"Lielākas pašvaldības ir ekonomiski spēcīgākas!" Ikšķiles iedzīvotāji ar VARAM ministri Bērziņu apspriež teritoriālo reformu

Vislielākā ikšķiliešu interese tika pievērsta vēsturiskā Ikšķiles novada apvienošanai ar Ogres novadu un reformas rezultātā veiktajām izmaiņām novada pārvaldībā. Ļaudis norādīja, ka vietējā kopiena netiek uzklausīta un zaudēti vairāki pakalpojumi, kuri šobrīd ir pieejami tikai Ogrē.

Kļaviņa pastāstīja, ka pērn Saeimā plašas debates izraisīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumi, kur priekšlikumi par pašvaldību teritoriju sadalīšanu bira kā no pārpilnības raga. Ja tie visi tiktu apmierināti, mūsu Latvija šobrīd izskatītos saplosīta gabalos kā lupatu deķis. Latvietis kā īsts viensētnieks grib atsevišķu pašvaldību savā pilsētā un novadā. Ikšķiles atdalīšanās no Ogres novada arī tika pieteikta un ikšķilieši jau iepriekš ir izcēlušies kā ļoti aktīvi reformas pretinieki. Parlaments tomēr noturēja Latvijas karti nesadalītu, pieturoties pie administratīvi teritoriālās reformas kritērijiem un likumā noteiktā četru gadu termiņa reformas rezultātu izvērtējumam.

Tas gan nebūt nenozīmē, ka šāds robežu sadalījums būs mūžīgs, norādīja Kļaviņa. Jau 2026. gadā valdība vērtēs izmaiņu administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumus un zaudējumus un ziņos Saeimai par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā. Tas nozīmē, ka atbilstoši secinājumiem, būs aktīvi jārīkojas un pastāv teritoriju izmaiņu iespējas. 

VARAM ministre skaidroja, ka būs pašvaldības, kas laikā pēc reformas ieviešanas būs sasniegušas kritērijos noteiktos rādītājus, lai kļūtu par patstāvīgām vietvarām. Tāpat, pastāv iespēja rosināt pamatotus kritēriju grozījumus, kas balstīti reālās situācijas izvērtējumā.

Jau šogad vasarā stāsies spēkā regulējums, ka pašvaldība var ierosināt grozījumus administratīvi teritoriālajā iedalījumā vai robežās. Izmaiņas būs tiesīgi ierosināt arī tajā teritoriālajā vienībā deklarētie iedzīvotāji, kuru rosināts pievienot citas pašvaldības administratīvajai teritorijai vai kuras administratīvās teritorijas robežas rosināts grozīt. Tātad, ir izveidots mehānisms, kā kopiena var izteikt savu gribu attiecībā uz būšanu konkrētajā pašvaldības teritorijā.

Bērziņa uzsvēra, ka lielākas pašvaldības ir ekonomiski spēcīgākas – tām ir vairāk resursu, investīciju piesaistes iespēju un lielāka noturība krīžu laikā. Tāpēc reforma bija vajadzīga un tās mērķu sasniegšanas gadījumā iedzīvotājiem ir jābūt ieguvējiem. Ja tomēr tā nav noticis, rūpīgi jāvērtē iemesli, kāpēc kopienas joprojām nav apmierinātas, vai tiešām pašvaldības funkcijas netiek pienācīgi nodrošinātas un dzīves kvalitāte pievienotajos novados ir pasliktinājusies. Šī situācija ir jānovērš un izvēlētajai risinājuma metodei ir jābūt balstītai faktos un racionālos apsvērumos. 

Noslēgumā ministre aicināja ikšķiliešus būt aktīviem pašvaldību vēlēšanās, jo tieši tās ir demokrātisks veids paust savu viedokli par vai pret esošo pārvaldību un mainīt to.