lēmumi tiek pieņemti zinātnē un mērījumos, nevis viedokļos," izteicās Levics.

"Mūsdienu reģenerācijas stacijas ir klimatneitrālās, darbības rezultātā rada mazāk dioksīnu un furīnu kā šķeldas katlu māja, tās atrodas pilsētu centros Kopenhāgenā, Parīzē, Monako un sabiedrībai un videi nekaitīgā veidā atgūst enerģiju no atkritumiem ražojot gaismu un siltumu," sacīja Levics.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga atzīmēja, ka jautājums ir ļoti aktuāls sabiedrībā, tāpēc aicināja iniciatīvu vērtēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Patlaban Latvijā ir aktuāli vairāki šādi projekti, piemēram, pavisam drīz Ventspilī pašvaldība būs realizējusi atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecību, kas nodrošinās ar siltumenerģiju pilsētu, norādīja ministrijas pārstāve.

Arī Valsts vides dienests un Veselības inspekcijas pārstāvji atbalstīja iniciatīvas turpmāku virzību. Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzskata, ka bez likumdošanas izmaiņām nepieciešams arī izglītot sabiedrību šajos jautājumos.

Deputāte Mairita Lūse (P) aicināja turpmākai iniciatīvas vērtēšanai pieaicināt arī Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātus, jo jautājums skar arī veselības jautājumus.