Saeimas komisija konceptuāli atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Lai ieviestu likumisku reālnastu jeb principu, ka “parāds seko dzīvoklim”, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 11.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.
“Ar likumu grozījumiem iecerēts ieviest principu, ka parāds seko dzīvoklim. Tas nozīmē, ka par nesamaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā atbildīgs būtu tas, kurš nopircis, piemēram, attiecīgo dzīvokli ar visiem parādiem. Tomēr komisijā secinājām, ka šis piedāvājums būtu vēl jāpilnveido, tostarp jāvērtē, vai parādu atgūšanā tiek izmantotas visas patlaban dotās iespējas,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs un informē, ka darbs pie iecerētajām likumu izmaiņām turpināsies darba grupās.
Grozījumi rosināti, lai, paplašinot Civillikumā ietvertās reālnastas institūtu, noteiktu likumiskas reālnastas ieviešanu saistībā ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Iecerēts noteikt, ka regulāri maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, samaksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī iemaksas dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā ir katrreizējā dzīvokļa īpašnieka pienākums.
Patlaban praksē joprojām ir gadījumi, kad viena dzīvokļa parāds var negatīvi ietekmēt visu daudzdzīvokļu māju, tostarp apkures savlaicīgu pieslēgšanu mājai. Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļus pārdod un atgūt parādus kļūst vēl sarežģītāk, teikts grozījumu anotācijā.
Savukārt gadījumos, kad īpašnieks savu dzīvokli, kam uzkrājušies parādi, pārdod, viņam būs jārēķinās, ka parāds līdz dzīvokļa pārdošanai būs jāapmaksā, vai īpašuma cena būs jāsamazina, jo jaunajam īpašniekam būs jānomaksā visi dzīvokļa parādi, norādījuši grozījumu autori.
Plānots, ka parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par vienu gadu.
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā un grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā trijos lasījumos vēl jāskata Saeimas sēdē.
