Vēsturnieks: Latvijā viss mainīsies, kad sabiedrībai būs nepieciešams, lai kāpņu telpas kaimiņš būtu savējais
Ja pēc 1920. - 30. gada nebūtu Otrā pasaules, padomju iebrukuma un ar to saistītu traģēdiju, mūsu valsts, tās sabiedrība būtu citāda, saka vēsturnieks, grāmatas "Krievi Latvijas vēsturē. Kad, kā un kāpēc?" līdzautors Mārtiņš Mintaurs.
Jautāts, cik paaudzēm jānodzīvo valstī, lai kļūtu par vietējo/savējo, Mārtiņš Mintaurs norāda: kāds par savējo kļūst nedēļās, bet cits - nekad, turklāt neatkarīgi no izcelsmes un tautības, ziņo "LSM+".
"Mums vienkārši nepietika laika 1920. - 30. gados. Ja tad būtu vēl viena vai divas paaudzes bez Otrā pasaules kara, bez padomju iebrukuma, bez visām šīm traģēdijām, kas ir notikušas un skārušas visu Latvijas sabiedrību - gan emigrācija, gan krievi, kas arī ir cietuši no padomju režīma, - tā būtu cita Latvija,” spriež vēsturnieks. "No vienas puses, mēs, protams, varam velt uz vēsturi, teikt, ka tas ir viss XX gadsimta sākuma koloniālais mantojums, padomju laika koloniālais mantojums... Bet no tā, protams, labāk nekļūs."
"Labāk būs tad, kad mums pašiem vajadzēs, lai mums apkārt būtu savējie. Nevis kaut kādi pieminekļi, kas jānojauc vai kaut kas jāpārdēvē vai ar kādu jācīnās. Kad Latvijas sabiedrībai būs nepieciešams - neatkarīgi no tautības, lai kāpņu telpas vai rajona vai pilsētas kaimiņš būtu savējais. Tad dzīvosim citādi," secināja Mintaurs.
