"Labākā dāvana manā dzīvē bijusi piedošana," atklāj mācītājs Elijs Godiņš
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītājs Elijs Godiņš norāda, ka labākā dāvana, ko viņš jebkad ir saņēmis, ir piedošana. Bet šajā laikā, kad pasaulē ir tik daudz ārējo apstākļu, kas ietekmē mūsu ikdienu un rada satraukumu, mācītājs aicina mieru meklēt spēkos, kas darbojas cilvēka iekšienē.
Elijs Godiņš ir mācītājs ar 25 gadu stāžu, tomēr ar baznīcu viņš ir sasaistīts jau kopš divu nedēļu vecuma. "Abi mani vecāki bija mācītāja bērni un es pa baznīcu dzīvoju kopš divu nedēļu vecuma, par spīti visiem tiem stāstiem, ka uz baznīcu iet nedrīkstēja. Tas maksāja, protams, tam bija sava cena un ierobežojumi, tomēr uz baznīcu drīkstēja iet visos laikos," norāda mācītājs. "Tajā laikā bija vairāk cilvēku, kas [uz ticīgiem cilvēkiem] skatījās šķībi, tomēr tobrīd varēja saprast to, ka patiesību nenosaka balsu vairākums," skaidro Godiņš.
Runājot par svētku laiku, cilvēki uz tiem noraugās dažādi. Vienam Ziemassvētki saistās ar laiku, ko pavadīt kopā ar ģimeni, citiem ar apdāvināšanos, bet vēl kādam - ar ziemas brīvlaiku. Godiņam Ziemassvētki asociējas ar Jēzus piedzimšanu, jeb laiku, kad Dievs kļūst par cilvēku. "Konceptualizējot - vislielākais kļūst ļoti trausls. Un tas ir ļoti liels brīnums, no kurienes arī nāk tas Ziemassvētku sirsnīgums, maigums un trauslums, un sajūta, ka tas ir tāds kā izņēmums gada laikā," vēsta mācītājs.
Jautāts par to, kāda ir skaistākā dāvana, ko viņš jebkad ir saņēmis, Godiņš neviļus pasmaida. "Lielākais pārsteigums bija tad, kad man tika uzdāvināts ceļojums ar deltaplānu. Bet globālākos jēdzienos, labākā dāvana, ko jebkad esmu saņēmis, ir piedošana," norāda mācītājs. "Tas, ka cilvēki man spējīgi piedot, un tas, ka man piedod Dievs."
"Piedošanu es nekādīgi nespēju nopelnīt vai panākt pats. Tādēļ, tā varbūt ir skaistākā dāvana, ko esmu saņēmis. Cilvēkiem tas nozīmē - atjaunot attiecības, vai padarīt tās atkal iespējamas," atklāj mācītājs.
Daži varētu domāt, ka cilvēkam, kurš veltījis savu dzīvi baznīcai īsti nemaz nav par ko lūgt piedošanu, tomēr Godiņš atzīst, ka tā gluži nav patiesība. "Ļaunums ir pilnīgi katrā cilvēkā, un katrs no mums pie konkrētiem apstākļiem ir spējīgs izdarīt visbriesmīgākās lietas. Piemēram, karavīri, pārnākot no kara, nereti ir šokā par to, ko pastrādājuši, jo viņi bija par sevi konkrētās domās, tomēr kaujas laukā pierādījās, ka pie zināmiem apstākļiem viņi rīkojušies pilnīgi atšķirīgi. Mums visiem nepieciešama palīdzība. Un tāpēc jau Dievs nāca pasaulē, lai cilvēkiem palīdzētu."
Tāpat Godiņš piebilst, ka bez piedošanas nevarētu pastāvēt nevienas ilgsošas attiecības, un ja cilvēki vēlas tās uzturēt, tad ir gan jāmācās lūgt piedošanu, gan to saņemt. "Neviens nav pelnījis piedošanu - tā nav taisnīga. Godīgi ir tas, ja izdarot kaut ko sliktu tu jūties slikti, bet paveicot ko labu - jūties labi. Piedošana vienmēr būs dāvana," norāda mācītājs, piebilstot, ka Dievs cilvēkiem piedod, jo Kristus ar savu nāvi izpērk visšausmīgākos grēkus.
Mācītājs atzīst, ka mūsdienās mums katram nākas saskarties ar dažādiem ārējiem faktoriem, kas var pamatīgi satricināt ikvienu, piemēram, ekonomiskām grūtībām, karadarbību Ukrainā vai citiem izaicinājumiem un šādā laikā cilvēkiem var rasties grūtības atrast iekšējo mieru. Tomēr viņš atgādina, ka miers ir kaut kas tāds, kas notiek cilvēka iekšienē un saistīts ar lietām, uz ko mēs paļaujamies. "Ja ārējie apstākļi ir relatīvi nemainīgi, tad šķiet, ka vari paļauties gan uz sevi, gan šiem apstākļiem, un vari dzīvot mierā."
"Bet ārējie apstākļi ir mainīgi. Piemēram, karš Ukrainā krietni izmainīja iedzīvotāju sadzīves situācijas, tāpat valstī pieaug pārtikas cenas, bet algas visiem atbilstošos tempos nepieaug. Un arī, ja tev alga tika palielināta, tas nenozīmē, ka šāds kāpums gaidāms arī turpmāk. Tomēr šie faktori ļauj apzināties to, ka cilvēkiem būtu jāmeklē tādi miera avoti, kas nav saistīti ar ārējiem apstākļiem."
"Tomēr šos avotus cilvēks īsti nevar uzģenerēt pats. Šajā situācijā jāpiemin Minhauzens, kurš sacīja, ka "es pats sevi no purva aiz matiem nevaru izvilkt ārā". Savukārt Augustīns ir teicis, ka cilvēki neatrod mieru, kamēr viņi neatdusās Dievā. Katram cilvēkam ir attiecības ar Dievu - vienam tās ir distancētākas un tālākas, bet citam - tuvākas. Lai iegūtu lielāku mieru, tur noteikti noder izlīgums ar Dievu."
Atskatoties uz paveikto 2024. gadā, Godiņš atzīst, ka gads ir bijis izaicinājumiem pilns - brīžam ļoti nogurdinošs, bet tajā pat laikā bijuši arī ļoti skaisti un piepildīti mirkļi, kas pavadīti garīgajā dzīvē, rekolekcijās, vai arī pavadot laiku kopā ar ģimeni. Jautāts par to, vai ir kāds brīdis, ko gadā var izcelt īpaši, mācītājs norāda, ka "brīžos, kad īpašie notikumi tiek izstāstīti, tajos jau nekā pārmērīgi ievērojama nav, bet šo notikumu vērtība slēpjas tajā, kā tie atsaucas cilvēka sirdī". "Man tas, piemēram, var būt, vakars, ko ar ģimeni pavadījām Lielvārdes mācītājmuižā, sēžot uz laipas un vērojot saulrietu. Šādas lietas man šķiet skaistas un sniedz piepildījumu," atzīst mācītājs.
