Kulbergs velta asus vārdus "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijai: vai jums nav pretīgi skatīties spogulī?
Opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzskata, ka "Jaunā vienotība" (JV), pēdējā brīdī atsaucot savus kandidātus uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ir prioritizējusi savas politiskās intereses pār valsts labumu.
"Man ir kauns par to, kā izrīkojaties ar augsta līmeņa profesionāļiem," Saeimas sēdē ceturtdien teica Kulbergs. Kulbergs uzsvēra, ka, acīmredzot, JV "patiesībā ir nospļauties par valsts ekonomiku, reģionu attīstību, finansiālo stabilitāti". Viņš klāstīja, ka, ņemot vērā šādu rīcību, neviens uz šādu amatu vairs negribēšot kandidēt.
Viņš JV deputātiem vaicāja, vai viņiem nav pretīgi skatīties spogulī. Kulbergs uzsvēra, ka koalīcija "politisko tirdziņu" ir likusi augstāk var valsts interesēm.
Jau ziņots, ka JV un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu.
Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.
Ja Saeima šonedēļ neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē.
Likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
