Dzīvojam viltus ziņu laikmetā: kā viena dzirkstele var aizdedzināt globālu skandālu
Sociālie tīkli un internets ik sekundi ražo milzīgu informācijas apjomu, un, kā liecina pētījumi, meli tajos izplatās sešas reizes ātrāk nekā patiesa informācija. Vai tas nozīmē, ka mēs dzīvojam vismelīgākajā no laikmetiem?
Ikvienā sarunā par klātneesošu personu vai notikumiem, kurus mēs paši neesam pieredzējuši, neizbēgami rodas izdomātas detaļas. Piemēram, sarunā par politiku kāds no sarunas dalībniekiem kā joku izsaka pieņēmumu, ka politiķis X ir dzērājs, jo citādi viņa runātās muļķības nevar izskaidrot. Nākamajā sarunā, kurā mēs nepiedalāmies, šis pieņēmums tiek retranslēts kā zinoša cilvēka apgalvojums, bet vēl nākamajā jau kļūst par neapstrīdamu faktu. Tā mēs neviļus esam kļuvuši par viltus ziņu avotu. Sociālajos tīklos attālumi starp šīs ķēdes posmiem ir daudz īsāki, tāpēc tā ir izcila vide, kurā baumām izplatīties un nekontrolētā ātrumā izaugt par nopietniem apmelojumiem. Darbojas sausas kūlas princips – viena dzirkstele var izraisīt nopietnu uzliesmojumu, kas var nekontrolēti izplesties un nodedzināt māju, bet var arī jau pēc sekundes nodzist, gaisā atstājot vien vieglu dūmu aromātu.
Tātad baumas viegli transformējas viltus ziņās, bet tās var izraisīt nopietnus skandālus un pat traģēdijas. Lai mēs varētu vieglāk orientēties viltus ziņu anatomiskajās niansēs, aplūkosim dažus hrestomātiskus piemērus.
Baumu mārketings
Sāksim ar vieglu izklaidi – ne visas baumas pārvēršas melos, ne visi meli izraisa skandālu, bet ne katrs skandāls ir nevēlams. Nereti šo ķēdīti izraisa pats “upuris”, lai rezultātā iegūtu papildu publicitāti.
“Baumu mārketingā” par spožāko zvaigzni droši var uzskatīt Lady Gaga. Mākslinieces kolekcijā ir gan baumas, ka viņa ir hermafrodīts – cilvēks bez dzimuma, gan šokējoša ziņa par dziedātājas nāvi neilgi pirms jauna albuma iznākšanas. Neilgi pirms Lady Gagas uzstāšanās ASV gada lielākajā sporta notikumā Super Bowl medijos un sociālajos tīklos izplatījās, iespējams, visdīvainākās baumas – ziņas par kādu īpašu veltījumu musulmaņu kopienai, ko dziedātāja iekļaus savā priekšnesumā. Lieki teikt, ka prāva daļa ASV musulmaņu ar interesi noskatījās šo priekšnesumu, tā arī nesagaidot solīto pārsteigumu.
No savas kolēģes cenšas neatpalikt arī cita zvaigzne – Beyonce savas solo karjeras pirmsākumos apzināti izplatīja baumas par savu grūtniecību, tā nodrošinot savai personai maksimālu mediju uzmanību MTV balvu pasniegšanas ceremonijā. Tāpat viņas kontā arī viena no izsmalcinātākajām maldināšanas kampaņām, radot ilgstošu ažiotāžu ap savu jauno albumu, kurš rezultātā tā arī neiznāca, toties pēc kāda laika pēkšņi parādījās veikalu plauktos bez mazākās informācijas un reklāmas. To droši varētu saukt par operāciju Beyonce, jo tieši tāds bija ilgi nesagaidītā un necerēti izdotā albuma nosaukums.
Troņu spēles kāršu namiņā
Ar dažādiem privātās dzīves skandāliem un baumām, kas saistītas ar ASV augstākajām amatpersonām, varētu piepildīt plauktus prāvai lauku bibliotēkai, bet viltus ziņas un izdomājumi par konkurentiem kļuvuši kā politiskās stratēģijas neatņemama sastāvdaļa. Piemēram, Klintonu pāris lielai daļai lasītāju saistās ar Bila un viņa asistentes Monikas Levinskas nedarbiem ASV prezidenta Ovālajā kabinetā, kuru mediji, pateicoties šim notikumam, nodēvēja par “orālo”. Tomēr būtiskāku lomu spēlēja cits skandāls, kas pilnībā tika balstīts izdomājumos. Tas Hilariju “noķēra” 2016. gada prezidenta kampaņas laikā, kad viņa pati kandidēja uz pasaulē ietekmīgāko politisko amatu. Tika noplūdināti tūkstošiem e-pastu, kas piederēja Džonam Podestam, Hilarijas Klintones prezidenta kampaņas vadītājam. Sazvērestību teoriju piekritēji tajos “atrada” slepenas norādes par valdošās elites, tātad arī Hilarijas, saistību ar starptautisku pedofilu tīklu, pret kuru aktīvi cīnoties “gaismas kareivis” Donalds Tramps. Vēlāk atklājās, ka pati Hilarija izmantojusi privātu e-pastu oficiālām sarakstēm, kas izraisīja ziņas par apdraudējumu nacionālajai drošībai un iznīcināja Klintones cerības Ovālajā kabinetā ienākt kā saimniecei. Vēlāk izrādījās, ka apsūdzībām nav pamata, bet bija jau par vēlu.
Arī pats Tramps nav aizsargāts pret viltus ziņām. Medijos regulāri “uzpeld” baumas par viņa saistību ar Krievijas specdienestiem, piemēram, apgalvojot, ka tiem ir kompromāts par Trampa jaunībās dēkām, tomēr nekādu pierādījumu odiozā politiķa atkarībai no Kremļa nav, turklāt viņa vēlētāju stingro pārliecību nekādas baumas nespēj ietekmēt.
Viltus ziņas ir senas kā pasaule
Maldīgi uzskatīt, ka politiskās kaislības un to neizbēgamie satelīti – baumas un meli – ir kaut kāda mūsdienu inovācija. Pat ļoti senā politikas vēsturē netrūkst gadījumu, kad varas dalīšanai izmantota konkurentu apmelošana un tāpēc notikušas globālas transformācijas. Piemēram, vēl pirms mūsu ēras leģendārās Kleopatras, pēdējās Ēģiptes faraones, kura bija izslavēta ar savu intelektu, šarmu un politiskajām spējām, attiecības ar diviem Romas varenākajiem vīriešiem – Jūliju Cēzaru un Marku Antoniju – kļuva par pamatu gan romantiskām leģendām, gan politiskām manipulācijām, kas izmainīja vēstures gaitu. Daudzi vēsturnieki sliecas domāt, ka daiļā Kleopatra attiecības ar Romas varenajiem izmantoja, lai, tām pateicoties, nosargātu Ēģiptes neatkarību un savu troni. Nevarētu gan teikt, ka plāns izdevās, jo politiskie konkurenti šīs attiecības izmantoja, lai izplatītu dažādus melus, piemēram, ka Cēzaram ir plāns nodot Romu un pārcelt impērijas centru uz Romu. Acīmredzami, ka kampaņa izdevās, jo tās rezultātā Cēzaru nogalināja.
Kritiskās domāšanas krīze?
Vēsture mums nesniedz atbildes uz nākotnes jautājumiem, bet palīdz saprast, ka fizikas princips – nekas nezūd un nerodas no jauna – darbojas arī sabiedrības kontekstā. Kritiskā domāšana, kuras nepieciešamību jau ilgi pirms mūsu ēras uzsvēra Sokrats, mūsdienās ir viens no apžļembātākajiem terminiem, kura lietošana vietā un nevietā nereti liecina par kritiskās domāšanas trūkumu pašam tā lietotājam.
Interneta klikšķu medības medijos un sociālie tīkli ir izcila vide, kurā baumām un viltus ziņām vairoties, skandāliem izplatīties un dezinformācijai uzsūkties, bet tā ir arī vide, kurā ikviens var piedāvāt savu viedokli. Sociālie tīkli ir gan šķēps, gan vairogs.
Populāriem cilvēkiem sociālie tīkli ir iespēja tieši, bez starpniekiem, piegādāt saviem sekotājiem savu redzējumu par notikumiem. Cilvēki vienmēr ir dalījušies klausītājos un domātājos, tāpēc ikviens no mums neatkarīgi no laikmeta, kurā dzīvojam, pats pieņem lēmumu, kas esam mēs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta "Vai viltus ziņu laikmets?" saturu atbild izdevniecība "Rīgas Viļņi".
