Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saņēmis dāvinājumu no franču mākslinieka Bernāra Venē
Atklājot personālizstādi Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā), franču mākslinieks Bernārs Venē dāvinājumā muzejam pasniedzis vienu no saviem jaunākajiem darbiem.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA dāvinājumā saņēmis “Violetu gleznu ar ģeneratīviem leņķiem 6”, kas tapusi 2024. gadā. Šobrīd darbs ir eksponēts Bernāra Venē retrospekcijā “Glezniecība: no racionālā uz virtuālo. 1966–2024”, bet turpmāk atradīsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijā.
Ideju par ģeneratīvo mākslu Bernārs Venē attīsta jau divus gadus kā atsevišķu projektu. Digitāli gleznotās kompozīcijas ir Venē skulptūru “Effondrements” divdimensionāli ekvivalenti, kur, pakļaujoties dabiskajiem gravitācijas likumiem, loki un leņķi sakrituši uz zemes, radot negaidītas konfigurācijas. Attēlu ģenerēšanai tiek izmantoti algoritmi, kas māksliniekam ir jauna un viņa eksperimentētāja garam atbilstoša tehnoloģija.
“Es nolēmu dāvināt šo gleznu, jo man ir bijis liels prieks sastrādāties ar muzeja komandu. Visi šeit ir ļoti jauki, uzņemšana bija fantastiska, un viss ir tik labi noorganizēts. Šis ir viens no tipiskākajiem mākslas darbiem manā pēdējā laika radošajā darbībā un veidots ģeneratīvās mākslas tehnikā. Tā vietā, lai tas paliktu manā studijā vai kādā privātā kolekcijā, muzejs tam būs vispiemērotākais. Es mēdzu teikt, ka māksla nav domāta, lai to pārdotu, bet lai cilvēki to apskatītu,” stāsta Bernārs Venē.
“Dāvinājums, ko izstādes atklāšanas dienas rītā saņēma Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, ir ļoti patīkams pārsteigums – gan pats darbs, gan profesionalitāti vērtējošie komplimenti, ar kuriem mākslinieks to pasniedza. Jo īpaši novērtējam faktu, ka “Violeta glezna ar ģeneratīviem leņķiem 6” ir viens no jaunākajiem meistara darbiem, kurā, kā viņš pats saka, ir ieliktas šī brīža izjūtas un laikmeta spriedze,” uzsver Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja Daiga Upeniece.
Izstādē, līdzās dāvinājumam, apskatāmi vēl 27 darbi. Starp tiem ir ne tikai pēdējos gados tapušie, bet arī paraugi no mākslinieka agrīnās daiļrades. Ekspozīcijas vienojošais elements ir matemātika, kas, Venē vārdiem runājot, sevī ietver “visaugstāko iespējamo abstrakcijas līmeni mākslā”.
Bernārs Venē (Bernar Venet, 1941) ir viena no mūsdienu mākslas scēnas hrestomātiskajām personībām, konceptuālās mākslas pionieris. Viņš strādājis ar visdažādākajiem medijiem – glezniecību, instalāciju, zīmējumu, tēlniecību, skatuves dizainu, rakstījis mūziku un debitējis kā horeogrāfs. Bernāra Venē darbi aplūkojami vairāk nekā 70 pasaules muzejos, tostarp Modernās mākslas un Gugenheima muzejos Ņujorkā, Hiršhorna muzejā un skulptūru dārzā Vašingtonā, Pompidū centrā Parīzē u.c., kā arī pasaules vadošajās izstāžu zālēs, galerijās un laikmetīgās mākslas kolekcijās.
