Sprūds: NATO dalībvalstīm ir jāpalielina savi ieguldījumi aizsardzībā, jo ar 2% no IKP vairs nav pietiekami
Baltijas aizsardzības līnijas stiprināšana un tās aizsargāšana ir kopīgs uzdevums ar NATO un ES sabiedrotajiem, Hāgā, Nīderlandē, pēc tikšanas ar Baltijas valstu un Nīderlandes aizsardzības ministriem uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
“Baltijas valstu aizsardzības līnija ir arī NATO un Eiropas Savienības aizsardzības līnija. Tās aizsardzība ir mūsu kopējā atbildība. Mums ir jāturpina investēt savās militārajās spējās un jāstiprina savas bruņošanās spējas kopā ar sabiedrotajiem. Pieaugošie hibrīduzbrukumi, kā arī nesenie bojājumi kritiskajai infrastruktūrai Baltijas jūrā norāda, ka mūsu sadarbībai jābūt vēl ciešākai un operatīvākai gan uz zemes, gan gaisā, ūdenī un kibertelpā, kopīgi sargājot mūsu teritorijas. Intensīvā sadarbība ar Nīderlandi un tās ieguldījums Baltijas valstu aizsardzībā, tai skaitā nodrošinot NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju un sargājot mūsu debesis, ir spēcīgs signāls par mūsu kolektīvās aizsardzības spējām,” Hāgā, Nīderlandē, pēc tikšanas ar Baltijas valstu un Nīderlandes aizsardzības ministriem uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Tikšanās laikā Baltijas valstu un Nīderlandes aizsardzības ministri arī pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar atbalsta sniegšanu Ukrainai. Sprūds informēja, ka Latvija turpinās sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainai arī šogad un nākamgad, tam atvēlot 0,25% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat aizsardzības ministrs pateicās Nīderlandei par tās dalību starptautiskajā Dronu koalīcijā un uzsvēra, ka tā rāda piemēru visām pārējām koalīcijas dalībvalstīm.
Vizītes laikā aizsardzības ministrs apmeklēja arī Nīderlandes parlamentu, kur tikās ar parlamenta apakšpalātas Ārlietu, Aizsardzības un Eiropas lietu komisiju deputātiem. Tikšanās laikā amatpersonas apsprieda drošības situāciju reģionā, kā arī jautājumus, kas saistīti ar šovasar gaidāmo NATO samitu Hāgā. Sprūds uzsvēra, ka NATO dalībvalstīm ir jāpalielina savi ieguldījumi aizsardzībā, ar 2% no IKP vairs nav pietiekami. Ministrs atgādināja, ka jau tagad Baltijas valstis iegulda aizsardzībā vairāk nekā 3% no IKP un informēja, ka Latvijā sākusies diskusija par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 4% no IKP. Tāpat ir jāstiprina militārā industrija un jānodrošina tāda likumdošana, kas stimulē aizsardzības industrijas attīstību.
Vizītes turpinājumā Sprūds kopā ar pārējiem Baltijas valstu aizsardzības ministriem piedalījās Baltijas valstu vēstniecības Nīderlandē un domnīcas “The Hague Centre for Strategic Studies” rīkotajā paneļdiskusijā par Baltijas aizsardzības līniju. Aizsardzības ministrs uzsvēra Baltijas aizsardzības līnijā īstenoto pretmobilitātes pasākumu nozīmi kopējā Eiropas Savienības drošībā un NATO atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanā.
Jau ziņots, ka, trešdien, 15. janvārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītē apmeklē Hāgu, Nīderlandi, kur tiekas ar Nīderlandes aizsardzības ministru Rubenu Brekelmansu (Ruben Brekelmans), kā arī Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru (Hanno Pevkur) un Lietuvas aizsardzības ministri Dovili Šakalieni (Dovilė Šakalienė).
Nīderlande rotācijas kārtībā no 2024. gada decembra nodrošina NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju no Emari bāzes Igaunijā, piedaloties ar piektās paaudzes iznīcinātājiem F-35 un aptuveni 120 karavīru lielu kontingentu.
Tāpat Nīderlande ir viena no 17 starptautiskās dronu koalīcijas dalībvalstīm. Dronu koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt dažādas kapacitātes kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas Bruņoto spēku izvirzītajām prasībām.
